Rīgas maratons

Rīgas maratons jeb Rimi Rīgas maratons ir ikgadējs maratons, kas notiek Rīgā kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais World Athletics ar Zelta kvalitātes zīmi novērtētais maratons Ziemeļeiropā.^[1] 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki, pārstāvoši 82 pasaules valstis.^[2] Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,095 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances.

Rīgas maratons
Rīgas maratona logo Galvenais partneris: Rimi Baltic
Norises vieta	Rīga, Latvija
Laiks	18. - 19. maijs
Tips	urbānā skriešana
Dalībnieki	38 398 (2019) 1887 maratonā finišējušie (2019)
Disciplīnas	maratons, pusmaratons, 10 km, 5 km, jūdze
Uzstādītie rekordi	Maratons: Vīriešu: 2:08:51 (2019) Andualems Šiferavs Sieviešu: 2:26:18 (2019) Birke Debele Pusmaratons: Vīriešu: 1:00:30 (2022) Sikijass Misganavs Sieviešu: 1:09:12 (2022) Beatrise Mutai
Infokaste pēdējoreiz atjaunota: 07.07.2023.

Trase sākas un beidzas 11. novembra krastmalā, ved ap Rīgas vēsturisko centru, Vecrīgu, Rīgas centru, Ķīpsalu un Pārdaugavu.

Kopš 2017. gada ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā noris Rīgas maratona trasēs.^[3]

Vēsture

Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991. gada 27. jūlijā, plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa

Priekšvēsture

Pirmo reizi Latvijas sportisti maratona distancē startēja 1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēles, bet pirmās maratona sacensības Latvijā norisinājās 15 gadus vēlāk Liepājā. Maratona skriešanas popularitāte turpināja augt 70. gados, ziedu laikos sasniedzot 80. gadu nogalē. Tautasdziesmas maratons (1988—1990), piemēram, atmodas laikā pulcēja jau vairākus tūkstošus skrējēju, no kuriem 250 — 300 finišēja 42 km distancē.

Pirmie Rīgas maratoni

Pirmais Rīgas maratona starta šāviens pie Brīvības pieminekļa atskanēja 1991. gada 27. jūlijā — pusgadu pēc barikāžu laika, kad galvaspilsētu satricināja OMON šāvieni. Tolaik šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.^[4] Šī maratona dalībniekiem tika nodrošinātas gan lielas naudas balvas (1000 vācu markas pirmo vietu ieguvējiem), gan vimpelis un tiem laikiem eksotiskais auglis — banāns — finišā. Trases mērīšana noritēja atbilstoši tā laika starptautiskajiem standartiem, izmantojot 50 m garu mērlenti un mietiņus. Pirmajā Rīgas maratonā startēja 735 dalībnieki, no kuriem trešdaļa bija vietējie skrējēji, ap 30 rietumvalstu pārstāvju, bet pārējie no PSRS.

Tomēr jau tuvākajos gados pēc veiksmīgā starta, Rīgas maratona dalībnieku skaits strauji saruka. Austrumu bloka skrējējus no dalības atturēja jaunais vīzu režīms, savukārt rietumniekiem ceļojums uz Latviju varēja šķist pārāk riskants. Nopietnas grūtības radīja hiperinflācija un atkārtota nacionālās valūtas maiņa. 1993. gadā par dalību maratonā varēja norēķināties trīs valūtās — vietējie varēja maksāt gan Latvijas rubļos, gan svaigi izdotajos latos, bet ārzemnieki — doičmarkās.

Organizatoriem trūka sponsoru un līdzekļu, lai iekļautos AIMS starptautiskajā maratonu kalendārā (tolaik tas izmaksātu 1000 USD gadā), kas ļautu piesaistīt rietumu maratonu tūristus. Šajā laikā arī vietējo skrējēju kļuva arvien mazāk, skriešanas kultūra un līdz ar to arī sponsoru interese pamazām samazinājās, zemāko punktu sasniedzot 1999. gadā, kad 42 km distancē finišēja vien 53 Latvijas skrējēji.

