Remove ads
Roberts Levandovskis (poļu: Robert Lewandowski; dzimis 1988. gada 21. augustā) ir Polijas futbolists, kurš spēlē uzbrucēja pozīcijā, Spānijas La Liga klubā FC Barcelona un ir kapteinis Polijas futbola izlasē. Levandovskis tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem, kā arī par vienu no visu laiku labākajiem uzbrucējiem un vienu no veiksmīgākajiem spēlētājiem Bundeslīgas un Minhenes "Bayern" vēsturē. Viņš ir guvis vairāk nekā 600 vārtus klubu un starptautiskā līmenī.
.jpg) Levandovskis 2019. gadā | |||
| Personas dati | |||
|---|---|---|---|
| Dzimis | 1988. gada 21. augustā | ||
| Dzimšanas vieta |  Varšava, Polija | ||
| Augums | 185 cm | ||
| Sporta veids | futbols | ||
| Pozīcija | Uzbrucējs | ||
| Kluba informācija | |||
| Klubs |  Barcelona | ||
| Numurs | 9 | ||
| Jauniešu klubi | |||
| 1996–1997 | Lešno "Partyzant" | ||
| 1997–2005 | Varšavas "Varsovia" | ||
| Profesionālie klubi (dati uz 6.04.2024) | |||
| Sezonas | Klubs | Sp† | (v)† |
| 2005 | Varšavas "Delta" | 17 | (4[1]) |
| 2005–2006 | Varšavas "Legia" II | 13 | (2[2]) |
| 2006–2008 | Pruškovas "Znicz" | 59 | (36) |
| 2008–2010 | Poznaņas "Lech" | 58 | (32) |
| 2010–2014 |  Dortmundes "Borussia" | 131 | (74) |
| 2014–2022 | Minhenes "Bayern" | 253 | (238) |
| 2022– | Barcelona | 62 | (36) |
| Nacionālā izlase (dati uz 5.09.2024) | |||
| 2008 | Polijas U21 | 3 | (0) |
| 2008– | Polija | 153 | (84) |
| † Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos | |||
Pēc tam, kad viņš kopā ar Pruškovas "Znicz" bija rezultatīvākais spēlētājs Polijas futbola trešajā un otrajā līmenī, Levandovskis pārcēlās uz Poznaņas "Lech", palīdzot komandai uzvarēt 2009.—2010. gada Ekstraklasa. 2010. gadā viņš pārgāja uz Dortmundes "Borussia", kur ieguva apbalvojumus, tostarp, divus Bundeslīgas titulus pēc kārtas un līgas labākā vārtu guvēja balvu. 2013. gadā viņš kopā ar "Dortmund" piedalījās arī 2013. gada UEFA Čempionu līgas finālā. Pirms 2014.—2015. gada sezonas, Levandovskis piekrita pievienoties "Dortmund" pašmāju sāncensei, Minhenes "Bayern", ar bezmaksas pāreju. Minhenē viņš izcīnīja Bundeslīgas titulu katrā no savām astoņām sezonām. Levandovskis bija neatņemama sastāvdaļa "Bayern" uzvarā UEFA Čempionu līgā, 2019.—2020. gadā, kā daļas no trīs titulu izcīnīšanas. Viņš ir viens no diviem spēlētājiem, kopā ar Johanu Kruifu, kurš ieguvis trīs Eiropas klubu titulus, vienlaikus būdams labākais vārtu guvējs visās trīs sacensībās, un pirmais, kurš to paveica kā vienīgais rezultatīvākais spēlētājs.[3][4] Levandovskis kopā ar Krištianu Ronaldu ir arī viens no diviem spēlētājiem, kurš trīs gadus pēc kārtas (2019—21) ir bijis labākais vārtu guvējs Eiropas klubā un valstī.[5][6] Viņš tika plaši uzskatīts par 2020. gada labāko spēlētāju, un ir pelnījis Zelta bumbu, līdz tā tika atcelta.[7][8][9][10] 2022. gadā viņš noslēdza līgumu ar Barcelona, kur viņš savā debijas sezonā ieguva Spānijas Superkausu, La Liga titulu un Pičiči trofeju. Viņam, līdzās Lionelam Mesi, ir kopīgs rekords ar visvairāk rezultatīvāko vārtu guvēju balvām Eiropas piecās labākajās līgās, ar astoņām, un rekords ar visvairāk pēc kārtas, sešām.[11]
Levandovskis ir Polijas izlases spēlētājs kopš 2008. gada, kurā aizvadījis 148 spēles, kā arī bijis komandas dalībnieks UEFA Eiropas čempionātā 2012., 2016. un 2020. gadā, kā arī FIFA Pasaules kausa izcīņā 2018. un 2022. gadā. Ar 82 vārtu guvumiem izlasē, Levandovskis ir Polijas izlases visu laiku labākais vārtu guvējs un ceturtais labākais vīriešu izlases vārtu guvējs Eiropā, atpaliekot tikai no Romelu Lukaku (83), Ferenca Puškāša (84) un Krištianu Ronaldu (128).[12] Viņš ieguva IFFHS Pasaules labākā starptautiskā vārtu guvēja balvu 2015. un 2021. gadā, IFFHS Pasaules labākā vārtu guvēja balvu 2020. un 2021. gadā un IFFHS Pasaules labākā augstāko divīziju vārtu guvēja balvu 2021. gadā. Viņš arī ieguva IFFHS Pasaules labākā spēlētāja titulu 2020. un 2021. gadā, un Eiropas Zelta zābaku 2020.—2021. un 2021.—2022. gada sezonā. Levandovskis rekordlielu skaitu, vienpadsmit reizes, atzīts par Polijas gada futbolistu un trīs reizes par Polijas gada personību sportā. Turklāt, viņš divas reizes ir ieguvis Gerda Millera trofeju — 2021. un 2022. gadā.
2020. gadā Levandovskis ieguva Labākā FIFA vīriešu spēlētāja balvu un UEFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvu. Viņš divas reizes tika iekļauts UEFA Gada komandā. Viņš ir trešais labākais vārtu guvējs Čempionu līgas vēsturē. Levandovskis piecas reizes atzīts par VDV Bundeslīgas sezonas labāko spēlētāju. Viņš ir guvis vairāk nekā 300 vārtus Bundeslīgā (otrais visu laiku labākais vārtu guvējs Bundeslīgā, atpaliekot tikai no Gerda Millera 365 Bundeslīgā gūtajiem vārtiem), sasniedzot 100 vārtu robežu ātrāk nekā jebkurš cits ārzemju spēlētājs, un ir līgas visu laiku vadošais vārtu guvējs starp ārzemju spēlētājiem. 2015. gadā, spēlējot "Bayern", viņš mazāk nekā deviņu minūšu laikā guva piecus vārtus pret VfL Wolfsburg, ātrāk nekā jebkurš spēlētājs Bundeslīgas vēsturē, kā arī, jebkurā no Eiropas galvenajām futbola līgām, par ko viņam tika piešķirti četri Ginesa rekordi.[13] Turklāt, viņš ir ieguvis Bundeslīgas Labākā vārtu guvēja balvu septiņās sezonās, kas ir kopējs rekords, kopā ar Gerdu Milleru, no kurām piecas tika iegūtas pēc kārtas, kas ir vēl viens rekords. Visievērojamāk, kad viņš ieguva šo balvu, bija 2020.—2021. gada Bundeslīgas sezonā, kurā viņš guva 41 vārtus, pārspējot Gerda Millera iepriekšējo Bundeslīgas rekordu — 40 vārti, kas tika uzstādīts 1971.—1972. gadā.[14] Viņam arī pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas uzvarētām UEFA Čempionu līgas spēlēm — 22.[15] 2021. gada 30. novembrī viņš ierindojās otrajā vietā Ballon d'Or, tikai par 33 punktiem atpaliekot no uzvarētāja Lionela Mesi.
Remove ads
Agrīnā karjera
"Kad man bija seši gadi, es atceros Roberto Badžo 1994. gada Pasaules kausā. Kad man bija 10 līdz 14 gadi, Alesandro Del Pjēro bija labākais spēlētājs manā uztverē. Tad mans elks bija Tjerī Anrī. Viņš bija pārsteidzošs — tas nebija tikai tas, kā viņš guva vārtus, bet arī tas, ko viņš darīja komandas labā."
