pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam From Wikipedia, the free encyclopedia
Rēzeknes novads bija pašvaldība Latgales vidū un pēc teritorijas platības lielākais Latvijas novads, aizņemot 2 524,1 km2. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā pārsniedza 31 tūkstoti. Pēc iedzīvotāju skaita tas bija lielākais novads Latvijā, kurā nav nevienas pilsētas. Novadu veidoja 25 bijušā Rēzeknes rajona pašvaldības (pagasti). Novada administratīvais centrs atradās Rēzeknes pilsētā, kas neietilpa novadā. Rēzeknes novads robežojās ar Kārsavas, Ciblas un Ludzas novadiem austrumos un ziemeļaustrumos, Dagdas un Aglonas novadiem dienvidos, Riebiņu, Viļānu un Madonas novadiem rietumos un ziemeļos esošo Balvu novadu.
| Rēzeknes novads (2009—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
.png) | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Rēzekne | |||||
| Kopējā platība:[1] | 2 524,1 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 2 307,4 km2 | |||||
| • Ūdens: | 216,7 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 24 244 | |||||
| Blīvums (2021): | 10,5 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
25 pagasti
| |||||
| Pakalpojumu centri: |
25 centri
| |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Rēzeknes novads Vikikrātuvē | ||||||
Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Audriņu pagasts, Bērzgales pagasts, Čornajas pagasts, Dricānu pagasts, Feimaņu pagasts, Gaigalavas pagasts, Griškānu pagasts, Ilzeskalna pagasts, Kantinieku pagasts, Kaunatas pagasts, Lendžu pagasts, Lūznavas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Maltas pagasts, Nagļu pagasts, Nautrēnu pagasts, Ozolaines pagasts, Ozolmuižas pagasts, Pušas pagasts, Rikavas pagasts, Sakstagala pagasts, Silmalas pagasts, Stoļerovas pagasts, Stružānu pagasts, Vērēmu pagasts, Dekšāres pagasts, Sokolku pagasts, Viļānu pagasts un Viļānu pilsēta.[3]
Rēzeknes novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienē, tās ziemeļu un ziemeļrietumu nogāzē. Novada rietumdaļa atrodas Vidusdaugavas zemienē un Lubāna līdzenumā, bet ziemeļu daļa nedaudz iesniedzas Adzeles pacēlumā.[4]
.jpg)
Novadā atrodas divi lielākie Latvijas ezeri – Lubāns un Rāznas ezers, kas ir arī zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri valstī. Rāznas ezera virsmas platība ir 57,6km2, bet Lubāna ezera platība 80,7km2. Gar novada ziemeļu robežu tek Ičas upe, kas iztek no Burzavas pauguraines, bet ietek Aiviekstē, kura pēc tam — Lubānā. Rēzeknes novada garākā upe ir Rēzekne. Tās iztek no Rāznas ezera un ietek Lubānas ezerā. Kopējais upes garums ir 116 km, bet kritums 71 m. Otra garākā upe ir Rēzeknes kreisā krasta pieteka Malta. Tās garums ir 105 km, bet kritums vēl lielāks nekā Rēzeknei — 97 m.
813 kvadrātkilometru platībā ap Lubānu plešas Lubāna mitrājs, kas bioloģiskās daudzveidības ziņā ir unikāla vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Lubānas klānos no putnu novērošanas torņiem te var novērot 224 putnu sugas, no kurām 44 ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Rēzeknes novadā atrodas jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas Nacionālajiem parkiem — Rāznas Nacionālais parks. Kopējā parka platība ir 59615 ha un stiepjas ārpus novada robežām. Rēzeknes novadā tas aizņem Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastu teritorijas un ir klasificējams arī kā Natura 2000 teritorija. Te konstatēti 14 ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopi. Rāznas Nacionālā parka teritorijā esošie kultūrvēsturiskie pieminekļi[5]:
Apgabals ar Rēzekni kā administratīvo centru ir pastāvējis jau kopš 1285. gada. Ietilpstot dažādu valstu sastāvā, tā nosaukums ir mainījies. Vispirms Rēzeknes fogteja, tad Rēzeknes trakts, Rēzeknes apriņķis, Rēzeknes rajons un Rēzeknes novads. Aizņemtās teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā vislīdzīgākie ir bijušais rajons un pašreizējais novads. Platības un iedzīvotāju skaita ziņā toreizējais Rēzeknes apriņķis bija viens no lielākajiem apriņķiem Latvijā. Piemēram, 1938. gadā Rēzeknes apriņķī bija 158 183 iedzīvotāji un tas bija trešais lielākais pēc Rīgas un Daugavpils apriņķiem. Jāņem vērā, ka tajā laikā arī apriņķa platība — 4253 km2 bija krietni lielāka par vēlākā rajona un pašreizējā novada platību.[6] Skatīt administratīvi teritoriālās vienības, kurām administratīvais centrs bija Rēzekne.
