Roberts Mūks (1923—2006), īstajā vārdā Roberts Avens, bija latviešu filozofs un dzejnieks. Filozofijā R. Mūks pievērsās arhetipiskajai psiholoģijai un Austrumu reliģijām.
 | Šajā rakstā trūkst būtiskas informācijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Dzimis 1923. gada 14. janvārī Galēnu pagasta[1] skrīvera Miķeļa Avena ģimenē. Mācījās Dricānu un Maltas pamatskolās, tad Aglonas ģimnāzijā un Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā. Šajā laikā apmeklēja Rīgas Latviešu biedrības rīkotos filozofu T. Celma, P. Jureviča un P. Dāles priekšlasījumus.
Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā R. Avens vienu gadu strādāja darba dienestā Vācijā, iestājās Rīgas Universitātes Klasiskās filoloģijas fakultātē. Pēc mobilizēšanas 15. latviešu divīzijā viņu nosūtīja uz tulku skolu Oranienburgā pie Berlīnes. Pēc kara beigām 1945. gadā viņš sešus mēnešus atradās gūstekņu nometnē britu okupācijas zonā. Pēc atbrīvošanas viņš aizsāka studijas Vircburgas Universitātes Filozofijas fakultātē un Baltijas Universitātē, bet 1946. gadā devās uz Beļģiju, kur sāka mācīties Luvēnas Universitātes katoļu seminārā, tad Briseles Universitātes Žurnālistikas fakultātē, 1953. gadā iegūstot maģistra grādu. 1954. gadā R. Avens izceļoja uz Mičiganas štatu ASV, kur strādāja klavieru fabrikā, studēja Mičiganas universitātē, iegūstot maģistra grādu bibliotēkzinībās. Strādāja katoļu koledžas bibliotēkā un sāka publicēt savus dzejoļus. 1960. gados sāka parādīties viņa filozofiskie apcerējumi un esejas angļu valodā. Sekoja doktora studijas Ņujorkas Fordhama universitātes Filozofijas fakultātē, 1970. gadā aizstāvot disertāciju par M. Eliades uzskatiem un kristietību un ieguva filozofijas doktora grādu (PhD) salīdzināmajā reliģiju vēsturē.
Līdz 1987. gadam viņš bija reliģijas vēstures profesors Ņūrošelas Aionas koledžā, pēc pensionēšanās pārcēlās uz dzīvi Kalamazū. Kopš 1989. gada periodiski dzīvoja gan ASV, gan Latvijā, kur bija Latvijas Kultūras akadēmijas profesors (1991—1993). Kopš 1998. gada Mūks dzīvoja Rīgā un turpināja publicēt filozofiskās un dzejoļu grāmatas.
Miris 2006. gada 4. janvārī, 28. janvārī apbedīts Galēnu kapsētā Galēnos, Preiļu novadā. 2008. gadā atklāja tēlnieces Māras Kalniņas veidotu piemiņas kapakmeni, kas simbolizē Mūka sašķelto dzīvi Latvijā un trimdā.[2]
2014. gadā Mūka piemiņai tika izveidots Roberta Mūka muzejs Galēnos,[3] kurš ik gadu izsludina Robertam Mūkam veltītu jaunrades radošo darbu konkursu.[4]
1960. gadu sākumā trimdas periodikā sāka parādīties R. Mūka dzejoļi. Pirmā dzejas grāmata "Nāve un Otto" (1968), tad "Krokodilis un es". 1980. gadā iznāca pirmā R. Mūka psiholoģiskā grāmata „Iztēle ir realitāte”, kas balstās uz K. G. Junga, D. Hilmana, M. Heidegera un H. Korbēna atziņām un pētījumiem. R. Mūks ir veicis pētījumus arī par P. Tillihu, antropozofiju un tās dibinātāju R. Šteineru. Angliski rakstītos filozofiskos sacerējumus viņš publicēja ar īsto vārdu Roberts Avens.
- Darbi filosofijā: Reliģija un misticisms (1994), Dieva Pērtiķa zīmē. Domas par pasaules galu (1996), Kosmiskais narcisms. Korbēns un viņa eņģeļi (1997), Paradīzes mīts (1998), Latvju velis Junga un arhetipiskās psiholoģijas skatījumā (1999), Ceļā uz Rietumu nirvānu caur Latviju (2000), Sakrālā un profānā polaritāte Mirčas Eliades darbos un kristietībā (2002), Jaunā viedība: Heidegers, Hilmans un eņģeļi (2002), Emanuels Svēdenborgs — Rietumu Buda (2003), Dievs, dievi un velniņi (2005).
- Dzeja: Nāve un Otto (1968); Krokodils un es (1984); Kad vairs nav govju (1989); Kali juga (1990). Latvijā — no šiem četriem krājumiem veidota izlase Erotika (Panorāma, 1992) un ...aizgājis pie čūskām uzlabot veselību (Cīrulis, 1994). Tālāk Ar pīpi uz mākoņa malas (2001), Kad Dievs aizgājis atvaļinājumā. Esejas un dzeja (2002).
2001. gadā Latvijā iznākušais dzejoļu krājums “Ar pīpi uz mākoņu malas” saņēma K. Barona fonda prēmiju. 2003. gadā R. Mūkam piešķīra IV pakāpes Triju zvaigžņu ordeni, 2004. gadā Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas Piemiņas fonda naudas balvu literatūrā.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