—Levandovskis par saviem bērnības paraugiem[16]
Levandovskis dzimis Varšavā[17] un uzauga Lešno, Rietumvaršavas apriņķī.[18] Savus pirmos soļus futbolā viņš spēra kā vietējā kluba Lešno "Partyzant" nereģistrēts spēlētājs.[19] 1997. gadā viņš pievienojās Varšavas "Varsovia", kur pusaudža gados spēlēja septiņus gadus.[20] Nākamajā gadā viņš pārcēlās uz 4. līgas komandu Varšavas "Delta", kur viņam beidzot izdevās spēlēt pirmajā komandā, sezonas beigās gūstot četrus vārtus.[21]
2006.—2007. gadā Levandovskis ar 15 vārtiem bija Polijas trešās līgas labākais vārtu guvējs, palīdzot Pruškovas "Znicz" izcīnīt paaugstinājumu.[22] Nākamajā sezonā viņš ar 21 vārtu guvumu bija Polijas otrās augstākās divīzijas rezultatīvākais spēlētājs.[22]
Poznaņas "Lech"
2008. gada jūnijā Poznaņas "Lech" parakstīja līgumu ar Levandovski no "Znicz" par 1,5 miljoniem zlotu.[20][23] Mēneša sākumā Levandovska aģents Cēzars Kuharskis viņu piedāvāja savai bijušajai komandai Sporting Gijón, kas pēc desmit Segunda División pavadītiem gadiem bija pakāpusies uz La Liga. Tomēr, "Gijon" viņu noraidīja.[24]
Viņš "Lech" rindās debitēja 2008. gada 17. jūlijā, kā maiņas spēlētājs, UEFA Kausa izcīņas spēlē, pret Lankaranas "Khazar", no Azerbaidžānas, kurā 75. minūtē Tofika Bahramova Republikas stadionā guva vakara vienīgos vārtus. Savā Ekstraklasa debijā, sezonas pirmajā spēlē, pret GKS Bełchatów, viņš tikai četru minūšu laikā, nākot laukumā spēles otrajā puslaika, guva vārtus ar papēdi. Savā pirmajā sezonā Polijas augstākajā divīzijā viņš bija otrais vārtu guvēju tabulā. Levandovskis sezonu pabeidza ar 18 vārtiem 42 mačos.[25] Viņš arī guva vārtus 2009. gada Polijas Superkausa izcīņā, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Krakovas "Wisła", un guva savu soda sitienu, uzvarot pēcspēles sitienu sērijā. Nākamajā sezonā viņš kļuva par rezultatīvāko spēlētāju, ar 18 vārtiem, un palīdzēja savai komandai uzvarēt 2009.—2010. gada čempionātā.[25]
Angļu treneris Sems Elerdaiss sacīja, ka Levandovskis gatavojās pievienoties Premjerlīgas klubam Blackburn Rovers 2010. gadā, taču vulkānisko pelnu mākoņi, ko izraisīja 2010. gada Eijafjadlajegidla izvirdumi, papildus citām finansiālām bažām, apturēja visus lidojumus uz un no Apvienotās Karalistes, apturot iespējamo pāreju.[26] Turklāt, Levandovskis arī gatavojās pievienoties Itālijas klubam Genoa, pirms prezidents Enriko Preciozi nolēma atcelt pāreju.[27]
Dortmundes "Borussia"
2010—2012: Līgas un kausa dubultuzvara
Pēc preses spekulācijām, ka Levandovskis varētu pārcelties uz kādu no vairākiem klubiem,[28][29] viņš pievienojās Bundeslīgas klubam Dortmundes "Borussia", 2010. gada jūnijā, parakstot četru gadu līgumu ar Vācijas klubu[30] par aptuveni 4,5 miljoniem eiro.[31] 19. septembrī viņš guva savus pirmos vārtus Bundeslīgā, panākot 3:0 Revierderby, pret Schalke 04; spēle beidzās ar 3:1.[32]
2011.—2012. gada Bundeslīgas kampaņā Levandovskis guva labumu no Lukasa Bariosa savainojuma, un viņš līdz ziemas pārtraukumam ieguva pastāvīgu vietu starta vienpadsmitniekā. Uzbrucējs divas reizes guva vārtus "Dortmund" DFB-Pokal pirmajā kārtā, ar 3:0 uzvarot Sandhausen.[33] Levandovskis "atvēra savu līgas kontu", 2011. gada 20. augustā, ar 2:0 uzvarot Nürnberg, gūstot vārtus pēc Mario Geces centrējuma.[34] 1. oktobrī Levandovskis guva hat-trick un atdeva rezultatīvu piespēli kluba uzvarā, ar 4:0, pār Augsburg, pēc neveiksmīgā zaudējuma Marseille, UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā, ar 0:3.[35] Vēlāk viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus, izbraukumā, ar 1:3 zaudējot Olympiacos, 19. oktobrī.[36] "Dortmund" pakāpās uz otro vietu Bundeslīgā, 22. oktobrī, pārliecinoši, ar 5:0 uzvarot Köln, Levandovskim gūstot vārtus abos puslaikos.[37] "Dortmund" devās uz Freiburgu, 17. decembrī, kad Levandovskis divreiz guva vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli Kevinam Groskreicam, "Dortmund" triumfējot ar 4:1.[38] Par savu ievērojamo sniegumu viņš tika atzīts par gada labāko futbolistu Polijā.[39]
Pēc ziemas pārtraukuma, 2012. gada 22. janvārī, "Dortmund" sagrāva Hamburg, ar 5:1, punktu ziņā pakāpjoties vienā līmenī ar līderi Minhenes "Bayern"; Levandovskis divreiz guva vārtus un rezultatīvi piespēlēja Jakubam Blaščikovskim.[40] Viņš 11. aprīlī guva vārtus, mājās uzvarot Minhenes "Bayern", ar 1:0.[41] Rezultāts "Dortmund" deva sešu punktu pārsvaru pār saviem konkurentiem, kad bija atlicis spēlēt tikai četras spēles.[42] 21. aprīlī Levandovskis sniedza rezultatīvu piespēli Šindži Kagavas 59. minūtē gūtajiem vārtiem, "Dortmund" ar 2:0 pārspējot Menhengladbahas "Borussia", izcīnot otro titulu pēc kārtas.[43] Kampaņas pēdējā Bundeslīgas spēlē Levandovskis guva divus vārtus pirmajā puslaikā, "Dortmund" ar 4:0 pārspējot "Freiburg", svinot titula iegūšanu.[44]
Levandovskis gadu pabeidza kā trešais labākais vārtu guvējs, ar 22 vārtiem, nevienu no 11 metru soda sitiena atzīmes, un deviņām rezultatīvām piespēlēm.[45][46]
12. maijā, "Dortmund" komandas sezonas pēdējā spēlē viņš guva hat-trick DFB-Pokal finālā, ar 5:2 uzvarot Minhenes "Bayern", klubam pirmo reizi vienas sezonas laikā iegūstot divas trofejas valsts mērogā.[47][48] Levandovskis finišēja kā DFB-Pokal labākais vārtu guvējs, ar septiņiem vārtiem sešās spēlēs.[49]
2012—2014: Čempionu līgas finālists un līgas labākais vārtu guvējs
2012. gada 12. augustā Levandovskis sāka 2012.—2013. gada sezonu, gūstot vārtus 2012. gada Vācijas Superkausā, ar 1—2 zaudējot Minhenes "Bayern".[50] Viņš pirmo reizi 2012.—2013. gada Bundeslīgas kampaņā piedalījās sezonas atklāšanas dienā, "Dortmund" komandai ar 2:1 uzvarot Brēmenes "Werder".[51]
Viņš guva savus pirmos vārtus 2012. gada 15. septembrī, uzvarā pār Leverkūzenes "Bayer", ar 3:0, pagarinot "Dortmund" komandas skaitu līdz 31 nezaudētai spēlei, un ierindojot klubu trešajā vietā Bundeslīgā.[52] Trīs dienas vēlāk, kluba pirmajā tās sezonas Čempionu līgas spēlē, Levandovskis 87. minūtē guva uzvaras vārtus, ar 1:0 pārspējot Ajax.[53] Viņš uzstādīja jaunu kluba rekordu garākajā vārtu gūšanas sērijā, gūstot vārtus 12 līgas spēlēs pēc kārtas, pārspējot Frīdhelma Konīckas rekordu 1964.—1965. gada sezonā.[54] 2013. gada 9. februārī viņš atklāja rezultātu mājas spēlē pret "Hamburg", bet 31. minūtē tika noraidīts par pārkāpumu pret Pēru Siljanu Skjelbredu, un "Dortmund" zaudēja ar 4:1.[55]
Pēc Dortmundes "Borussia" direktora Mihaēla Corka teiktā 2013. gada februārī, Levandovskis nepagarinās līgumu ar klubu un atstās to vai nu 2013. gada vasarā, vai pēc 2013.—2014. gada sezonas.[56] Sezonu viņš pabeidza ar 24 vārtu guvumiem līgā, par vienu vārtu guvumu atpaliekot no Bundeslīgas rezultatīvāka spēlētājā Štefana Kīslinga, no Leverkūzenes "Bayer".[57]
2013. gada 27. februārī Levandovskis spēlēja 2012.—2013. gada Vācijas kausa ceturtdaļfinālā, savas komandas zaudējumā, ar 1:0, pret Minhenes "Bayern".[58] 24. aprīlī Levandovskis kļuva par pirmo spēlētāju, kurš Čempionu līgas pusfinālā guvis četrus vārtus, kad Dortmundes "Borussia" pirmajā kārtā, Signal Iduna Park laukumā, ar 4:1 sakāva Spānijas čempioni Madrides "Real".[59][60] 25. maijā viņš spēlēja 2013. gada UEFA Čempionu līgas finālā, kurā Dortmundes "Borussia" ar 1:2 zaudēja Minhenes "Bayern".[61]
2013. gada 27. jūlijā Levandovskis uzvarēja 2013. gada Vācijas Superkausa izcīņā, "Dortmund" ar 4:2 uzvarot Minhenes "Bayern".[62] Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva "Dortmund" uzvarā pret "Augsburg", ar 4:0, kluba atklāšanas mačā Bundeslīgā, 10. augustā.[63] 1. novembrī viņš guva savu vienīgo hat-trick sezonā, Bundeslīgas uzvarā, ar 6:1, pret Stuttgart.[64]