| teritoriālā vienība | izveidots (gads) | likvidēts (gads) | platība (km2) | iedzīvotāju skaits | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Rēzeknes fogteja | 1285. | 1558. | - | - |
 | Rēzeknes trakts | 1692. | 1772. | - | - |
 | Rēzeknes apriņķis | 1772. | 1949. | 4 253,1(1925) | 136 445 (1897) |
 | Rēzeknes rajons | 1949. | 2009. | 2 809(2009) | 41 662(2005) |
 | Rēzeknes novads | 2008. | pastāv | 2 524,1 | 31 602(2010) |
Rēzeknes novads tika izveidots pēc 2008. gadā izdotā Administratīvi teritoriālās reformas likuma, likvidējot Rēzeknes rajonu. Atšķirībā no Rēzeknes rajona, novadā neietilpst Viļānu pilsēta ar Dekšāru, Sokolku un Viļānu pagastiem.
2021. gadā Rēzeknes novadam pievienoja Viļānu novadu.
Rēzeknes novads sastāv no 25 pagastiem. Platības ziņā lielākais ir Silmalas pagasts (195 km²), bet mazākais — Strūžānu pagasts (38 km²). Novadam ir cieša saikne ar Rēzeknes pilsētu, jo tā atrodas novada centrā, bet reizē ir ārpus tā administratīvajām robežām un ģeogrāfiski to var raksturot kā anklāva tipa teritoriju. Salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem, Rēzeknes novadā ir lielākais ciemu skaits Latvijā, no kuriem daudzi ir skrajciemi, jeb t.s. sādžas, kuru kopējais skaits novadā ir vairāk nekā 900. Arī vidējciemu skaits novadā ir vislielākais starp visiem Latvijas novadiem (aptuveni 50).[7] Iedzīvotāju skaita ziņā lielākais pagasts ar 3234 iedzīvotājiem ir Maltas pagasts. Tas ir arī viens no mazākajiem pagastiem, 89,8 km2. Līdz ar to iedzīvotāju blīvums uz 1km2 ir diezgan augsts (36 iedz./km2), salīdzinot ar vidējo iedzīvotāju blīvumu novadā.
Pagasta administratīvais centrs ir Malta. 1930. gados tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. Tajā atrodas 1780. gadā celtā Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca. Tā ir koka celtne ar vienu torni, kas vairākas reizes tikusi pārbūvēta, to pagarinot, lai pielāgotu pieaugošās draudzes vajadzībām. Pēc iedzīvotāju skaita otrs lielākais ir Ozolaines pagasts (2025 iedzīvotāji). Tā platība ir 80,4 km2 un pagasta centrs Bekši. Trešais lielākais pagasts novadā ir Griškānu pagasts ar 2006 iedzīvotājiem 76,8 km2 lielā teritorijā. Griškānu pagasta teritorija ietilpst Rēzeknes speciālās ekonomiskās zona teritorijā (81, 7 ha). Šajā teritorijā darbojošies uzņēmumi var iegūt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma statusu un saņemt nodokļu atlaides. [8] Tā kā pagasts robežojas ar Rēzeknes pilsētu, tā teritorijā atrodas vairāki ar pilsētu saistīti uzņēmumi.