Lai kuplinātu dalībnieku skaitu, Rīgas maratonu pārcēla uz pavasari, piesaistot skolu jaunatni 5 km distancei, tomēr maratona distancē skrējēju aizvien bija salīdzinoši maz un rezultāti nespēja pārspēt pirmo gadu sniegumu.

Sertificētā trase un jauni organizatori

2007. gadā Rīgas maratons tika pie otrās elpas. Pēc 16 gadu darba maratona sākotnējais organizators Jānis Karavaičiks organizēšanu uzticēja Aigaram Nordam, kurš bija ambīciju pilns Rīgu pārvērst par skriešanas megapoli ar vērienīgu pilsētas maratonu.

Rīgas Dome maratona organizēšanu uzticēja NECom jeb Nords Event Communications, un jaunie organizatori jau pirmajā gadā panāca vērienīgu pasākuma izaugsmi. Ar titulsponsora Nordea palīdzību un saukli “Šoreiz pa īstam!” trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (Association of International Marathons and Distance Races, AIMS) standartiem, maratons iekļāvās starptautiskajā kalendārā, ierasto maratona un 5 km satelītdistanci papildināja jaunums — pusmaratons, bet kenijietis Džonstons Čangvoni pārspēja 1991. gadā uzstādīto Rīgas maratona rekordu.^[5]

Jauno organizatoru paspārnē maratons kļuva par vienu no straujāk augošajiem un prestižākajiem skriešanas svētkiem Ziemeļeiropā — no 1300 dalībniekiem 2007. gadā līdz Gold Label zelta statusam un vairāk nekā 38 tūkstošiem dalībnieku no 82 pasaules valstīm 2019. gadā.^[1]

Globālās pandēmijas laiks

Maratona ilggadējais partneris Rimi titulsponsora pienākumus uzņēmās 2019. gadā, sniedzot atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā izveidotajā Virtuālajā Skriešanas klubā, kas pasākuma auditoriju aktīvu uzturēja pandēmijas laikā.

2020. gadā Ministru kabinets koronavīrusa pandēmijas dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales, kas lika pārcelt maratona darbību virtuālā režīmā.^{[6][7][lower-alpha 1]}

Pandēmijas dēļ 2021. gada sacensības tika pārceltas no 16. maija uz 29. augustu.^[8]

Pasaules skriešanas galvaspilsēta 2023 — Rīga

Rīgas maratona organizatori jaunu virsotni sasniedza pēc koronavīrusa pandēmijas beigām, sīvā konkurencē izcīnot tiesības Rīgā rīkot pirmo Pasaules čempionātu skriešanā (World Athletics Road Running Championships Riga 23) 2023. gada 30. septembrī — 1. oktobrī.

2023. gada Rimi Rīgas maratons, bija Pasaules čempionāta ģenerālmēģinājums, skrējējiem dodot iespēju izmēģināt Pasaules čempionāta trases.

Gribu apsveikt Rīgu ar vēsturisku iespēju uzņemt Pasaules čempionātu skriešanā pie sevis, un tādējādi iezīmēt Rīgu kā 2023. gada pasaules skriešanas galvaspilsētu.

— Sebastjans Ko, Pasaules vieglatlētikas savienības prezidents

Pētījumā, kurā analizēta Baltijas nozīmīgāko skriešanas notikumu — Rimi Rīgas maratona un Pasaules čempionāta skriešanā Rīgā — ietekme uz Latvijas ekonomiku, noskaidrots, ka abi sporta dižpasākumi 2023. gadā radījuši 11 803 000 eiro lielu ekonomisko aktivitāti. Abi nozīmīgie skriešanas notikumi — Rimi Rīgas maratons un Pasaules skriešanas čempionāts, pirmoreiz kopš pandēmijas Latvijas galvaspilsētā kopā pulcēja rekordskaitu jeb 38 660 skrējēju no vairāk nekā 100 valstīm.^[9]