2014. gada 25. februārī Levandovskis guva divus vārtus Čempionu līgas astotdaļfināla pirmajā spēlē, pret Sanktpēterburgas "Zenit", kļūstot par "Dortmund" komandas labāko vārtu guvēju Eiropas sacensībās, pārspējot Stefāna Šapuizā 16 vārtu guvumus.[65]
Savus 100. vārtus kluba labā viņš guva savā 182. spēlē, kad "Dortmund" 16. aprīlī, 2013.—2014. gada Vācijas kausa pusfinālā, ar 2:0 uzvarēja VfL Wolfsburg, un svinību laikā atklāja kreklu ar 100. numuru.[66]
Levandovskis 2013.—2014. gada sezonu noslēdza kā Bundeslīgas labākais vārtu guvējs, ar 20 vārtiem, kas viņam atnesa Torjägerkanone (labākā vārtu guvēja balva).[67] Viņš arī guva sešus vārtus Čempionu līgā, "Dortmund" komandai sasniedzot ceturtdaļfinālu.[68] Astotdaļfināla atbildes spēlē, starp Dortmundes "Borussia" un "Zenit", Levandovskis saņēma otro dzelteno kartīti, kā rezultātā viņam tika piešķirta diskvalifikācija ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, pret Madrides "Real".[69][70]
Levandovskis aizvadīja savu pēdējo spēli "Dortmund" sastāvā 2014. gada Vācijas kausa finālā, pret Minhenes "Bayern", 17. maijā. Galvenais treneris Jirgens Klops bija viņu atbrīvojis no dažiem treniņiem pirms fināla, traumu dēļ, lai gan Levandovskis finālā spēlēja visas 120 minūtes, "Dortmund" zaudējot ar 0:2.[71] Viņš sezonu pabeidza ar 28 vārtiem 48 mačos.[62][72]
Minhenes "Bayern"
2013. gada novembrī Levandovskis apstiprināja, ka parakstīs pirmslīguma vienošanos ar Dortmundes "Borussia" sāncensi, Minhenes "Bayern",[73] kas oficiāli notika 2014. gada 3. janvārī, kad viņš parakstīja piecu gadu līgumu, sākot no 2014.—2015. gada sezonas.[74] Levandovskis oficiāli tika prezentēts kā Minhenes "Bayern" spēlētājs 2014. gada 9. jūlijā.[75]
2014—2015: Trešais Bundeslīgas tituls
.jpg)
Pirmssezona sākās 2014. gada 9. jūlijā,[76] laikā, kad viņš tika prezentēts.[75] Pirmssezonas debiju viņš piedzīvoja pret MSV Duisburg, 21. jūlijā, gūstot vārtus.[77] 6. augustā viņš atklāja rezultātu, kad "Bayern" sacentās 2014. gada MLS Zvaigžņu spēlē Providensas parkā, Portlendā, Oregonas štatā, galu galā zaudējot, ar 1:2.[78]
Viņš debitēja savā jaunajā klubā, zaudējot Dortmundes "Borussia", 2014. gada 13. augustā, 2014. gada Vācijas Superkausā, ar 0:2,[79] un guva savus pirmos vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Schalke 04, savā otrajā līgas mačā, 30. augustā.[80] 21. oktobrī Levandovskis guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus Minhenes "Bayern", izbraukumā ar 7:1 uzvarot Roma.[81] 1. novembrī, savā pirmajā līgas mačā pret "Dortmund", Levandovskis guva vārtus, uzvarot ar 2:1, izvirzot "Bayern" ar četru punktu pārsvaru tabulas augšgalā, atstājot savu bijušo klubu tabulas apakšdaļā, pārspēļu zonā.[82] Savā trešajā sezonas mačā pret "Dortmund", 2015. gada 4. aprīlī, Levandovskis guva vārtus 36. minūtē, izcīnot uzvaru ar 1:0, pēc tam, kad "Dortmund" vārtsargs Romāns Veidenfellers "atvairīja" Tomasa Millera sitienu.[83][84]
2015. gada 21. februārī Levandovskis guva divus vārtus, "Bayern" izbraukumā, ar 6:0, uzvarot Paderborn; viņa otrie vārti šajā spēlē bija viņa 10. gūtie vārti līgas sezonā.[85] 21. aprīlī viņš divreiz guva vārtus pirmajā puslaikā, kad "Bayern" atspēlēja deficītu no pirmās kārtas, summā ar 7:4 pieveicot Porto, un iekļūstot Čempionu līgas pusfinālā.[86] Piecas dienas vēlāk, pēc "VfL Wolfsburg" zaudējuma Menhengladbahas "Borussia", "Bayern" izcīnīja Bundeslīgas titulu.[87] Viņš vēlreiz guva vārtus 28. aprīlī, panākot neizšķirtu, 1:1, Vācijas kausa pusfinālā, pret "Dortmund", bet vēlāk, pagarinājuma 116. minūtē, tika iesaistīts gaisa sadursmē ar Mičelu Langeraku.[88] Spēle beidzās ar "Bayern" izkrišanu pēcspēles soda sitienu sērijā (0:2), un, kas ir neparasti, Minhenes komanda savā stadionā nevienu no četriem mēģinājumiem nerealizēja.[89][90] Lai gan Levandovskis palika līdz mača beigām, viņš nepiedalījās pēcspēles sitienu sērijā, un vēlāk veiktie testi apstiprināja, ka viņam bija žokļa un deguna kaula lūzums, kā arī smadzeņu satricinājums, kas liedza viņam piedalīties aptuveni vienu nedēļu.[91][92][93] 12. maijā, spēlējot aizsargmaskā, viņš 59. minūtē guva vārtus ar iegrieztu sitienu, savas komandas uzvarā, ar 3:2, savā laukumā, pret topošo uzvarētāju, Barcelona, Čempionu līgas pusfināla atbildes spēlē, lai gan "Bayern" tika izslēgta ar rezultātu 3:5, divu spēļu summā.[94] Ar 17 vārtiem 31 spēlē, Levandovskis bija otrs Bundeslīgas sezonas rezultatīvākais spēlētājs, kopā ar komandas biedru, Arjenu Robenu, aiz Frankfurtes "Eintracht" spēlētāja Aleksandra Meiera.[95] Viņš sezonu pabeidza ar 25 vārtiem 49 spēlēs.[79][96]
2015–2017: Panākumi vietējā mērogā, labākā vārtu guvēja balva un 100. vārti "Bayern" labā
Levandovska otrā sezona sākās ar 2015. gada Vācijas Superkausa spēli, 1. augustā, "Bayern" zaudējot 11 metru soda sitienu sērijā, izbraukumā, pret "VfL Wolfsburg"; 72. minūtē viņš tika nomainīts pret Rafiņju.[97] Astoņas dienas vēlāk, Vācijas kausa pirmajā kārtā, viņš guva pēdējos vārtus, ar 3:1 uzvarot Bādenes-Virtembergas Oberlīgas klubu Nöttingen.[98] 14. augustā, jaunās Bundeslīgas sezonas atklāšanas mačā, viņš guva otros vārtus, uzvarot "Hamburg", ar 5:0.[99]
2015. gada 22. septembrī Levandovskis uzstādīja Bundeslīgas rekordu, nākot uz maiņu, "Bayern" atpaliekot ar 0:1, pret "Wolfsburg", un 8 minūtēs un 59 sekundēs guva piecus vārtus, ātrāk nekā jebkurš cits spēlētājs Bundeslīgas vēsturē, izvirzoties vadībā, ar 5:1. Viņš arī uzstādīja Bundeslīgas rekordus visātrāk gūtajā hat-trick (trīs vārti četrās minūtēs) un visvairāk gūto vārtu, nākot uz maiņu (pieci).[100] Levandovska pieci vārti deviņās minūtēs bija arī ātrākie visās lielākajās Eiropas futbola līgās, kopš Opta sāka veikt uzskaiti, un ar to tika pārtraukta "Wolfsburg" 14 nezaudēto spēļu sērija.[101] Par šo varoņdarbu viņam tika piešķirti četri Ginesa rekordu sertifikāti.[102]
Četras dienas vēlāk viņš divreiz guva vārtus, ar 3:0 uzvarot Mainz; pirmie vārti bija viņa 100. vārti Bundeslīgā, 168. spēlē, kas ir līgas rekords ārzemju spēlētājam. Viņš arī guva 10 vārtus pirmajās 7 spēlēs ar šo divu vārtu guvumu, ko iepriekš paveica tikai Gerds Millers.[103] 29. septembrī viņš guva hat-trick Čempionu līgā, uzvarot Zagrebas "Dinamo", ar 5:0, nedēļas laikā trīs spēlēs gūstot desmit vārtus.[104] Pēc piecām dienām viņš pievienoja vēl divu vārtu guvumus, izbraukumā sagraujot "Dortmund", ar 5:1, kopā gūstot 12 vārtus pēdējās četrās spēlēs.[105] 24. oktobrī Levandovskis guva vārtus, mājās uzvarot "Köln", ar 4:0, padarot "Bayern" par pirmo Bundeslīgas komandu, kas uzvarējusi visās 10 sezonas atklāšanas spēlēs.[106] Uzvara Ķelnē bija arī "Bayern" 1000. uzvara Bundeslīgā.[107] 2016. gada 11. janvārī viņš ieguva ceturto vietu 2015. gada FIFA Ballon d'Or balvu pasniegšanas ceremonijā.[108]
2016. gada 19. martā Levandovskis guva vienīgos vārtus 1:0 uzvarā, pret "Köln", palielinot līgā gūto vārtu skaitu līdz 25, sasniedzot jaunu personīgo rekordu.[109] 2012.–2013. gada sezonā Dortmundes "Borussia" komandā viņš bija guvis 24 vārtus.[110] Viņš arī uzsāka "Bayern" atspēlēšanos, gūstot vārtus 73. minūtē, pēc sitiena ar galvu, astotdaļfināla atbildes spēlē, 16. martā, esot iedzinējos ar 0:2, savā laukumā, pret Juventus, kad Minhenes klubs uzvarēja ar 4:2 pēc papildlaika, un ar 6:4 divu spēļu summā.[111] Pēc gūtajiem vārtiem pret Madrides "Atlético", 3. maijā, "Bayern" Čempionu līgas pusfināla atbildes spēlē, viņš sezonas sacensības noslēdza ar deviņiem vārtiem.[112]
