Rūjienas pienotava
From Wikipedia, the free encyclopedia
Rūjienas pienotava ir uzcelta 1912. gadā Rūjienas piensaimnieku biedrības vajadzībām. Kopš 1988. gada Rūjienas pienotavā tiek ražots Rūjienas saldējums.[1]
| Rūjienas pienotava | |
|---|---|
 | |
 | |
| Citi nosaukumi | Rūjienas saldējuma ražotne |
| Vispārīga informācija | |
| Adrese | Upes iela 5 |
| Pilsēta | Rūjiena |
| Valsts | Latvija |
| Pabeigta | 1912. gadā |
| Īpašnieks | SIA "Rūjienas saldējums" |
20. gadsimta sākumā Vidzemē un Rūjienas apkārtnē veidojās labvēlīgi apstākļi piensaimniecības attīstībai. Samazinoties linu un labības cenām pasaules tirgū, lauksaimnieki raudzījās lopkopības virzienā. Pieauga pieprasījums pēc piensaimnieku kooperācijas nepieciešamības Rūjienā.[1]
1908. gada 2. novembrī tika izvēlēta komisija koppienotavas tālākai attīstībai. 1909. gada 28. janvārī tika nodibināta pirmā lopu pārraudzības biedrība. kurā bija 21 biedrs. 1909. gadā notika vairākas apspriedes par koppienotavas dibināšanu, tika izstrādāti statūti, kurus parakstīja 1909. gada 24. oktobrī. Statūti reģistrēti 1910. gadā, bet piensaimnieku biedrības darbība uzsākta 1911. gada 18. janvārī.
Par Rūjienas piensaimnieku biedrības dibināšanas periodu uzskatāms laika periods no 1908. gada līdz 1911. gadam. Reāli pienotava darbību uzsāka 1912. gada rudenī, kad tika pabeigta Rūjienas pienotavas ēkas būvniecība. Namā tika uzstādītas modernas mašīnas, kas ļāva dienā pārstrādāt 10000 litru piena. Ēkas būvniecība izmaksāja 40000 zelta rubļu. Ievestā piena apjoms 1912., 1913. un 1914. gadā svārstījās starp 3000 līdz 4000 litriem dienā.[2]
Rūjienas piensaimnieku biedrības attīstību aizkavēja kara gadi. Daudzi saimniecību vadītāji tika aizsaukti karā, ganāmpulki tika nemitīgi samazināti. 1918. gada 30. oktobrī piena ievešana pienotavā mainīgo varu dēļ bija jāpārtrauc uz nezināmu laiku.[2]
Rūjienas piensaimnieku biedrības darbību atjaunoja 1922. gada 1. februārī. Bija lieli izdevumi mašīnu un inventāra remontam, tāpēc piena apstrādāšana izmaksāja dārgi — līdz par 25% no piena vērtības. Piensaimnieku biedrības stāvoklis uzlabojās, kad pie pienotavas ierīkoja vadmalas veltuvi un krāsotavu, lai pilnīgāk izmantotu tvaika katlu un samazinātu ražošanas izmaksas. Jau pirmajos mēnešos vadmalas veltuve, kas sāka darboties 1924. gada sākumā, nodrošināja aptuveni 12 santīmu piemaksu uz vienu sviesta mārciņu. Biedrības biedru un piena vedēju skaits strauji auga. 1924. gadā piena apjoms sasniedza pirmskara apmērus. Togad sākās piensaimnieku biedrības uzplaukuma laiks. Biedrības darbība tika paplašināta — 1931. gadā sabiedrībai bez centrālās kopmoderniecības bija jau 12 krejošanas punkti. 1930. gadā tika uzsākti plaši Rūjienas pienotavas būvdarbi. Ēkai tika veikts kapitālremonts, tā tika paplašināta. Pienotavai tika iegādāta jauna tehnika. Pārbūvētās ēkas pirmajā stāvā ierīkoja moderniecību — izbūvēja mākslīgu saldētavu sviesta uzglabāšanai un citām vajadzībām. Tika uzstādīta arī jauna 7000 litru tilpuma sviesta kuļmuca, kāda tajā laikā bija tikai Centrālajai piensaimniecības savienībai Rīgā. Ar jauno kulšanas mucu varēja sakult līdz 1200 kg sviesta dienā. Ēkas otrajā stāvā atradās kantora telpas un sapulču zāle, kā arī tika ierīkoti dzīvokļi grāmatvedim, koppienotavas vadītājam un praktikantiem. Piensaimnieku sabiedrība tika uzskatīta par vienu no lielākajām Latvijā. 1930. gadā sabiedrība eksportēja 6400 muciņas sviesta un pārstrādāja 8 700 000 litrus piena, par kuru lauksaimniekiem tika izmaksāts vairāk nekā viens miljons latu.[2]
- 1937. gadā no Rūjienas zemkopības biedrības Rūjienas piensaimnieku sabiedrības īpašumā pārgāja ēka blakus pienotavai Upes ielā 7 un Imantas dzirnavas Ternejas pagastā.[1]
- 1939. gadā Rūjienas pienotavai pienu piegādāja 950 zemnieki un eksportam tika sagatavotas 8500 muciņas sviesta. Tajā laikā Rūjienas pienotava bija lielākā sviesta eksportētāja Latvijā (tika eksportētas 433,5 tonnas gadā).[3]
- 1940. gads — Rūjienas piensaimnieku biedrības īpašumi tika nacionalizēti.
- 1945. gads — Rūjienas pienotava strādāja kā patstāvīgs valsts uzņēmums.
- 1952. gads — Rūjienas pienotavu iekļāva Valmieras tresta (vēlāk piena kombināta) sastāvā. Līdz ar to tika zaudēta biedrības saimnieciskā un juridiskā patstāvība.[1]
- 1973. gads — Rūjienas pienotava saražoja 613 tonnas sviesta, ko eksportēja arī uz Kubu. Pienu eksportēja uz Pēterburgu un Maskavu, sieru eksportēja uz Vācijas Demokrātisko Republiku, Čehoslovākiju un Franciju.[3]
- 1988. gada 28. martā tika uzsākta saldējuma ražošana, pirmajos deviņos mēnešos tika saražotas 440 tonnas saldējuma.
- 1991. gads — tika pieņemts lēmums par Rūjienas piensaimnieku biedrības atjaunošanu. Kā galvenie darbības virzieni bija izvirzīti saldējuma un Krievijas siera ražošana, kā arī dzirnavu pakalpojumi.
- 1998. gads — Rūjienas saldējums kļuva arī par tūrisma produktu. 1998. gada septembrī uz saldējuma degustāciju ieradās pirmā tūristu grupa. Apmeklētāju skaits Rūjienas pienotavā pieauga ar katru gadu, 2004. gadā sasniedzot 13000.
- 2002. gads — Rūjienas saldējuma ražotne kļuva par a/s "Vidzemes Piens", vēlāk AS "Valmieras Piens" struktūrvienību.[1]
- 2006. gads — pienotava ražoja vairāk nekā 20 saldējuma veidus no izejvielām, kas gandrīz visas tika iepirktas Latvijā vai audzētas pašu ogu dārzos.[3]
- 2009. gada nogalē tika izveidots atsevišķs uzņēmums SIA "Rūjienas saldējums", tā iegūstot lielāku rīcības brīvību un attīstības iespējas nākotnē.[1]
- 2014. gads — Latvijai ieviešot eiro, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, tiekoties ar tā laika Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, iegādājās Rūjienas saldējumu kā pirmo simbolisko pirkumu, maksājot ar eiro.[4]
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