| pagasta nosaukums | iedz. sk. pagastā | centrs | iedz. sk. centrā | |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Audriņu pagasts | 1233 | Audriņi | 519 |
| 2 | Bērzgales pagasts | 695 | Bērzgale | 325 |
| 3 | Čornajas pagasts | 1418 | Čornaja | 337 |
| 4 | Dricānu pagasts | 1091 | Dricāni | 429 |
| 5 | Feimaņu pagasts | 966 | Feimaņi | 388 |
| 6 | Gaigalavas pagasts | 1048 | Gaigalava | 277 |
| 7 | Griškānu pagasts | 2006 | Sprūževa | 442 |
| 8 | Ilzeskalna pagasts | 869 | Ilzeskalns | 361 |
| 9 | Kantinieku pagasts | 578 | Liuža | 332 |
 | Kaunatas pagasts | 1333 | Kaunata | 562 |
| 11 | Lendžu pagasts | 789 | Lendži | 257 |
| 12 | Lūznavas pagasts | 1105 | Lūznava | 434 |
 | Maltas pagasts | 3234 | Malta | 2 811 |
| 14 | Mākoņkalna pagasts | 719 | Lipuški | 200? |
| 15 | Nagļu pagasts | 566 | Nagļi | 396 |
| 16 | Ozolaines pagasts | 2025 | Bekši | 398 |
| 17 | Ozolmuižas pagasts | 1063 | Ozolmuiža | 317 |
| 18 | Pušas pagasts | 497 | Puša | 239 |
| 19 | Rikavas pagasts | 879 | Rikava | 432 |
| 20 | Nautrēnu pagasts | 1310 | Rogovka | 330 |
| 21 | Sakstagala pagasts | 1571 | Sakstagals | 262 |
| 22 | Silmalas pagasts | 3148 | Gornica | 335 |
| 23 | Stoļerovas pagasts | 745 | Stoļerova | 465 |
| 24 | Strūžānu pagasts | 941 | Strūžāni | 895 |
| 25 | Vērēmu pagasts | 1768 | Sondori | 521 |
iedzīvotāju skaits dots par 2008-2011. gada datiem.
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Novada dome sastāv no 17 deputātiem. Sākotnēji ievēlot, tie pārstāvēja 3 politiskās partijas un apvienības, taču pēc Jaunā Laika, Pilsoniskā Savienības un Tautas partijas likvidēšanās, palika tika divas — Saskaņas Centrs un Zaļo un Zemnieku Savienība.
2009. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanās Rēzeknes novada domē tika ievēlēti 17 deputāti. Rēzeknes novads tika izveidots administratīvi teritoriālajā reformā, tāpēc šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz.
Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Saskaņas centrs (35,21%), bet kopā novada domē iekļuva 3 no 9 sarakstiem.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Saskaņa ieguva 6 no 17 deputātu vietām.[13] 2017. gada 26. jūnijā par Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi atkārtoti tika ievēlēts Latgales partijas, Vienotība, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kopīgā saraksta līderis Monvīds Švarcs, Elvīrai Pizānei no Saskaņas saglabājot vietnieces amatu.[14]
Vairums ražošanas uzņēmumu atrodas RSEZ teritorijā (ārpus Rēzeknes pilsētas robežām).
Novada teritorijā lielākais rūpniecības uzņēmums ir Latvijas finiera meitas komercsadarbība RSEZ SIA "Verems". Tas atrodas Verēmu pagasta Lejas Ančupānos, netālo no Rēzeknes apvedceļa gandrīz pie pilsētas administratīvās robežas. Tajā strādā 536 darbinieki. Uzņēmums ir specializējies kokapstrādē, mežizstrādē, kokmateriālu iepirkšanā un vairumtirdzniecībā un ražo lielfoprmāta bērza saplākšņus. Citi uzņēmumi Rēzeknes novadā:
Atrodas Ozolaines pagasta Tēviņos Pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā. Nodarbojas ar sērijveida metālapstrādi.
Atrodas Meļņovā, Verēmu pagastā. Ražo nerūsējošā tērauda un citu niķeļa sakausējumu caurules. Ražošanu uzsāka 2009. gada decembrī.