2016. gada 7. maijā Levandovskis guva abus "Bayern" vārtus, uzvarot Ingolstadt, ar 2:1, Bavārijas klubam kļūstot par Vācijas čempioniem ceturto sezonu pēc kārtas.[113] Nedēļu vēlāk viņš guva savus 30. vārtus sezonā, "Bayern" sezonas pēdējā līgas mačā, savā laukumā, pret Hannover 96. Tādējādi viņš kļuva par pirmo ārzemnieku, kurš Bundeslīgā guvis 30 vārtus, kā pirmais spēlētājs, kopš Dītera Millera, 1976.– 1977. gada sezonā, un nodrošināja viņam Torjägerkanone otro reizi trīs sezonu laikā.[114] Viņš sezonu noslēdza ar 42 vārtiem 51 mačā.[97][115]
2016.–2017. gada sezona sākās ar "Bayern" uzvaru 2016. gada Vācijas Superkausā, 14. augustā.[116] Pēc piecām dienām "Bayern", ar 5:0, uzvarēja Carl Zeiss Jena Vācijas kausa pirmajā kārtā, ar Levandovska hat-trick pirmajā puslaikā un viņa rezultatīvo piespēli Arturo Vidalam, 72. minūtē.[117][118] 2016.–2017. gada Bundeslīgas sezonu viņš atklāja ar vēl vienu hat-trick, uzvarot Brēmenes "Werder", ar 6:0.[119] 13. decembrī Levandovskis parakstīja jaunu līgumu ar "Bayern", līdz 2021. gadam.[120]
2017. gada 11. martā Levandovskis "Bayern" labā guva 100. vārtus, savā 137. spēlē kluba rindās, divreiz gūstot vārtus Bundeslīgas uzvarā, pret Frankfurtes "Eintracht", ar 3:0.[121] Viņš sezonu pabeidza ar 42 vārtiem 47 mačos.[116][122]
2017–2019: Visu laiku rezultatīvākais ārvalstu Bundeslīgas vārtu guvējs
Sezona sākās ar Minhenes "Bayern" uzvaru 2017. gada Vācijas Superkausā, pret Dortmundes "Borussia", kurā Levandovskis guva ievadvārtus bavāriešu labā. Mačs pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 2:2. Levandovskis realizēja pirmo soda sitienu, pēcspēles sitienu sērijā, "Bayern" uzvarot ar 5:4.[123]
Levandovskis atkal bija rezultatīvākais spēlētājs 2017.–2018. gada Bundeslīgas sākumposmos. 13. decembrī, līgas mačā pret "Köln", viņš guva vienīgos vārtus, sasniedzot Bundeslīgas visu laiku labāko vārtu guvēju desmitnieku.[124] Pāris mēnešus vēlāk, 22. kārtā, Levandovskis guva vārtus pret "Schalke 04", Allianz Arena laukumā, atkārtojot rekordu, gūstot vārtus 11 mājas spēlēs pēc kārtas vienas sezonas laikā, kas piederēja arī toreizējam "Bayern" galvenajam trenerim Jupam Heinkesam.[125] Viņš turpināja savu vārtu gūšanas formu, gūstot hat-trick pret "Hamburg", uzvarot ar 6:0, turklāt, viņš netrāpīja arī soda sitienu, kas būtu bijuši viņa ceturtie vārti tajā dienā. Šis bija viņa pirmais 11 metru soda sitiens, ko viņš nerealizēja "Bayern" komandā Bundeslīgā, tomēr, viņš guva otro soda sitienu.[126]
2018. gada 11. februārī viņš septīto reizi pēc kārtas tika atzīts par Polijas gada labāko futbolistu.[127] 22. februārī viņš atlaida savu ilggadējo aģentu Cēzaru Kuharski. Levandovskis par savu jauno aģentu nolīga slaveno darījumu cilvēku Pini Zahavi.[128] 24. februārī viņš aizvadīja savu 250. Bundeslīgas spēli, pret Berlīnes "Hertha".[129] 19. maijā Levandovskis guva "Bayern" vienīgos vārtus Vācijas kausa finālā, ar 3:1 zaudējot Frankfurtes "Eintracht".[130]
Levandovskis līgu pabeidza kā Bundeslīgas labākais vārtu guvējs, ar 29 vārtiem. Šī bija trešā reize, kad viņš ieguva Torjägerkanone balvu.[131] Viņš sezonu pabeidza ar 41 vārtu guvumu 48 mačos visos turnīros.[132]
1. augustā, pēc vasaras spekulācijām ar pāreju, "Bayern" izpilddirektors Kārlis Heincs Rummenige intervijā apstiprināja, ka Levandovskis nedrīkstēs pamest "Bayern" par katru cenu, sakot, ka "augstākā kvalitāte, kāda mums ir Minhenes "Bayern", paliks šeit. Ar Robertu mēs nepārprotami vēlamies sūtīt signālu cilvēkiem klubā un ārpus tā: Minhenes "Bayern" ir pilnīgi atšķirīgs no citiem klubiem, kuri kļūst vāji, kad tiek pieminētas noteiktas summas.[133] 12. augustā Levandovskis guva visu laiku pirmo hat-trick Vācijas Superkausā, 2018. gadā, izbraukumā, ar 0:5 uzvarot Frankfurtes "Eintracht", Minhenes "Bayern" izcīnot šo titulu septīto reizi.[134] Viņš arī kļuva par visu laiku rezultatīvāko spēlētāju Vācijas Superkausa vēsturē.[135][136]
27. novembrī Levandovskis kļuva par trešo ātrāko spēlētāju, kurš guvis 50 vārtus (aiz Lionela Mesi un Rūda van Nistelroja) Čempionu līgā, kad viņš guva divus vārtus grupu turnīra uzvarā, ar 5:1, mājās, pār Benfica. Levandovskim bija nepieciešamas tikai 77 Čempionu līgas spēles, lai panāktu šo sasniegumu.[137] Čempionu līgas grupu turnīrā viņš finišēja kā rezultatīvākais spēlētājs, ar astoņiem vārtiem sešos mačos.[138] 2019. gada 9. februārī Levandovskis guva vārtus, uzvarot "Schalke 04", ar 3:1 un kļuva par pirmo spēlētāju, kurš "Allianz Arena" laukumā guvis 100 vārtus. Viņa vārti bija arī viņa 119. vārti Minhenes "Bayern" rindās, tādējādi panākot Rolandu Volfārtu kā kluba visu laiku trešo labāko vārtu guvēju.[139]
Nākamajā mēnesī viņš pārspēja Vulfārtu, pēc tam, kad guva divus vārtus pret Menhengladbahas "Borussia", uzvarot ar 5:1, turklāt, ar savu otro vārtu guvumu viņš bija panāca Klaudio Pisarro rekordu – 195 vārti līgā, visvairāk vārtu guvumu Bundeslīgā, ko guvis ārzemju spēlētājs.[140][141] Jau nākamajā mačā viņš laboja Pisarro rekordu, divreiz gūstot vārtus, uzvarot "Wolfsburg", ar 6:0.[142] 6. aprīlī, 100. Bundeslīgas tikšanās reizē starp Minhenes "Bayern" un "Dortmund", Levandovskis divreiz guva vārtus, izcīnot uzvaru, ar 5:0, kad viņa pirmais vārtu guvums bija viņa 200. vārti līgā.[143][144]
Levandovskis līgas kampaņu noslēdza kā Bundeslīgas labākais vārtu guvējs, ar 22 vārtiem, ceturto reizi.[145] 25. maijā viņš guva divus vārtus, "Bayern" 2019. gada Vācijas kausa finālā ar 3:0 uzvarot Leipzig. Ar saviem vārtiem viņš kļuva par visu laiku labāko vārtu guvēju Vācijas kausa finālos, ar sešiem, apsteidzot Gerdu Milleru, ar pieciem vārtu guvumiem.[146] Levandovskis sezonu pabeidza ar 40 vārtiem 47 mačos visos turnīros, ceturto sezonu pēc kārtas sasniedzot 40 gūto vārtu robežu, turklāt, "Bayern" sastāvā otro reizi izcīnot divus titulus vietējā mērogā.[147]
2019–2020: Trīs tituli, labākais FIFA vīriešu spēlētājs un UEFA gada labākais vīriešu spēlētājs
_(cropped).jpg)
12. augustā Levandovskis guva savus pirmos vārtus sezonā, kad "Bayern" Vācijas kausa pirmajā kārtā ar 3:1 sakāva Energie Cottbus.[148] Četras dienas vēlāk viņš guva divus vārtus 2019.–2020. gada Bundeslīgas atklāšanas spēlē, pret "Hertha BSC". Ar saviem vārtiem Levandovskis uzstādīja Bundeslīgas rekordu, piekto gadu pēc kārtas sezonas atklāšanas spēlē gūstot vārtus.[149] Pēc tam, 24. augustā, Veltins Arena laukumā, viņš guva hat-trick, pret "Schalke", kad "Sarkanie" uzvarēja ar 3:0.[150] 29. augustā Levandovskis pagarināja līgumu ar "Bayern" līdz 2023. gadam.[151] Levandovskis guva savus 200. vārtus "Bayern" rindās, 18. septembrī, uzvarot Serbijas klubu Belgradas "Red Star", ar 3:0, Čempionu līgā.[152] Vēlāk, tajā pašā mēnesī, pēc tam, kad viņš guva savus desmitos vārtus sezonā, uzvarot "Paderborn", ar 3:2, viņš kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš sasniedzis divciparu skaitli gūto vārtu ziņā, pēc pirmajām sešām spēļu kārtām.[153] Levandovskis pēc tam kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš guvis vārtus katrā no sezonas sākuma deviņiem, desmit un vienpadsmit mačiem, pārspējot bijušā Dortmundes "Borussia" uzbrucēja Pjēra Emerika Obamejanga rekordu, ar astoņiem mačiem.[154][155][156] 26. novembrī Levandovskis mazāk nekā 15 minūtēs guva 4 vārtus, "Bayern" apspēlējot Belgradas "Red Star", ar 6:0, un izcīnīja pirmo vietu savā Čempionu līgas grupā, uzstādot jaunu rekordu ātrākajā Čempionu līgas četru vārtu gūšanas laikā. Viņš arī kļuva tikai par otro spēlētāju, kurš vairākos Čempionu līgas mačos guvis četrus vārtus.[157][158]
