Sapalu dzimta (Leuciscidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām,[1] kas apvieno apmēram 570 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas apmēram 90 ģintīs.[2][3] Tās ir plaši sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā,[4] bet lielākā sugu dažādība sastopama Vidusjūras piekrastes upēs.[5] Sapalu dzimtas sugas var iedalīt divās lielās grupās: sapalu grupā un mailīšu grupā.[4] Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 2016. gadā tika izdalīta sapalu dzimta.[1] Pirms tam šī zivju grupa tika sistematizēta kā karpu dzimtas apakšdzimta.
Ātrie fakti Sapalu dzimta Leuciscidae (Bonaparte, 1838), Klasifikācija ...
Aizvērt
Sapalu dzimta pirms apmēram 83,3 miljoniem gadu krīta periodā atdalījās no līņu dzimtas (Tincinae), bet sapalu grupai un mailīšu grupai kopīgs priekštecis dzīvoja pirms apmēram 70,7 miljoniem gadu.[4]
Latvijā mājo 13 sapalu dzimtas sugas — ausleja (Leucaspius delineatus), ālants (Leuciscus idus), baltais sapals (Leuciscus leuciscus), salate (Leuciscus aspius), sapals (Squalius cephalus), kaze (Pelecus cultratus), mailīte (Phoxinus phoxinus), plaudis (Abramis brama), plicis (Blicca bjoerkna), rauda (Rutilus rutilus), rudulis (Scardinius erythrophthalmus), spāre (Ballerus ballerus) un vimba (Vimba vimba).[6] Šo sugu zivis sastopamas daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, upju grīvu rajonos.[6] Iespējams, Latvijā sastopama arī apakšmute (Chondrostoma nasus), tā kā šī suga mājo Lietuvā un Baltkrievijā, ar kurām Latvijai ir kopēji vairāki lielo upju baseini.[7]
Sapalu dzimta (Leuciscidae)[2][3]
- ģints: Acteku sapali (Aztecula)
- ģints: Amerikas sapalīši (Hybopsis)
- ģints: Amerikas spīguļi (Pteronotropis)
- ģints: Apakšmutes (Chondrostoma)
- ģints: Apaļmutes (Mylocheilus)
- ģints: Asspuru raudas (Lepidomeda)
- ģints: Atraitņraudas (Relictus)
- ģints: Auslejas (Leucaspius)
- ģints: Austrumāzijas mailītes (Rhynchocypris)
- ģints: Austrumāzijas sapali (Tribolodon)
- ģints: Austrumeiropas mailītes (Delminichthys)
- ģints: Bafas (Tropidophoxinellus)
- ģints: Balkānu mailītes (Phoxinellus)
- ģints: Balkānu raudas (Pachychilon)
- ģints: Biezlūpu mailītes (Phenacobius)
- ģints: Cietgalvas (Mylopharodon)
- ģints: Dienvideiropas apakšmutes (Protochondrostoma)
- ģints: Dienvideiropas raudas (Leucos)
- ģints: Dienvideiropas sapali (Telestes)
- ģints: Dzeltensānu sapali (Snyderichthys)
- ģints: Eirāzijas sapali (Leuciscus)
- ģints: Eiropas sapali (Squalius)
- ģints: Ezera sapali (Couesius)
- ģints: Garspuru raudas (Agosia)
- ģints: Grieķijas mailītes (Pelasgus)
- ģints: Griezējmutes (Acrocheilus)
- ģints: Hiči (Lavinia)
- ģints: Ibērijas apakšmutes (Achondrostoma)
- ģints: Ibērijas bogas (Iberochondrostoma)
- ģints: Indonēzijas mailītes (Kottelatia)
- ģints: Izmiras mailītes (Ladigesocypris)
- ģints: Izraēlas plauži (Mirogrex)
- ģints: Juririjas sapali (Yuriria)
- ģints: Kalifornijas raudas (Hesperoleucus)
- ģints: Kazes (Pelecus)
- ģints: Krāšņie spīguļi (Luxilus)
- ģints: Leopardraudas (Rhinichthys)
- ģints: Lielacu spīguļi (Notropis)
- ģints: Lielmutes sapali (Nocomis)
- ģints: Līdakmailītes (Ptychocheilus)
- ģints: Mailītes (Phoxinus)
- †ģints: Meksikas raudas (Evarra)
- ģints: Meksikas sapali (Algansea)
- ģints: Melnastes sapalīši (Macrhybopsis)
- ģints: Moapa raudas (Moapa)
- ģints: Mopšdeguna mailītes (Opsopoeodus)
|
- ģints: Nevadas sapali (Siphateles)
- ģints: Oregonas sapalīši (Oregonichthys)
- ģints: Pērļu raudiņas (Margariscus)
- ģints: Plakangalvas sapali (Platygobio)
- †ģints: Plakanzobu mailītes (Stypodon)
- ģints: Plakanžokļu mailītes (Tampichthys)
- ģints: Platgalves (Pimephales)
- ģints: Plauži (Abramis)
- ģints: Pliči (Blicca)
- ģints: Ponto-Kaspijas sapali (Petroleuciscus)
- ģints: Rakstainie spīguļi (Codoma)
- ģints: Raudas (Rutilus)
- ģints: Rietumamerikas sapali (Gila)
- ģints: Rietumāzijas mailītes (Pseudophoxinus)
- ģints: Ruduļi (Scardinius)
- ģints: Sakramento melnzivis (Orthodon)
- ģints: Sapalīši (Iotichthys)
- ģints: Sarkansānu spīguļi (Richardsonius)
- ģints: Sārtsānu raudas (Clinostomus)
- ģints: Sīklūpu mailītes (Exoglossum)
- ģints: Slaidie sapalīši (Erimystax)
- ģints: Smailās raudas (Meda)
- ģints: Smalkzvīņu spīguļi (Lythrurus)
- ģints: Spānijas apakšmutes (Parachondrostoma)
- ģints: Spānijas bogardillas (Iberocypris)
- ģints: Spānijas ruduļi (Anaecypris)
- ģints: Spāres (Ballerus)
- ģints: Spīguļi (Cyprinella)
- ģints: Strauta sapali (Semotilus)
- ģints: Strupdeguna mailītes (Pimephales)
- ģints: Sudrabmailītes (Plagopterus)
- ģints: Sudrabžokļa mailītes (Ericymba)
- ģints: Šķeltastes (Pogonichthys)
- ģints: Šķērastes rasboras (Rasbosoma)
- ģints: Tuksnešu mailītes (Dionda)
- ģints: Tuksnešu raudas (Eremichthys)
- ģints: Tuvo Austrumu plauži (Acanthobrama)
- ģints: Ugunīgie sapalīši (Hemitremia)
- ģints: Viltus apakšmutes (Pseudochondrostoma)
- ģints: Viltus mailītes (Pararhinichthys)
- ģints: Vimbas (Vimba)
- ģints: Zeltainie spīguļi (Notemigonus)
- ģints: Ziemeļamerikas akmeņgriezēji (Campostoma)
- ģints: Ziemeļamerikas raudas (Chrosomus)
- ģints: Ziemeļamerikas sudrabmailītes (Hybognathus)
|
Sapalu dzimta Vikikrātuvē