Uzvarētāji

Skrējēji gatavojas Rimi Rīgas maratonam startam 11. novembra krastmalā, 2019. gads

Maratons (42,195 km)

        Trases rekords

Gads	Vārds	Nacionalitāte	Laiks	Vārds	Nacionalitāte	Laiks
	Vīrieši			Sievietes
1991	Vladimirs Kalenkovičs	PSRS	2:28:27	Alla Dudajeva	PSRS	2:43:53
1992	Gusmans Abduļins	Kazahstāna	2:21:29	Olga Judenkova	Baltkrievija	2:47:28
1993	Aleksandrs Prokopčuks	Latvija	2:26:41	Svetlana Šepeleva-Tkači	Moldova	2:55:07
1994	Normunds Ivzāns	Latvija	2:43:09	Laila Ceika	Latvija	3:19:56
1995	Ziedonis Zaļkalns	Latvija	2:32:44	Gaļina Bernarde	Igaunija	3:02:11
1996	Aleksandrs Prokopčuks	Latvija	2:31:46	Inita Drēziņa	Latvija	3:30:42
1997	Normunds Fedotovskis	Latvija	2:33:05	Kaja Mulla	Igaunija	3:12:26
1998	Ziedonis Zaļkalns	Latvija	2:33:41	Laila Ceika	Latvija	3:27:49
1999	Arūns Balčuns	Lietuva	2:37:10	Laila Ceika	Latvija	3:37:21
2000	Ziedonis Zaļkalns	Latvija	2:30:59	Aušra Kavalauskiene	Lietuva	3:12:11
2001	Ziedonis Zaļkalns	Latvija	2:27:25	Laila Ceika	Latvija	3:11:45
2002	Arūns Balčuns	Lietuva	2:31:25	Anita Liepiņa	Latvija	3:12:16
2003	Arūns Balčuns	Lietuva	2:28:07	Aušra Kavalauskiene	Lietuva	3:05:26
2004	Dmitrijs Sļesarenoks	Latvija	2:27:09	Modesta Drungiliene	Lietuva	2:58:29
2005	Vjačeslavs Bambāns	Latvija	2:45:58	Kaja Mulla	Igaunija	3:11:09
2006	Jurijs Vinogradovs	Krievija	2:41:57	Laura Zariņa	Latvija	3:04:31
2007	Džonstons Kipkorirs Čangvonijs	Kenija	2:18:30	Ludmila Rodina	Krievija	2:50:07
2008	Samijs Kibets Rotičs	Kenija	2:16:42	Kaja Valsa	Igaunija	3:13:54
2009	Oļegs Gurs	Baltkrievija	2:18:35	Katsjarina Dzjamidava	Baltkrievija	2:47:30
2010	Slimani Benazuzs	Maroka	2:17:33	Marina Damanševica	Baltkrievija	2:38:16
2011	Džuliuss Kuto	Kenija	2:15:48	Desta Girma Tadese	Etiopija	2:37:14
2012	Tituss Kipkorirs Kurgats	Kenija	2:16:53	Iraida Aleksandrova	Krievija	2:37:37
2013	Dankans Koečs	Kenija	2:15:34	Aberaša Nesga Bedasa	Etiopija	2:40:30
2014	Ju Čiba	Japāna	2:13:44	Tigista Tešome Ajanu	Etiopija	2:36:51
2015	Haile Bekuma	Etiopija	2:12:28	Esetu Mesereta	Etiopija	2:37:03
2016	Domeniks Kangors	Kenija	2:11:45	Šitaje Gemeču	Etiopija	2:38:40
2017	Džozefs Munivoki	Kenija	2:12:14	Bakeleha Bedada	Etiopija	2:31:22
2018	Tsedats Ajana	Etiopija	2:11:00	Džordžīna Rono	Kenija	2:28:22
2019	Andualems Šiferavs	Etiopija	2:08:51	Birke Debele	Etiopija	2:26:18
2020	Globālās pandēmijas dēļ maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģitimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.[7]
2021	Kristaps Bērziņš	Latvija	2:38:36	Amanda Krūmiņa	Latvija	3:07:17
2022	Deribe Robi	Etiopija	2:12:07	Aberu Mekuria Zenebe	Etiopija	2:30:53
2023	Aleksandrs Rascevskis	Latvija	2:25:42	Amanda Krūmiņa	Latvija	2:49:59