2020. gada 25. februārī Levandovskis Eiropas labāko klubu konkurencē panāca Krištianu Ronaldu deviņu izbraukumā gūto vārtu rekordu sezonā. Viņš to izdarīja, gūstot vārtus Stamford Bridge laukumā, ar 3:0 uzvarot Chelsea (šajā mačā viņš arī atdeva divas rezultatīvas piespēles Seržam Gnabrī).[159] 10. augustā Levandovskis guva divus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, atbildes spēlē, ar 4:1 uzvarot "Chelsea".[160] 14. augustā viņš asistēja un guva vārtus, "Bayern" ceturtdaļfinālā pārspējot Barcelona, ar 8:2.[161] Levandovskis guva vēl vienus vārtus, kopā gūstot 15 vārtus, savā devītajā Čempionu līgas mačā pēc kārtas, bavāriešiem pusfinālā ar 3:0 uzvarot Lyon.[162] Viņa Eirokausu vārtu sērija beidzās, kad viņam 23. augustā neizdevās gūt vārtus Čempionu līgas finālmačā, pret Paris Saint-Germain; tomēr, "Bayern" uzvarēja "PSG", ar 1:0, Levandovskim gūstot savu pirmo Čempionu līgas titulu.[163] Viņš arī kļuva par otro spēlētāju, kurš jebkad izcīnījis trīs klubu titulus Eiropas mērogā, vienlaikus būdams rezultatīvākais visās trijās sacensībās, atkārtojot Johana Kruifa sasniegumu Ajax komandā, 1971.–1972. gada sezonā.[164] Tomēr, Levandovskis bija pirmais, kurš to paveica kā vienīgais rezultatīvākais spēlētājs visos trīs turnīros.[165]
2020–2021: Zelta bumbas gada uzbrucējs un Eiropas Zelta zābaks
18. septembrī, uzvarā ar 8:0, pār Schalke 04, kurā Levandovskis realizēja 11 metru soda sitienu, viņš veica rezultatīvu piespēli rabona stilā, Tomasam Milleram, kas tika slavēta kā labākā sezonā.[166][167] Levandovskis 24. septembrī atdeva rezultatīvu piespēli Leona Goreckas ievadvārtu guvumā, ar 2:1 uzvarot 2019.–2020. gada UEFA Eiropas līgas uzvarētāju, Sevilla, 2020. gada UEFA Superkausa izcīņā, Budapeštā.[168] 6 dienas vēlāk viņš spēlēja 2020. gada Vācijas Superkausā, kad "Bayern" ar 3:2 uzvarēja Dortmundes "Borussia", izcīnot savu piekto trofeju gadā.[169] 4. oktobrī viņš guva visus četrus vārtus, uzvarot "Hertha BSC", ar 4:3.[170] 24. oktobrī viņš guva hat-trick, uzvarot Frankfurtes "Eintracht", ar 5:0, kļūstot par pirmo spēlētāju Bundeslīgā, kurš guvis desmit vārtus tikai piecos mačos.[171] 16. decembrī viņš guva divus vārtus pret "Wolfsburg", kļūstot par trešo spēlētāju, kurš Bundeslīgā sasniedzis 250 vārtu robežu, pēc Gerda Millera un Klausa Fišera.[172] Pēc trīs titulu izcīnīšanas ar Minhenes "Bayern", un viņa sniegumu turnīros,[173] 17. decembrī viņš tika atzīts par 2020. gada labāko FIFA vīriešu spēlētāju, kļūstot par pirmo poļu spēlētāju, kurš ieguvis šo balvu.[174][175] Par 2020. gada Zelta bumbas atcelšanu tika izteikta liela kritika, jo vairums ziņu un sporta organizāciju uzskatīja, ka Levandovskis ir pirmais kandidāts un viņam vajadzēja iegūt balvu.[176]
2021. gada 17. janvārī Levandovskis kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš tikai pēc 16 spēlēm bija guvis 21 vārtus – jauns Bundeslīgas sezonas pirmās puses rekords, pārspējot Gerda Millera 20 vārtu guvumus, 1968.–1969. gada sezonā.[177] 8. februārī viņš guva divus vārtus, 2020. gada FIFA klubu Pasaules kausa pusfinālā, uzvarot Al Ahly, ar 2:0.[178] 11. februārī viņš kopā ar klubu uzvarēja FIFA 2020. gada Pasaules klubu kausa izcīņā, finālā ar 1:0 uzvarot Meksikas augstākās līgas klubu Tigres, kad "Bayern" kļuva par otro klubu (pēc "Barcelona", 2009. gadā), kas izcīnījis sešus titulus. Viņš bija iesaistīts arī Benžamēna Pavāra uzvaras vārtu guvumā un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.[179] 23. februārī Levandovskis atklāja rezultātu, ar 4:1 uzvarot Lazio, Čempionu līgas astotdaļfināla pirmajā spēlē, gūstot savus 72. vārtus Čempionu līgā, apsteidzot Raulu kā trešo labāko vārtu guvēju sacensību vēsturē.[180] 6. martā viņš guva savu 12. Bundeslīgas hat-trick, uzvarot savu bijušo klubu, Dortmundes "Borussia", ar 4:2, sasniedzot 31 vārtu guvumu 23 mačos.[181] 13. martā viņš guva vārtus, izbraukumā, ar 3:1 uzvarot Brēmenes "Werder", tādējādi ar 268 vārtiem, kopā ar Klausu Fišeru, ieņemot otro vietu Bundeslīgas visu laiku rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.[182] 20. martā viņš pārspēja Fišeru, gūstot perfekto hat-trick pirmajā puslaikā, uzvarot "VfB Stuttgart", ar 4:0.[183]
28. martā Levandovskis Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē, savā laukumā, ar 3:0 uzvarot Andoru, guva divus vārtus, kā arī sabojāja labā ceļgala saites (viņš tika nomainīts pēc 63 minūtēm); viņš izlaida abas Čempionu līgas ceturtdaļfināla spēles pret "Paris Saint-Germain", kad Minhenes "Bayern" zaudēja izbraukumā gūto vārtu ziņā, pēc neizšķirta, 3:3, divu spēļu summā.[184] 24. aprīlī viņš atgriezās, pēc gandrīz mēneša izlaišanas, zaudējot "Mainz", ar 1:2, gūstot vārtus papildlaikā.[185] 8. maijā viņš guva savu 14. Bundeslīgas hat-trick, uzvarot Menhengladbahas "Borussia", ar 6:0.[186] 22. maijā viņš laboja Gerda Millera 40 vārtu rekordu 1971.–1972. gada sezonā, 90. minūtē gūstot vārtus "Bayern" 5:2 uzvarā, pār "Augsburg", sasniedzot 41 vārtu guvumu sezonas pēdējā kārtā.[187] Viņam arī izdevās iegūt savu pirmo Eiropas Zelta zābaka balvu.[188] Levandovskis sezonu pabeidza ar 48 vārtiem 40 mačos visos turnīros, sesto reizi sasniedzot vismaz 40 vārtu robežu.[189]
2021–2022: Pēdējā sezona "Bayern" un otrais Eiropas Zelta zābaks
Levandovskis savu 2021.–22. gada Bundeslīgas sezonu iesāka ar vārtu guvumu, izlīdzinot rezultātu, 13. augustā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Menhengladbahas "Borussia", padarot viņu par pirmo spēlētāju, kurš guvis vārtus septiņās Bundeslīgas atklāšanas spēlēs pēc kārtas.[190] Viņš arī guva divus vārtus un atdeva piespēli ar papēdi Tomasam Milleram, 17. augustā, izbraukumā, ar 3:1 uzvarot "Dortmund", 2021. gada Vācijas Superkausā. Pirms mača tika ieturēts klusuma brīdis par godu Gerdam Milleram, kurš nomira divas dienas iepriekš.[191] 28. augustā viņš guva savu 15. Bundeslīgas hat-trick, uzvarot Berlīnes "Hertha", ar 5:0,[192] uzstādot jaunu klubu un Vācijas rekordu, 16 spēlēs pēc kārtas visos turnīros gūstot vārtus,[193] pārspējot iepriekšējo rekordu, ar 15 spēlēm, kas piederēja Gerdam Milleram, no 1969. līdz 1970. gadam.[194] Turklāt, viņam ar Minhenes "Bayern", visos turnīros, izdevās sasniegt vairāk nekā 300 gūto vārtu robežu.[195] 18. septembrī Levandovskis guva vārtus savā 13. Bundeslīgas mājas spēlē pēc kārtas, pret VfL Bochum, pārspējot iepriekšējo līgas rekordu, ar 12 spēlēm, kas piederēja Gerdam Milleram (no 1969. gada oktobra līdz 1970. gada aprīlim) un Jupam Heinkesam (no 1972. gada jūnija līdz 1973. gada februārim).[196] Viņš pārtrauca savu vārtu gūšanas sēriju, gūstot vārtus 19 spēlēs pēc kārtas, kas ir jauns visu laiku labākais Vācijas rekords.[197]
21. novembrī Levandovskis Čempionu līgas grupu turnīrā guva hat-trick pret Benfica, kļūstot par ātrāko spēlētāju, kurš 100 spēlēs ir guvis 80 Čempionu līgas vārtus, pārspējot iepriekšējo Lionela Mesi rekordu.[198][199] 23. novembrī viņš atklāja rezultātu, izbraukumā ar 2:1 uzvarot Kijivas "Dinamo", Čempionu līgas grupu turnīra spēlē, tādējādi kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš divās atsevišķās sacensību sezonās guvis vārtus deviņās spēlēs pēc kārtas.[200][201] Sezonas vidū Levandovskis ieņēma otro vietu 2021. gada Zelta bumbā, aiz Lionela Mesi, no "Paris Saint-Germain", un saņēma žurnāla France Football Gada uzbrucēja balvu.[202] 17. decembrī Levandovskis ar 43. vārtu guvumu uzstādīja Bundeslīgas rekordu visvairāk gūto vārtu ziņā kalendārajā gadā.[203] Viņš kļuva par otro spēlētāju, pēc Krištianu Ronaldu, kurš ir bijis labākais vārtu guvējs klubu un starptautiskā līmenī, kā spēlētājs, kurš spēlē Eiropā, trīs gadus pēc kārtas.[5][6]