Zemnieku saimniecības specializējušās galvenokārt graudkopībā un piena lopkopībā. Ir vairāki kokapstrādes un mežistrādes uzņēmumi. Mazāk saimniecības nodarbojas ar augļkopību, cūkkopību, aitkopību, putnkopību un biškopību. Rāznas un Lubāna ezeru (sevišķi Nagļu pagastā) tuvumā nodarbojas ar zivjkopību, kurai blakus nozare ir arī tūrisms. Ir daži būvniecības uzņēmumi, mēbeļu ražotāji, transporta un kravu pārvadātāji kā arī stādaudzētavas. Neliels skaits uzņēmumu nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu.
Rēzeknes novads ir svarīgs transporta koridors. Tajā krustojas Eiropas nozīmes autoceļi E22 un E262, kā arī valsts nozīmes autoceļi A12, A13 un A15, kā arī citi vietējas nozīmes autoceļi un divas dzelzceļa līnijas Rīga—Maskava un Sanktpēterburga—Varšava.
Interesanti, ka no dienvidiem uz ziemeļaustrumiem Rēzeknes novadu šķērsojošā dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava ir pirmā un visvecākā dzelzceļa maģistrāle Latvijas teritorijā (atklāta 1860. gadā).[16] Virzienā Rīga—Zilupe cauri Rēzeknes novadam kursē pasažieru vilciens, piestājot šādās novada stacijās (neskaitot Rēzekne II, kas ir Rēzeknes pilsētā):
Galvenie tūrisma objekti Rēzeknes novadā ir Rāznas Nacionālā parka teritorija, ieskaitot Rāznas ezeru, kultūrvēsturiskie objekti Feimaņu, Lūznavas, Nautrēnu, Sakstagala u.c. kultūrvēsturiski bagātajos pagastos un Lubāna ezera apkārtne ar tā mitrājiem un aplūstošajām pļavām, kas ir lieliska vieta putnu vērošanai. Gaigalavas putnu novērošanas torņos iespējams vērot mitrainē mītošo 224 putnu sugas. Šeit Pavasaros un rudeņos apmetas tūkstošiem migrējošu ūdensputnu. Lubāna apkārtne ir viena no senākajām apmetņu vietām Baltijā. Teirumnīku purva taka ved cauri trīs purviem, bet netālu no Rēzeknes Z/s „Untumi” nodarbojas ar zirgaudzēšanu un piedāvā zirgu izjādes. Šeit arī vienīgā Baltijā iespēja vērot stārķu dzīvi ar optisko ierīču palīdzību. Sakstagalā atrodas Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta".
Novadā darbojas 8 vidusskolas, 7 pamatskolas, 3 sanatorijas internātpamatskolas un 2 profesionālās izglītības iestādes. Pēc skolu tīkla reorganizācijas 5 pamatskolas un Maltas bērnu – jauniešu centrs kļuva par citu izglītības iestāžu struktūrvienībām. Pirmsskolas izglītības programmas šobrīd tiek īstenotas 19 pirmsskolas izglītības iestādēs un 7 skolās.[17]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Novads lepojas arī ar nemateriālām kultūras vērtībām – tautas mākslas kolektīviem, tautas daiļamata meistariem, talantīgām un neordinārām personībām. Koktēlnieki, metālkalēji, klūdziņu pinēji, seno mūzikas instrumentu darinātāji, keramiķi, audējas un ādas apstrādes meistari sniedz ne tikai estētisku baudījumu, bet arī popularizē seno amatu prasmes.
Visplašāk pārstāvēta ir podniecība. Keramiķi ir apvienojušies divās lietišķās mākslas studijās – Latvijas Kultūras fonda kopā „Pūdnīku skūla” un tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. Latgales keramika ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kas nozīmē, ka tā ir viens no izcilākajiem un ievērojamākajiem valsts kultūras vērtību kopumiem. Kā savdabīgs Latgales kultūras zīmols ir ikgadējās Latgales podnieku dienas, kad durvis visiem interesentiem ver daudzas keramikas darbnīcas. Svētku kulminācija ir izstādes atklāšana – tad podniecība apmeklētājiem paveras visā tās meistarībā, daudzveidībā un krāšņumā. Novada 237 kultūras pieminekļi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.[17]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
.jpg)
.jpg)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.png){kind=small}