Pusmaratons (21,095 km)

Atbalstot maratona dalībniekus ar dziesmu, pie Brīvības pieminekļa dzied koris

        Trases rekords

Gads	Vārds	Nacionalitāte	Laiks	Vārds	Nacionalitāte	Laiks
	Vīriešu			Sieviešu
2006	Viktors Sļesarenoks	Latvija	1:15:20	Anita Liepiņa	Latvija	1:33:43
2007	Daiņus Saucikovs	Lietuva	1:09:17	Ilona Marhele	Latvija	1:22:21
2008	Pāvels Loskutovs	Igaunija	1:05:52	Helēna Dekere	Apvienotā Karaliste	1:20:00
2009	Džoels Komens	Kenija	1:06:49	Daniela Fetcere	Latvija	1:23:05
2010	Valērijs Žolnerovičs	Latvija	1:05:40	Irēna Čepkirui	Kenija	1:14:04
2011	Sergejs Lūkins	Krievija	1:06:28	Ļubova Morgunova	Krievija	1:15:01
2012	Valērijs Žolnerovičs	Latvija	1:06:04	Jeļena Prokopčuka	Latvija	1:10:27
2013	Jānis Girgensons	Latvija	1:07:24	Jeļena Prokopčuka	Latvija	1:14:39
2014	Ibrahim Mukunga	Kenija	1:05:56	Jeļena Prokopčuka	Latvija	1:14:52
2015	Jānis Girgensons	Latvija	1:06:20	Jeļena Prokopčuka	Latvija	1:13:24
2016	Ibrahims Mukunga	Kenija	1:05:26	Jeļena Prokopčuka	Latvija	1:16:06
2017	Roberts Kimaru Maguts	Kenija	1:05:04	Inga Zālīte	Latvija	1:23:45
2018	Aleksandrs Matvičuks	Ukraina	1:05:14	Milda Vilčinskaite	Lietuva	1:14:38
2019	Jānis Višķers	Latvija	1:05:59	Bītija Deiča	Izraēla	1:17:34
2020	Globālās pandēmijas dēļ maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģitimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.[7]
2021	Jānis Višķers	Latvija	1:07:10	Kadi Koiva	Igaunija	1:20:11
2022	Sikijass Misganavs	Etiopija	1:00:30	Beatrise Mutai	Kenija	1:09:12
2023	Dmitrijs Serjogins	Latvija	1:05:02	Ilona Marhele	Latvija	1:20:56

Uzvaru kopskaits pēc valsts

Piezīme: Tikai maratona un pusmaratona distanču statistika

Valsts	Kopā	Maratons (vīriešu)	Maratons (sieviešu)	Pusmaratons (vīriešu)	Pusmaratons (sieviešu)
Latvija	39	12	9	8	10
Kenija	15	7	1	4	2
Etiopija	13	4	8	1	0
Lietuva	8	3	3	1	1
Baltkrievija	6	2	4	0	0
Igaunija	5	0	4	1	1
Krievija	5	1	2	1	1
Maroka	1	1	0	0	0
Kazahstāna	1	1	0	0	0
Japāna	1	1	0	0	0
Moldova	1	0	1	0	0
Ukraina	1	0	0	1	0
Apvienotā Karaliste	1	0	0	0	1
Izraēla	1	0	0	0	1

Pieckārtēja Rīgas pusmaratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka, skrienot Ņujorkas maratonā, 2015.

