Pušas pagasts

Pušas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Maltas pagastu, austrumos ar Mākoņkalna pagastu, dienvidos ar Krāslavas novada Andrupenes un Kastuļinas pagastiem, rietumos ar Feimaņu pagastu. Pagasta centrs atrodas Pušā.

Pušas pagasts
Novads:	Rēzeknes novads
Centrs:	Puša
Kopējā platība:[1]	80,9 km2
• Sauszeme:	75,3 km2
• Ūdens:	5,6 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	326
Blīvums (2024):	4,3 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā
Pušas pagasts Vikikrātuvē

Daba

Lielākā pagasta teritorijas daļa atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē. Pagasta ziemeļu un dienvidaustrumu daļā nedaudz iestiepjas Maltas pazeminājums. Augstākā vieta pagastā - 200,0 m vjl. - pagasta austrumu daļā.

Hidrogrāfija

Upes

Pagasta teritorijā ir četras upes:^[3]

• Malta
  • Balda
• Pušica
• Zeiļupeite

Ezeri un ūdenskrātuves

Pušas ezers

Pagasts bagāts ar ezeriem:^[4]

• Pušas ezers (241,4 ha)
• Svātovas ezers (133 ha)
• Umaņu ezers (56,2 ha)
• Ošaura ezers (22 ha)
• Ižoru ezers (21,7 ha)
• Žierkleits (20,3 ha)
• Purišs (9,9 ha)
• Krudzineits (1 ha)
• Meža Krudzineits (1 ha)

Dienvidrietumu daļā atrodas Mušas dīķi^[5], dienvidrietumu daļā robežojas ar Rušonu.

Purvi

Pagasta teritorijā ir divi purvi: Kozu pūrs, Teireļs.^[6]

Vēsture

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā izveidoja Pušas ciema padomi. Pušas ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. Pušas ciemam 1957. gadā pievienoja likvidētā Dorotpoles ciema kolhoza «Varonis» teritoriju, 1962. gadā — Andrupenes ciema kolhoza «8. marts» teritoriju. 1963. gadā kolhoza «8. marts» teritoriju pievienoja Zosnas ciemam. 1977. gadā Pušas ciemam pievienoja daļu Maltas lauku teritorijas.^[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pušas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 2 360 —     1935 3 236 +0.83% 1959 1 416 −3.39%	Gads Iedz. ±% g.p. 1968 1 250 −1.38% 1979 1 140 −0.83% 1989 756 −4.02%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 659 −1.24% 2011 423 −3.95% 2021 345 −2.02%

Apdzīvotās vietas

Lielākās (pēc iedzīvotāju skaita) apdzīvotās vietas pagastā ir Puša (pagasta centrs), Peirāgi, Zambari, Liuki, Virbuli, Žierkļi.

Novadnieki

• Ādams Kāpostiņš (1905-1987), podnieks, Tautas daiļamata meistars^[9][10]
• Vitālijs Kalvāns (1909^_1965), mākslinieks-gleznotājs^[11]

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Pušas pagastā darbojas tautas nams^[12], bibliotēka^[13], katoļu baznīca. Skolas vecuma bērnu trūkuma dēļ no 2006. gada 1. septembra slēgta Pušas pamatskola.^[14]

Kultūras pieminekļi

Pagasta teritorijā atrodas vienpadsmit valsts nozīmes un septiņi vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.^[15]

Valsts nozīmes kultūras pieminekļi

Mākslas pieminekļi:

• Pušas katoļu baznīcas altāris ar gleznu
• sānu altāri
• ērģeles

Arhitektūras pieminekļi:

• Pušas katoļu baznīca
• Pušas muižas parks

Arheoloģiskie pieminekļi:

• Pušas pilskalns I
• Pušas pilskalns II
• Babru senkapi (Kara kapi)
• Ošuru senkapi
• Patmaļnieku senkapi
• Silgaļu senkapi (Kara kapi)

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. «Pušas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.^{[novecojusi saite]}
4. «Pušas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.^{[novecojusi saite]}
5. «Mušas dīķi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
6. «Pušas pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.^{[novecojusi saite]}
7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
8. CSP
9. «Ādams Kāpostiņš». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
10. Solvita Brūvere. «Latgales keramiķa Ādama Kāpostiņa podiņu krāsns». memorialiemuzeji.lv, 2017.gada 21.jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. janvārī. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
11. «Vitālijs Kalvāns». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021.gada 3.martā.
12. «Pušas pagasta tautas nams». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
13. «Pušas pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
14. «Pušas pagasts». rezeknesnovads.lv. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
15. «Pušas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. janvārī. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.