2022. gada 15. janvārī Levandovskis guva savu 16. hat-trick un 300. vārtus Bundeslīgā, izbraukumā, ar 4:0 uzvarot "Köln".[204] 8. martā Levandovskis guva hat-trick Čempionu līgas astotdaļfināla atbildes spēlē, uzvarot Red Bull Salzburg, ar 7:1. Mača pirmajās 23 minūtēs Levandovska gūtais hat-trick kļuva par visagrāk gūto Čempionu līgā, sākot no spēles sākuma.[205] Paejot tikai 11 minūtēm no pirmajiem vārtiem līdz pēdējiem, Levandovska trīs vārtu guvumi pret "Salzburg" ir arī visu laiku ātrākais Čempionu līgas izslēgšanas spēļu fāzē gūtais hat-trick.[205] Ar šiem vārtiem viņš jau septīto sezonu pēc kārtas pārsniedza 40 vārtu robežu visos turnīros.[205] Ar hat-trick viņš kļuva arī par ātrāko spēlētāju, kurš guvis 85 Čempionu līgas vārtus, atkal pārspējot Lionela Mesi iepriekšējo rekordu.[206] Viņš arī pievienojās Krištianu Ronaldu un Mesi, kā vienīgie trīs spēlētāji, kuri trīs vai vairāk UEFA Čempionu līgas kampaņās ir guvuši desmit vai vairāk vārtu, un pievienojās Mesi, kā vienīgie divi spēlētāji, kuri Čempionu līgas izslēgšanas spēlē ir guvuši hat-trick pirmajā puslaikā.[207] Levandovskis līgas sezonu pabeidza ar 35 vārtu guvumiem, kā labākais vārtu guvējs piekto sezonu pēc kārtas, un septīto kopumā, panākot Gerda Millera rekordu. Viņš arī laboja Bundeslīgas rekordu ar visvairāk izbraukumā gūtajiem vārtiem vienā sezonā, ar 19.[208] Turklāt, viņš otro sezonu pēc kārtas ieguva savu otro Eiropas Zelta zābaka balvu.[209]
2022. gada 30. maijā Levandovskis paziņoja, ka vēlas pamest Minhenes "Bayern", sakot: "Mans stāsts ar "Bayern" ir beidzies, es nevaru iedomāties turpmāku labu sadarbību... Ceru, ka viņi mani neatturēs (no aiziešanas) tikai tāpēc, ka viņi var. Pāreja ir labākais risinājums ikvienam."[210]
Barcelona
Pāreja
Minhenes "Bayern" Levandovskis sevi apliecināja kā vienu no savas paaudzes labākajiem spēlētājiem. 2022. gada 16. jūlijā Barcelona apstiprināja, ka ir panākusi vienošanos ar Minhenes "Bayern" par Levandovska pāreju.[211] Trīs dienas vēlāk Levandovskis parakstīja četru gadu līgumu par summu 45 miljonu eiro apmērā, ar iespēju pieaugt līdz 50 miljoniem eiro.[212] Līgumā bija iekļauta izpirkšanas klauzula, kas noteikta 500 miljonu eiro apmērā.[213] Levandovskis kļuva par visdārgāko poļu spēlētāju vēsturē un Minhenes "Bayern" visu laiku dārgāko pārdoto spēlētāju.[214] Levandovskis tika oficiāli prezentēts 50 000 līdzjutēju priekšā, 5. augustā, Camp Nou stadionā, un viņam tika piešķirts krekls ar 9. numuru, ko iepriekš valkāja Memfiss Depajs, un oficiāli tika reģistrēts 12. augustā.[215][216][217]
2022–2023: "La Liga" tituls un Pičiči trofeja
2022. gada 7. augustā viņš guva savus pirmos vārtus "Barcelona" labā, uzvarot Meksikas klubu UNAM, ar 6:0, Joan Gamper Trophy pirmssezonas spēlē, kas notika Camp Nou.[218] 13. augustā viņš piedzīvoja līgas debiju klubā, spēlējot neizšķirti, 0:0, pret Rayo Vallecano.[219] 21. augustā viņš guva savus pirmos vārtus Blaugrana labā, 21. augustā, gūstot divus vārtus, izcīnot uzvaru, ar 4:1, pār Real Sociedad,[220] kam sekoja vēl divi vārtu guvumi, pret Real Valladolid, 28. augustā, uzvarot ar 4:0.[221] 7. septembrī, savā pirmajā spēlē kā "Barcelona" spēlētājs, Čempionu līgā, viņš guva hat-trick, uzvarā pār Viktoria Plzeň, ar 5:1, kļūstot par pirmo spēlētāju vēsturē, kurš guvis Čempionu līgā hat-trick trīs dažādos klubos.[222][223] 11. septembrī viņš guva savus sestos vārtus sezonā, savā piektajā līgas mačā, "Barcelona" komandā, ar 4:0 uzvarot Cádiz, uzstādot rekordu ar visvairāk gūtajiem vārtiem pirmajās piecās "La Liga" sezonas spēlēs 21. gadsimtā,[224] un, galu galā, atzīmējās ar vienpadsmit vārtu guvumiem, tostarp, deviņiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm septiņos mačos, pēc tam, kad 1. oktobrī guva vienīgos vārtus izbraukumā, uzvarā pār Mallorca.[225]
12. oktobrī Levandovskis guva divus vārtus "Barcelona" Čempionu līgas spēlē, pret Milānas "Inter", pēdējā minūtē izlīdzinot rezultātu, nodrošinot neizšķirtu, 3:3, Blaugrana komandai, savās mājās, "Camp Nou" laukumā.[226] Neraugoties uz piecu vārtu guvumu šajās sacensībās, viņa gūtie vārti nepalīdzēja "Barcelona", kad tā grupu turnīrā ieņēma trešo vietu, kā rezultātā, komanda otro sezonu pēc kārtas nonāca Eiropas līgas izslēgšanas spēļu kārtā.[227] 8. novembrī Levandovskis otro reizi klubu karjerā tika noraidīts par pārkāpumu pret Davidu Garsiju, vēlāk saņemot trīs spēļu diskvalifikāciju, "Barcelona" ar 2:1 uzvarot Osasuna.[228][229] Tomēr, Levandovskis 31. decembrī piedalījās neizšķirtā, 1:1, pret sāncensi Espanyol, pēc tam, kad Madrides tiesa viņam atcēla aizliegumu, taču viņš tik un tā izcieta diskvalifikāciju, kad Spānijas sporta tiesa atstāja spēkā sodu, izlaižot līgas spēles pret Madrides "Atlético", Girona un Getafe.[230]
2023. gada 16. janvārī viņš guva otros vārtus 2023. gada Spānijas Superkausa finālā, kad "Barcelona" ar 3:1 sakāva Madrides "Real", El Clásico, izcīnot savu pirmo titulu kopā ar klubu.[231] 14. maijā viņš guva divus vārtus, kad "Barcelona" ar 4:2 uzvarēja "Espanyol", kļūstot par "La Liga" čempioniem.[232][233] Viņš bija pirmais "Barcelona" spēlētājs, kurš savā debijas sezonā guvis vairāk nekā 30 vārtus visās sacensībās, kopš Ronaldu Nazariu, 1996.–1997. gadā.[234] 2022.–2023. gada La Liga sezonas beigās Levandovskis izcīnīja savu pirmo Pičiči trofeju, gūstot 23 vārtus 34 mačos,[235] kļūstot par pirmo spēlētāju 5 labākajās Eiropas līgās, kurš ieguvis labāko vārtu guvēja balvu sešās sezonās pēc kārtas.[236] Levandovskis arī panāca Lionelu Mesi visvairāk labāko vārtu guvēju balvu ziņā 5 labākajās Eiropas līgās, ar astoņām.[11]
2023–24
2023. gada 19. septembrī Levandovskis 2023.–2024. gada UEFA Čempionu līgas sezonas pirmajā kārtā guva vienus vārtus "Barcelona" komandas uzvarā, ar 5:0, pret Antwerp, sasniedzot 100 vārtu robežu UEFA sacensībās, kļūstot tikai par trešo spēlētāju, kurš to sasniedzis, pēc Krištianu Ronaldu un Lionela Mesi.[237][238] Viņš arī kļuva par vecāko spēlētāju, 35 gadu un 29 dienu vecumā, kurš UEFA Čempionu līgā guvis vārtus "Barcelona" komandā, pārspējot Žerāra Pikē iepriekšējo rekordu.[239] 23. septembrī viņš guva divus vārtus, palīdzot "Barcelona" atspēlēt divu vārtu deficītu, mājās, ar 3:2 uzvarot Celta Vigo, kļūstot par labāko vārtu guvēju kluba rindās, pirmajos 50 mačos, 21. gadsimtā, ar 35 vārtiem, pārspējot rekordu, kas iepriekš piederēja Samuelam Eto'o.[240][241][242]
2024. gada 17. februārī Levandovskis nodrošināja "Barcelona" uzvaru, ar 2:1 pārspējot "Celta Vigo", realizējot atkārtoto soda sitienu 97. minūtē.[243] Viņš kļuva par rezultatīvāko futbolistu gūto vārtu skaita ziņā (407) pēdējās desmitgades laikā, piecās galvenajās Eiropas futbola līgās.[244] 22. februārī viņš guva savus 93. Čempionu līgas vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Napoli.[245][246] Pēc tam, 12. martā, Levandovskis guva pēdējos vārtus mājas spēlē, uzvarot ar 3:1, izslēdzot "Napoli" no turnīra, ar rezultātu 4:2, divu spēļu summā.[247] 17. martā viņš bija galvenais spēlētājs "Barcelona" uzvarā, ar 3:0, pār Madrides "Atlético", jo bija iesaistīts visos trīs vārtu guvumos. Viņš guva vienus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, palīdzot savai komandai ieņemt otro vietu "La Liga" tabulā.[248]
Remove ads
2007–2013: Jauniešu līmenis un agrīnā starptautiskā karjera
.jpg)
Levandovskis savu starptautisko karjeru sāka 2007. gadā, Polijas U-19 izlasē.[249] Tāpat viņš arī trīs spēles aizvadīja Polijas U-21 izlasē, draudzības spēlēs, pret Angliju, Baltkrieviju un Somiju.[250]