Vairākkārtējas uzvaras

Piezīme: Tikai maratona un pusmaratona distanču statistika

Sportists	Valsts	Uzvaras	Gadi	Distance
Jeļena Prokopčuka	Latvija	5	2012, 2013, 2014, 2015, 2016	Pusmaratons
Laila Ceika	Latvija	4	1994, 1998, 1999, 2001	Maratons
Ziedonis Zaļkalns	Latvija	4	1995, 1998, 2000, 2001	Maratons
Arūns Balčuns	Lietuva	3	1999, 2000, 2003	Maratons
Aleksandrs Prokopčuks	Latvija	2	1993, 1996	Maratons
Aušra Kavalauskiene	Lietuva	2	2000, 2003	Maratons
Valērijs Žolnerovičs	Latvija	2	2010, 2012	Pusmaratons
Jānis Girgensons	Latvija	2	2013, 2015	Pusmaratons
Jānis Višķers	Latvija	2	2019, 2021	Pusmaratons

Trases

Rimi Rīgas maratona 2023. gada, 42,195 km trases karte ar augstuma izmaiņām.

Bez 42,195 kilometru garās maratona trases, iespējams skriet arī pusmaratona (21,095 km), 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes, kā arī īsākās bērnu dienas distancēs.

Mūsdienās, trases tiek veidotas viena apļa ietveros, kad trases sākums ir vienviet ar finišu. Maratona starta un finiša līnija ir noteikta 11. novembra krastmalā blakus Rīgas pilij.

Maratona trase šķērso Daugavu pa Vanšu, Akmens un Salu tiltu, kā arī ietver posmu, kas ved ap Rīgas vēsturisko centru, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgu.

Agrākās trases

Rīgas maratona skriešanas pirmsākumos, skriešana notika vairāku apļu kārtībā. Agrāk maratons ir norisinājies dažādās trasēs. Visbiežāk maratonam starts tika dots pilsētas centrā, trase vijās uz Mežaparku, apkārt Ķīšezeram — tad pa Mežciemu ar finišu Daugavas stadionā. Pāris reizes maratons norisinājies arī Pārdaugavā ar startu un finišu pie Uzvaras parka. 2006. gadā pirmo reizi maratons finišēja pilsētas centrā — Strēlnieku laukumā. 2007. gadā maratona jaunā trase tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (AIMS) standartiem. Nākamā trase tika izveidota un AIMS sertificēta 2011. gadā. Trase vijās pa Rīgas centra ielām, šķērsojot Vanšu tiltu un Dienvidu tiltu, starta un finiša zona atradās 11. novembra krastmalā. Trase ļāva paralēli maratonskrējienam organizēt sacensības arī pusmaratonā.

Maratona oficiālie krekli un medaļas

Maratona oficiālie krekli sākti veidot kopš 2008. gada, katru gadu maratona oficiālā skriešanas krekla dizaina radīšana tiek uzticēta kādam no Latvijā atpazīstamiem māksliniekiem.

Mākslinieki, kuri ir veidojuši dizainus Rīgas maratona krekliem — Andris Vītoliņš, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Elita Patmalniece, Ella Krugļanska, Krišs Salmanis, Ilmārs Blumbergs, Raimonds Staprāns, Anna Heinrihsone, Maija Kurševa, Gustavs Klucis (2018. gada krekla noformējumā tika izmantots G. Kluča mākslas darbs, kas speciāli Latvijas simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē 2017. gada 18. novembrī),^[10] MARE&ROLS un Jānis Šneiders.

2019. gadā maratona medaļu dizainu veidoja Londonas Dizaina biennāles galvenās balvas "Labākais dizains" saņēmējs Artūrs Analts, maratona 30. jubilejas medaļu dizainu radījis japāņu mākslinieks Džuniči Kavanisi, kurš ir arī Tokijas olimpisko spēļu medaļu autors.

2022. gada Rīgas maratona kreklu un medaļu dizainus veidoja Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras vadītājs, asociētais profesors Kristiāns Brekte.^[11] 2023. gadā visi Rīgas maratona distances veikušie dalībnieki saņēma Latvijā zināmākā grafiķa Pauļa Liepas dizainētās medaļas.

