From Wikipedia, the free encyclopedia
Martins Heidegers[1] (vācu: Martin Heidegger; dzimis 1889. gada 26. septembrī, miris 1976. gada 26. maijā) bija vācu filozofs, viens no vācu eksistenciālisma pamatlicējiem.
| ||||||||||||||||||||||
|
Dzimis 1889. gadā Meskirhē, Bādenē-Virtembergā, mucenieka ģimenē. Studēja Freiburgas Universitātē, kur bija Edmunda Huserla asistents. Vēlāk Marburgas un Freiburgas universitāšu profesors. 1928. gada septembrī pēc Herdera institūta profesora Kurta Štafenhāgena ielūguma profesors Heidegers viesojās Rīgā un Melngalvju nama zālē nolasīja priekšlasījumu ciklu par Kanta "Tīrā prāta kritiku" un laikmetīgo filozofiju.[2]
Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā Heidegers iestājās NSDAP un viņu nozīmēja par Freiburgas Universitātes rektoru. Par sadarbību ar nacistiem pēc kara viņu atbrīvoja no akadēmiskajiem amatiem. Pēc ilgstošas izmeklēšanas 1949. gadā Heidegeru oficiāli atzina par nacistu "līdzskrējēju" (vācu: Mitläufer), kam nav piemērojama kriminālvajāšana.
1950. gadā viņš kā emeritēts profesors atsāka lasīt lekcijas Freiburgas Universitātē līdz 1958. gadam, pēc īpašiem uzaicinājumiem līdz 1967. gadam.
Miris 1976. gadā savā dzimtajā pilsētā Meskirhē.
Heidegers iziet no Huserla fenomenoloģijas, cenšoties to veidot tālāk metafizikas garā. Heidegers pētī konkrēto eksistējošo, nevis abstrakto un un jēdzieniski tveramo esošo; viņa filozofija ir eksistences filozofija. Atziņa nav esošā iegūšana (Haben des Seins), bet esošā jēga (Sinn des Seins). Esošais vienmēr ir laicīgs, nedalāmi saistīts ar laiku.[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.