Viņa debija pieaugušo izlasē notika 2008. gada 10. septembrī, trīs nedēļas pēc viņa 20. dzimšanas dienas, pret Sanmarīno, kur viņš nāca uz maiņu un guva vārtus, 2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā, izbraukumā, uzvarot ar 2:0.[251] Tikai Vlodzimežs Lubaņskis savā debijā valstsvienībā guva vārtus, esot jaunāks par Levandovski, kuram tobrīd bija 16 gadi. Levandovskis 2009. gada 1. aprīlī guva vēl vienus vārtus kvalifikācijas spēlē, pret to pašu komandu, uzvarot ar 10:0.[252]
Spēlējot Varšavā, UEFA Euro 2012 turnīra atklāšanas spēlē, pret Grieķiju, Levandovskis guva sacensību pirmos vārtus, pēc toreizējā "Dortmund" komandas biedra Jakuba Blaščikovska rezultatīvas piespēles, un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju.[253] Turnīrā viņš Polijas izlasē piedalījās visās trīs spēlēs, kad tā ar diviem nopelnītiem punktiem izkrita no grupu turnīra.[254][255]
2013–2017: Uzņemoties kapteiņa lomu
Levandovskis 2013. gada 26. martā, uzvarā pret Sanmarīno, ar 5:0, realizēja divus soda sitienus, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā, kas bija viņa pirmā spēle kapteiņa amatā.[256] Vēlāk, 6. septembrī, kvalifikācijas kampaņā, viņš izlīdzināja rezultātu, savā laukumā, nospēlējot neizšķirti, 1:1, pret Melnkalni.[257] Polija nekvalificējās 2014. gada Pasaules kausam Brazīlijā.[258]
2014. gada 7. septembrī, Polijas pirmajā UEFA Euro 2016 kvalifikācijas spēlē, izbraukumā, pret Gibraltāru, Levandovskis guva savu pirmo starptautisko hat-trick, gūstot četrus vārtus, uzvarot ar 7:0.[259] 2015. gada 13. jūnijā viņš guva vēl vienu hat-trick, Polijai sagraujot Gruziju, ar 4:0, trīs vārtus gūstot četru minūšu laikā.[260] 8. oktobrī viņš divreiz guva vārtus neizšķirtā, 2:2, izbraukumā, pret Skotiju.[261] Trīs dienas vēlāk viņš ar galvu guva uzvaras vārtus, ar 2:1 uzvarot Īriju, Polijai kvalificējoties finālturnīram Francijā.[262] Levandovskis kampaņu noslēdza ar 13 gūtiem vārtiem, kas ir kopīgs Eiropas čempionāta kvalifikācijas rekords ar Deividu Hīliju, Ziemeļīrijas valstsvienībā, UEFA Euro 2008 kvalifikācijā.[263]
UEFA Euro 2016 izcīņā Francijā, Levandovskim nebija neviena sitiena vārtu rāmī, līdz astotdaļfināla spēlei, pret Šveici, Sentetjēnā.[264] Pēc neizšķirta, 1:1, viņš guva savas komandas pirmo soda sitienu, pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, Polijai pirmo reizi iekļūstot ceturtdaļfinālā.[265] Ceturtdaļfinālā, pret Portugāli, 100. sekundē, Stade Vélodrome laukumā, viņš guva vārtus pēc Kamila Grosicka centrējuma, vēlreiz nospēlējot neizšķirti, 1:1, un atkal guva vārtus pēcspēles soda sitienu sērijā, kurā poļi zaudēja.[266] Polijas izstāšanās brīdī Levandovskis bija izdarījis vairāk pārkāpumu nekā jebkurš cits turnīra spēlētājs.[266]
2017–pašlaik: Visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Polijas izlasē
.jpg)
2017. gada 5. oktobrī Levandovskis guva hat-trick, uzvarā pret Armēniju, ar 6:1, sasniedzot 50 vārtu guvumus Polijas valstsvienībā, pārspējot Vlodzimeža Lubaņska iepriekšējo rekordu, ar 48 vārtu guvumiem, kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju Polijas izlasē.[267][268] 2017. gada 8. oktobrī Levandovskis guva vārtus, uzvarot Melnkalni, ar 4:2, Polijas izlases labā gūstot savus 51. vārtus.[269] 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas kampaņu viņš pabeidza ar 16 gūtiem vārtiem, kas ir Eiropas Pasaules kausa kvalifikācijas rekords.[269]
Levandovskis tika iekļauts 23 cilvēku sastāvā, Polijas izlasē, 2018. gada FIFA Pasaules kausam Krievijā.[270] Levandovskis spēlēja katru minūti visos trīs mačos, pret Senegālu, Kolumbiju un Japānu. Levandovskis vārtus neguva, un Polija nespēja kvalificēties izslēgšanas spēļu fāzei.[271]
2021. gada 19. jūnijā, Polijas otrajā UEFA Euro 2020 grupas spēlē, pret Spāniju, Levandovskis guva izlīdzinājuma vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1; līdz ar to viņš kļuva par pirmo poļu spēlētāju, kurš guvis vārtus trīs Eiropas čempionātos pēc kārtas.[272][273] 23. jūnijā viņš guva divus vārtus, ar 2:3 zaudējot Zviedrijai; tomēr, Polija palika pēdējā savā grupā un izkrita no grupu turnīra.[274]
Levandovskis tika iekļauts valstsvienībā, 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņai Katarā. Pirmajā spēlē, pret Meksiku, viņš nerealizēja soda sitienu,[275] tomēr, otrajā mačā, pret Saūda Arābiju, viņš guva savus pirmos vārtus FIFA Pasaules kausa izcīņā, kad Polija uzvarēja ar 2:0.[276] Viņš guva savus otros vārtus Pasaules kausa izcīņā, ar 11 metru soda sitienu, zaudējot Francijai, astotdaļfinālā, ar 3:1.[277]
Remove ads
Levandovskis tiek plaši uzskatīts par vienu no labākajiem uzbrucējiem pasaulē,[278][279][280][281] un daudzi viņu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem centra uzbrucējiem.[282] Kā precīzs un efektīvs vārtu guvējs ar galvu un abām kājām, Levandovskis ir ražīgs vārtu guvējs, tāpēc viņu nodēvēja par LewanVārtiki.[283] Tiek uzskatīts, ka viņam kā uzbrucējam piemīt gandrīz visas nepieciešamās īpašības: augums, spēks, līdzsvars, temps, inteliģentas kustības un prasme ar abām kājām.[284] Lai gan viņš galvenokārt darbojās kā vārtu "mednieks" soda laukumā, viņam piemīt arī pozicionālā izjūta, izcilas tehniskās iemaņas, ātras kājas un prasmīgs dribls. Viņš ir izcēlies arī ar savu darba apjomu.
Levandovskis ir precīzs soda sitienu izpildītājs; viņš arī spēj gūt vārtus no tālās distances, un ir zināms kā brīvsitienu izpildītājs. Levandovski ir slavējuši arī eksperti, spēlētāji un galvenie treneri par viņa izcilo darba ētiku, fizisko sagatavotību, mentalitāti un disciplīnu gan laukumā, gan treniņos.[285][286][287][288][289]
Remove ads
Personīgā dzīve
.jpg)
Levandovska tēvs deva viņam vārdu "Roberts", lai viņam būtu vieglāk pārcelties uz ārzemēm kā profesionālam futbolistam.[287] Levandovska tēvs Kšištofs (miris 2005. gadā),[290] bija Polijas čempions džudo, kā arī spēlēja futbolu Varšavas "Hutnik", otrajā divīzijā.[291] Viņa māte, Ivona, ir bijusī "AZS Warsaw" volejboliste un vēlāk "Partyzant Leszno" viceprezidente.[291] Viņa māsa, Milena, arī spēlē volejbolu un ir pārstāvējusi U21 izlasi.[291]
Viņa sieva, Anna Levandovska, izcīnīja bronzas medaļu 2009. gada Pasaules kausā karatē.[291] Viņi apprecējās 2013. gada 22. jūnijā. Viņiem ir divas meitas: Klāra (dzimusi 2017. gadā) un Laura (dzimusi 2020. gadā).[292][293]
Levandovskis ir praktizējošs katolis.[294] Viņš tikās ar Pāvestu Francisku 2014. gada oktobrī, kad Minhenes "Bayern" apmeklēja Vatikānu, pēc uzvaras pār A.S. Roma, UEFA Čempionu līgā.[295]
Papildus savai dzimtajai poļu valodai, Levandovskis runā arī angļu un vācu valodā.[296][297]
Levandovskis ir tenisa un padela cienītājs.[298] Viņš trenējās spēlēt tenisu kopā ar Anu Ivanoviču, sava drauga Bastiana Šveinšteigera sievu[299] un pazīst personīgi Novaku Džokoviču.[300][301] Viņš apmeklēja viņa mačus Katarā un Apvienotajos Arābu Emirātos.[302] 2022. gadā viņš personīgi apsveica Igu Švjonteku ar uzvaru 2022. gada Roland Garros.[303] Viņš arī spēlē golfu[304] un interesējas par autosportu, tostarp, Formulu 1.[305][306] 2017. un 2022. gadā, kā Aston Martin īpašais viesis, viņš apmeklēja Monako Grand Prix.[307] 2023. gadā viņš Spānijas Grand Prix laikā apmeklēja Scuderia Ferrari boksus.[308]
Filantropija un bizness
Levandovskis un viņa sieva Anna savas karjeras laikā ir atbalstījuši, ziedojuši un vākuši naudu dažādām labdarības organizācijām un bērniem, tostarp, Bērnu Memoriālajam veselības institūtam Varšavā, kuram Annas dzimšanas dienas svinībās, 2018. gada 25. augustā, viņi bija savākuši vairāk nekā PLN 150 000.[309] Levandovskis arī ziedoja PLN 100 000 trīs gadus veca zēna, no Helas, Ciprjana Gavela ārstēšanai,[310] un palīdz katru gadu vākt līdzekļus Lielajam Ziemassvētku labdarības orķestrim, ziedojot savas personīgās lietas vai līdzekļus, kas tiek iegūti tiešsaistes izsolēs.[311][312][313]