34. Rīgas maratona kreklu un medaļu dizaina autors būs viens no starptautiski visvairāk atzītajiem Latvijas māksliniekiem — Germans Ermičs.

Vēsturiskie nosaukumi

Rīgas maratona vērtīgās vēstures laikā, to ir atbalstījuši daudzi dažādi gan Latvijas, gan starptautiski uzņēmumi, kuru nosaukums atspoguļojies maratona nosaukumā. Līdz 2006. gadam maratona nosaukums bija Starptautiskais Rīgas maratons, mainoties organizatoriskajai vadībai, no nosaukuma tika izņemts vārds — "Starptautiskais".

• 1994. — 1996. Starptautiskais Radio SWH Rīgas maratons^[12]
• 2000. Starptautiskais Rīgas Samsung maratons^[13]
• 2003. — 2004. Starptautiskais Rīgas Maxima maratons^[14]
• 2006. Rīgas Parex maratons^[15]
• 2007. — 2013. Nordea Rīgas maratons^[16]
• 2014. — 2018. Lattelecom Rīgas maratons^[17]
• 2019. Tet Rīgas maratons^[18]
• Kopš 2020. Rimi Rīgas maratons^[19]

Organizatori

Kopš 2007. gada Rīgas maratonu organizē aģentūra "Nords Event Communications” (“NECom") sadarbībā ar Rīgas domi.

Organizatoru komandas pārziņā 2023. gadā bija ne tikai Rimi Rīgas maratons, bet arī Pasaules čempionāts skriešanā Rīgā 30. septembrī — 1. oktobrī

Piezīmes

1. Sākotnēji 2020. gada Rīgas maratons tika pārcelts uz 2020.10.11., pirms tas tika atcelts klātienes režīmā un pārcelts uz virtuāla maratona režīmu. Reģistrētājiem dalībniekiem bija iespēja pārcelt savu dalību uz 2021. gada Rīgas maratonu vai arī savu 2020. gada Rīgas maratona dalību atdot citam skrējējam.

Atsauces

1. «Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022-08-24.
2. «Jaunumi : Rimi Riga Marathon». archive.ph. 2020-12-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-12. Skatīts: 2022-08-24.
3. «Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā». Latvijas Vieglatlētikas savienība. 2016-12-12. Skatīts: 2022-08-24.
4. «Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
5. «Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā». delfi.lv (latviešu). 2007-05-03. Skatīts: 2022-08-25.
6. «Rimi Rīgas maratons atlikts uz vēlāku laiku». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
7. «Dots starts Rīgas maratonam, kas norisināsies virtuāli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
8. «2021. gada sezonā Rimi Rīgas maratons piedāvās jaunus virtuālus, hibrīd- un klātienes skriešanas notikumus.». Latvijas Vieglatlētikas savienība. 2020-10-12. Skatīts: 2022-08-25.
9. «Rimi Rīgas maratons un Pasaules čempionāts skriešanā valsts ekonomikai pienesis 12 miljonus eiro». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2024-02-16.
10. «Izpārdodam maratona mākslas kreklu kolekciju un ziedojam — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022. gada 18. septembrī.
11. «Kristiana Brektes dizaina medaļas un krekli — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022-09-29.
12. «Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
13. Latvijas Vieglatletikas savienība. «Samsung Rīgas maratons», 2000-05-27. Skatīts: 2022-08-25.
14. «Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
15. www.DELFI.lv. «Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!». delfi.lv (latviešu), 2006-05-26. Skatīts: 2022-08-25.
16. ««Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
17. Latvijas Vieglatlētikas savienība. «Nordea Rīgas maratons», 2014-05-18. Skatīts: 2022-08-25.
18. Latvijas Vieglatlētikas savienība. «Tet Rīgas maratons», 2019-05-18. Skatīts: 2022-08-25.
19. «Rimi Rīgas maratons». www.rimi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas maratons.
• Rimi Rīgas maratona oficiālā mājaslapa