Andrupenes pagasts

Andrupenes pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas, Aulejas, Grāveru un Kastuļinas pagastiem un Rēzeknes novada Pušas un Mākoņkalna pagastiem. Pagasta centrs atrodas Andrupenē.

Andrupenes pagasts
Novads:	Krāslavas novads
Centrs:	Andrupene
Kopējā platība:[1]	136,2 km2
• Sauszeme:	129,5 km2
• Ūdens:	6,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	833
Blīvums (2024):	6,4 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
krievu:	Андрепненская
Andrupenes pagasts Vikikrātuvē

Daba

Reljefs

Agliunas kolns, Butkas kolns, Butkonu kalns, Butkunovas kalns, Dubuļa kalns, Kapu kalns, Pesčinkas, Rubuļkolns, Sarkanais kalns, Zelta kalns

Hidrogrāfija

Ūdensteces

Balda, Cierpica, Dubņagu upe, Dzeguze, Guščica, Klismetka, Olusņica.

Ūdenstilpes

Andiņš, Asariņs, Bebrišu ezers, Bižas ezers, Circeņu ezers, Dubuļa ezers, Ezereņš, Gluhoje, Glušaceņš, Ilgošu ezers, Križovs, Lapiņš, Limans, Olovecas ezers, Perēklis, Pozdņakovas ezers, Sauļazars, Skujiņa, Tīvgols, Visolda ezers, Zadņeje, Zundu ezers, Žuguru ezers.

Purvi

Astašovas purvs, Bedene, Garalais pūrs, Pintu purvs, Vigoru purvs

Dabas aizsardzība

Rāznas nacionālais parks

Vēsture

Muižas

Pēc 1920. gada zemes reformas toreizējā Andrupenes pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās ^[3]: Andrupenes muiža (Andrepno, 778 ha) - 51 zemnieku saimniecībā, Andzeļmuiža (488 ha) - 49 zemnieku saimniecībās, Dorotpoles muiža (1695 ha) - 149 zemnieku saimniecībās, Krivinskas muiža (Kriwiszi, 259 ha) - 21 zemnieku saimniecībā, Pušas muiža (Pusza, 810 ha) - 66 zemnieku saimniecībās, Zileņu muiža (Zielonpol, 1661 ha) - 163 zemnieku saimniecībās.

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Andrupenes pagasta teritorijā atrodas bijušās Andrupenes muižas, Astašovas muižas (Astaszewa) un Mariampoles muižas (Marienpole) centri.^[4]

1935. gadā Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta platība bija 243,7 km² un tajā dzīvoja 10 021 iedzīvotājs.

Teritoriālās izmaiņas

1945. gadā pagastā izveidoja Andrupenes, Andzeļu, Artemovas, Dorotpoles, Liepušķu, Pušas, Rudušķu, Virandas un Zelenpoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Andrupenes ciemam pievienoja Bižas ciemu, 1959. gadā - Liepušķu ciema Raiņa kolhoza teritoriju. 1960. gadā kolhoza “Partijas XXI kongress” teritoriju pievienoja Ignatovas ciemam. 1962. gadā kolhoza “8. marts” teritoriju pievienoja Pušas ciemam. 1968. gadā Andrupenes ciemam pievienoja Ignatovas ciema padomju saimniecības “Andrupene” teritoriju, 1977. gadā - daļu Jaunokras ciema, bet 1979. gadā vēl daļu likvidētā Jaunokras ciema teritorijas.^[5]

1990. gada ciemu reorganizēja par pagastu.^[6] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju pievienoja Dagdas novadam. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.

Pieminekļi

Pagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes pieminekļi (4 arheoloģijas, 1 mākslas) un viens vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis^[7].

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi:

• Stalidzānu Svilušais kalns (Kara kapi) - pilskalns
• Brīveru Garadkas kalns - pilskalns
• Černoručjes pilskalns
• Andeņu senkapi

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 4 850 —     1935 5 175 +0.17% 1959 3 746 −1.34%	Gads Iedz. ±% g.p. 1965 2 725 −5.17% 1979 2 210 −1.49% 1989 1 723 −2.46%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 1 680 −0.23% 2011 1 235 −2.76% 2021 911 −3.00%

Apdzīvotās vietas

Andiņi, Andrupene, Astašova, Birža, Biža, Brīveri, Grišāni, Janovci, Jaunokra, Kazimirova, Kotoriški, Kraukļi, Lītaunieki, Malka, Mariampole, Maslova, Murāni, Oloveca, Piruški, Poguļanka, Pozdņakova, Rimšāni, Rogaļi, Rumakova, Sleseri, Stankeviči, Strodi, Usači, Užaniški, Vecokra, Zundi.

Ievērojamas personības

• Apolonija Laurinoviča (1886^_1967), politiķe, Latvijas Satversmes sapulces deputāte
• Jezups Laurinovičs (1893^_1942), politiķis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts

• Pēteris Zvidriņš (1943), Latvijas demogrāfs un sociologs.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 497 sleja. Rīga, 1927.-1928. gads
4. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
7. «Pieminekļu saraksts». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. maijā. Skatīts: 2020.gada 29.novembrī.
8. OSP