2014. gada martā viņš tika iecelts par UNICEF Labas gribas vēstnieku.[314] Tā paša gada jūnijā viņš apmeklēja bēgļu nometni Zaatari, Jordānijā, un piedalījās kampaņā "Bērnu balss", kurā viņš aicināja atbalstīt bērnus, kurus skārušas humanitārās krīzes.[315]
2018. gadā viņš un viņa sieva ziedoja PLN 500 000 Bērnu Memoriālajam veselības institūtam Varšavā.[316]
2020. gada martā Levandovskis un viņa sieva Anna, COVID-19 pandēmijas laikā, ziedoja 1 miljonu eiro.[317]
2022. gada janvārī viņš uzvarēja labdarības izsolē, kurā viņš par Davida Tomalas Olimpisko zelta medaļu samaksāja 280 000 PLN. Līdzekļi tika izmantoti smagi slima zēna operācijas finansēšanai.[318] Levandovskis pēc tam atdeva medaļu Tomalam.[319]
2022. gada februārī Levandovskis nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un izrādīja solidaritāti ar ukraiņu tautu, Bundeslīgas spēles laikā valkājot zili dzeltenu aproci.[320] Vēlāk aproce tika izsolīta par PLN 27 000, un nauda tika izmantota humānās palīdzības iegādei Ukrainai.[321]
Papildus filantropijai, Levandovskis arī, galvenokārt, iegulda jaunuzņēmumos, e-komercijā un tīmekļa vietnēs, galvenokārt caur "Protos Venture Capital", uzņēmumu, kurā viņš ir akcionārs.[322] Viņam pieder arī aģentūra "Stor9_", kas specializējas mārketinga komunikācijās.[323] 2022. gadā Levandovska un viņa sievas Annas tīrā vērtība tika lēsta PLN 625 miljonu (140 miljonu ASV dolāru) apmērā, ieņemot 89. vietu žurnāla Wprost apkopotajā "100 bagātāko poļu sarakstā".[324]
Sponsori un mediji
No 2011. līdz 2018. gadam viņam bija sponsorlīgums ar Gillette, un viņš piedalījās daudzās zīmola reklāmas kampaņās.[325] 2020. gadā līgums tika atjaunots.[326] 2013. gadā Levandovskis parakstīja sponsorlīgumu ar Nike.[327] Viņš arī sadarbojās un piedalījās Panasonic,[328] T-Mobile Polska,[329] Coca-Cola,[330] Head & Shoulders[331] un 4F reklāmās.[332]
2016. gadā Android un iOS platformās tika izlaista mobilā spēle Lewandowski: Euro Star 2016.[333]
2022. gada martā Levandovskis atcēla sponsorlīgumu ar Ķīnas telekomunikāciju uzņēmumu Huawei, pēc tam, kad uzņēmums ziņoja par atbalstu Krievijai, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Levandovskis bija "Huawei" globālais vēstnieks, pēc tam, kad 2015. gada novembrī piekrita partnerattiecībām.[334][335]
Levandovskis ir redzams uz "EA Sports" videospēles FIFA 15 Polijas izdevuma vāka, kopā ar Lionelu Mesi.[336]
2022. gadā Levandovskis bija populārākais polis sociālajos medijos. Viņa kontiem Instagram, YouTube un Tik Tok sekoja vairāk nekā 62 miljoni cilvēku.[337] 2023. gadā par viņu tika uzņemta dokumentālā filma Lewandowski − Nieznany (Levandovskis − Nezināmais), kuras pirmizrāde notika 28. martā, un ir pieejama vietnē Amazon Prime.[338][339]
Remove ads
Klubos
Atjaunots 2024. gada 16. aprīlī[25][340]
| Klubs | Sezona | Līga | Nacionālais kauss[a] | Eiropa | Cits | Kopā | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Divīzija | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | ||
| Delta Warsaw | 2004–05 | IV liga | 17 | 4 | 2 | 0 | — | — | 19 | 4 | ||
| Legia Warsaw II | 2005–06 | III liga | 13 | 2 | 1 | 2 | — | — | 14 | 4 | ||
| Znicz II Pruszków | 2006–07 | Klasa A | 2 | 6 | 0 | 0 | — | — | 2 | 6 | ||
| Znicz Pruszków | 2006–07 | III liga | 27 | 15 | 5 | 2 | — | — | 32 | 17 | ||
| 2007–08 | II liga | 32 | 21 | 2 | 0 | — | — | 34 | 21 | |||
| Kopā | 59 | 36 | 7 | 2 | — | — | 66 | 38 | ||||
| Lech Poznań | 2008–09 | Ekstraklasa | 30 | 14 | 6 | 2 | 12[b] | 4 | — | 48 | 20 | |
| 2009–10 | Ekstraklasa | 28 | 18 | 1 | 0 | 4[c] | 2 | 1[d] | 1 | 34 | 21 | |
| Kopā | 58 | 32 | 7 | 2 | 16 | 6 | 1 | 1 | 82 | 41 | ||
| Borussia Dortmund | 2010–11 | Bundeslīga | 33 | 8 | 2 | 0 | 8[c] | 1 | — | 43 | 9 | |
| 2011–12 | Bundesliga | 34 | 22 | 6 | 7 | 6[e] | 1 | 1[f] | 0 | 47 | 30 | |
| 2012–13 | Bundesliga | 31 | 24 | 4 | 1 | 13[e] | 10 | 1[f] | 1 | 49 | 36 | |
| 2013–14 | Bundesliga | 33 | 20 | 5 | 2 | 9[e] | 6 | 1[f] | 0 | 48 | 28 | |
| Kopā | 131 | 74 | 17 | 10 | 36 | 18 | 3 | 1 | 187 | 103 | ||
| Bayern Munich | 2014–15 | Bundesliga | 31 | 17 | 5 | 2 | 12[e] | 6 | 1[f] | 0 | 49 | 25 |
| 2015–16 | Bundesliga | 32 | 30 | 6 | 3 | 12[e] | 9 | 1[f] | 0 | 51 | 42 | |
| 2016–17 | Bundesliga | 33 | 30 | 4 | 5 | 9[e] | 8 | 1[f] | 0 | 47 | 43 | |
| 2017–18 | Bundesliga | 30 | 29 | 6 | 6 | 11[e] | 5 | 1[f] | 1 | 48 | 41 | |
| 2018–19 | Bundesliga | 33 | 22 | 5 | 7 | 8[e] | 8 | 1[f] | 3 | 47 | 40 | |
| 2019–20 | Bundesliga | 31 | 34 | 5 | 6 | 10[e] | 15 | 1[f] | 0 | 47 | 55 | |
| 2020–21 | Bundesliga | 29 | 41 | 1 | 0 | 6[e] | 5 | 4[g] | 2 | 40 | 48 | |
| 2021–22 | Bundesliga | 34 | 35 | 1 | 0 | 10[e] | 13 | 1[f] | 2 | 46 | 50 | |
| Kopā | 253 | 238 | 33 | 29 | 78 | 69 | 11 | 8 | 375 | 344 | ||
| Barcelona | 2022–23 | La Liga | 34 | 23 | 3 | 2 | 7[h] | 6 | 2[i] | 2 | 46 | 33 |
| 2023–24 | La Liga | 28 | 13 | 3 | 2 | 9[e] | 3 | 2[i] | 2 | 42 | 20 | |
| Kopā | 62 | 36 | 6 | 4 | 16 | 9 | 4 | 4 | 88 | 53 | ||
| Karjerā kopā | 594 | 428 | 73 | 49 | 145 | 102 | 19 | 14 | 834 | 593 | ||
- Iekļauj Polijas kausu, DFB-Pokal, Copa del Rey
- Spēles UEFA Cup
- Spēles UEFA Europa League
- Spēles UEFA Champions League
- Viena spēle Vācijas Superkausā, divas spēles un divi vārti FIFA Club World Cup, viena spēle UEFA Super Cup
- Spēles Spānijas Superkauss
Izlasē
Atjaunots 2024. gada 26. martā[341]
| Izlase | Gads | Spēles | Vārti |
|---|---|---|---|
| Polija |
2008 | 4 | 2 |
| 2009 | 12 | 1 | |
| 2010 | 13 | 6 | |
| 2011 | 11 | 3 | |
| 2012 | 10 | 2 | |
| 2013 | 10 | 3 | |
| 2014 | 6 | 5 | |
| 2015 | 7 | 11 | |
| 2016 | 12 | 8 | |
| 2017 | 6 | 9 | |
| 2018 | 11 | 4 | |
| 2019 | 10 | 6 | |
| 2020 | 4 | 2 | |
| 2021 | 12 | 11 | |
| 2022 | 10 | 4 | |
| 2023 | 8 | 4 | |
| 2024 | 2 | 0 | |
| Kopā | 148 | 82 | |
Remove ads
Pruškovas "Znicz"
Poznaņas "Lech"[342]
- Ekstraklasa: 2009—10
- Polijas kauss: 2008—09
- Polijas Superkauss: 2009
Dortmundes "Borussia"[342]
- Vācijas Bundeslīga: 2010—11, 2011—12
- DFB Pokal: 2011—12
- DFLSupercup: 2013
- UEFA Čempionu līgas finālists: 2012–13
Minhenes "Bayern"
- Vācijas Bundeslīga: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22
- DFB Pokal: 2015—16, 2018—19, 2019—20
- DFL Supercup: 2016, 2017, 2018, 2020,[343] 2021[344]
- UEFA Čempionu līga: 2019—20[345]
- UEFA Superkauss: 2020[346]
- FIFA Klubu Pasaules kauss: 2020[347]
FC Barcelona
Individuālie sasniegumi
- Eiropas Zelta zābaks: 2020–21,[350] 2021–22[209]
- FIFA labākais futbolists: 2020,[351] 2021
- UEFA labākais futbolists: 2019—20[352]
- UEFA Čempionu līgas labākais uzbrucējs: 2019—20[353]
- UEFA Čempionu līgas labākais vārtu guvējs: 2019—20
- UEFA Čempionu līgas labākais piespēlētājs: 2019–2020
- UEFA Gada komanda: 2019, 2020[354][355]
- UEFA Euro kvalifikācijas labākais spēlētājs: 2016[356]
- Eiropas gada sportists: 2020
- Ginesa pasaules rekords (x4): 2015[357]
- Vācijas Bundeslīgas sezonas labākais spēlētājs: 2016—17,[358] 2019—20[359]
- Vācijas Bundeslīgas labākais vārtu guvējs: 2013—14, 2015—16, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22
- Spānijas La Liga labākais vārtu guvējs: 2022—23
- Gada futbolists Vācijā: 2020
- Bayern Munich sezonas labākais spēlētājs: 2019—20[360]
- Polijas gada futbolists: 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2019, 2020, 2021, 2022
- Polijas gada sportists: 2015, 2020
- Ekstraklasa labākais spēlētājs: 2009
- Ekstraklasa labākais vārtu guvējs: 2009—10
- Pičiči trofeja: 2022–23[235]
Remove ads
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads