Pilsonība

Pilsonība (valstīs, kur ir monarhija — pavalstniecība) ir juridisks statuss, kas apzīmē personas piederību konkrētai valstij jeb saikni starp indivīdu un valsti (var būt arī vairāku valstu pilsonis). Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis, ir bezvalstnieks.

Tiesības

Pilsonība nodrošina vairākas būtiskas tiesības, tostarp:

Balsošanas tiesības: Pilsoņiem ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību vēlēšanās, kā arī tikt ievēlētiem dažādos amatos.
Aizsardzība: Valsts sniedz pilsoņiem aizsardzību un konsulāro palīdzību ārvalstīs.
Dzīvošana un darbs: Pilsoņiem ir tiesības dzīvot un strādāt savā valstī bez ierobežojumiem.
Sociālās garantijas: Pilsoņi var saņemt dažādas valsts garantētas sociālās, ekonomiskās un politiskās tiesības, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un pensijas.

Pienākumi

Līdz ar tiesībām pilsoņiem ir arī vairāki pienākumi:

Likumu ievērošana: Pilsoņiem jāievēro valsts likumi un noteikumi.
Nodokļu maksāšana: Pilsoņiem ir pienākums maksāt nodokļus, kas tiek izmantoti valsts un sabiedrības labklājībai.
Militārais dienests: Dažās valstīs pilsoņiem ir pienākums pildīt militāro dienestu vai citus valsts noteiktus pienākumus.

Pamatraksts: pilsonība Latvijā

Latvijā ar pilsonību saistītos jautājumus regulē "Pilsonības likums", kas stājies spēkā 1994. gada 25. augustā.^[1] Pastāv vairāki pilsonības iegūšanas veidi, piemēram, naturalizējoties, pēc cilvēka dzimšanas vietas u.c.