From Wikipedia, the free encyclopedia
Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae). Sastopama Eirāzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļrietumos. Vienu reizi reģistrēta arī Latvijā.
Rietumu lakstīgala Luscinia megarhynchos (Brehm, 1831) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) |
Ģints | Lakstīgalas (Luscinia) |
Suga | Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) |
Rietumu lakstīgala Vikikrātuvē |
Rietumu lakstīgala ir migrējoša lakstīgalu suga, kas ligzdo Eiropā, Āfrikas ziemeļrietumos, Vidējos Austrumos un Centrālāzijā. Izplatības areāla austrumu robeža sasniedz Ķīnas ziemeļrietumus.[1] Ziemu tā pavada Āfrikas tropu joslā. Lai arī Ziemeļeiropas, Latviju ieskaitot, vasaras rietumu lakstīgalai ir pārāk vēsas, tomēr, klimatam globāli kļūstot siltākam, to izplatības areāla ziemeļu robeža paplašinās.[2]
Latvijā rietumu lakstīgala ir novērota vienu reizi — 2013. gada 29. aprīlī, kad viens putns tika noķerts tīklā un apgredzenots Kolkā.[3] Tādējādi tā kļuva par 356.[4] savvaļā sastapto putnu sugu Latvijā.
Lakstīgala ir izslavēts dziedātājputns ar nelielu augumu un neuzkrītošu, pelēkbrūnu apspalvojumu. Tās dziesma tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām putnu dziesmām pasaulē. Rietumu lakstīgalas ķermenis ir 16—17 cm garš, svars 16—39 g.[1] Apspalvojums uz muguras ir tumšāks nekā pavēderē, kas uz vēdera var būt gandrīz balts. Kopumā apspalvojums ir rūsganīgi brūns. Astes un spārnu lidspalvu tonis ir vispiesātinātākais, ar oranžu nokrāsu. Ap acīm rietumu lakstīgalai ir šaurs, balts gredzens un šķērsām pāri galvas augšadaļai acu augstumā gandrīz nemanāma, gaišāku spalvu josla. Knābis tumšs, bet kājas rozīgi brūnas.[1] Rietumu lakstīgalas tēviņi un mātītes izskatās līdzīgi viens otram, bet jaunie putni ir brūni. Ārēji rietumu lakstīgala ir ļoti līdzīga lakstīgalai (Luscinia luscinia).
Rietumu lakstīgala ir grūti pamanāms putniņš, kas pamatā uzturas krūmāju zaru biezoknī. Eiropā tas visbiežāk ligzdo atklātās ainavās ar krūmāju audzēm vai biezās, aizaugušās mežmalās, kas bieži atrodas ūdenstilpju tuvumā. Āfrikā rietumu lakstīgala sastopama gan savannā, gan krūmājos un mežos.[1]
Rietumu lakstīgala pamatā barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem uz zemes, bet vasaras beigās un rudens sākumā nelielos daudzumos tā barojas arī ar ogām un sēklām. Tā upuri parasti noskata no kāda paaugstinājuma (zema krūma zara) un to pamanījusi, strauji laižas zemē, lai saķertu. Reizēm tā lēkājot pārskata un pārmeklē nobirušās lapas, meklējot noslēpušos kukaiņus.[1]
Rietumu lakstīgalām ir raksturīgi atgriezties uz ligzdošanu vienā un tajā pašā vietā. Putnēnus tā audzina laikā no aprīļa līdz jūlijam. Bļodveida ligzda tiek būvēta no sausas zāles, lapām, spalvām un matiem. Tā parasti novietota krūmāju biezokņa zemākajos zaros. Dējumā ir 4—5 olas. Inkubācijas periods ilgst 13—14 dienas. Jaunie putni aug ātri un ligzdu pamet sasnieguši 10—12 dienu vecumu. Tie uzturas ligzdas tuvumā noslēpušies lapotnē. Lidot tie sāk pēc nākamajām 3—5 dienām. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki un turpina rūpēties pēc izlidošanas vēl 15—30 dienas. Mātīte reizēm šajā laikā izperē otru dējumu, atstājot tēviņu rūpēties par jaunajiem putniem. Vecākā zināmā rietumu lakstīgala sasniegusi 7 gadu un 11 mēnešu vecumu.[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.