Neringa
From Wikipedia, the free encyclopedia
Neringa (lietuviešu: Neringa) ir Lietuvas kūrortpilsēta Klaipēdas apriņķī Kuršu kāpas pussalā, Baltijas jūras un Kuršu jomas līča krastā. Tā ir garākā (apmēram 50 km) un vistālāk uz rietumiem esošā pilsēta Lietuvā. Faktiski to veido Alksnīnes viensēta un četri senākie zvejnieku ciemi — Jodkrante, Pervalka, Preila un Nida (centrālā apdzīvotā vieta), kas mūsdienās kļuvuši par Neringas pilsētas daļām, jo apvienoti vienā administratīvajā vienībā — Neringas pašvaldībā. Neringa vienlaikus ir arī mazākā pašvaldība Lietuvā pēc iedzīvotāju skaita.
| Neringa | ||
|---|---|---|
| Pilsēta | ||
| Neringa | ||
 | ||
| ||
| Moto: Neringa - leģenda, kas iedvesmo! | ||
  Neringa | ||
| Koordinātas: 55°33′20″N 21°07′00″E | ||
| Valsts |
 Lietuva | |
| Pirmoreiz minēta | 1429 | |
| Pilsētas tiesības | 1961 | |
| Administrācija | ||
| • Mērs | Darius Jasaitis[1] | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 94,4 km2 | |
| Iedzīvotāji (2023)[2] | ||
| • kopā | 4 022 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indekss | LT-93012, LT-93017 | |
| Mājaslapa | http://www.neringa.lt | |
 Neringa Vikikrātuvē | ||
.png)
Vēsture
Neringas nosaukums
Pilsētas nosaukums ir salīdzinoši jauns un senākos rakstos neparādās. "Neringa" cēlies no vācu vārda Neringe, Nerunge, Nehrung, kas pats ir atvasināts no kuršu vārda "Nerija", kas nozīmē garu pussalas kāpu.[3]
Aizvēsture
Kuršu kāpas ir jaunākā sauszemes daļa Lietuvas piekrastē. Pirms 5—6 tūkstošiem gadu tās šeit nemaz nebija, izņemot tās atsevišķās vietas, kur virs ūdens izvirzījās salu virsotnes — bija zemūdens seklums. Pamazām smiltis slīdēja pa seklumu, aizpildot spraugas un paceļot balto uzbērumu. Sausās smiltis pūta kaudzēs, no kurām izauga kāpas, izauga veselas kāpu grēdas, sāka augt zāle un auga koki.
Senie laiki
Tiek lēsts, ka pirmie iedzīvotāji Neringas apkārtnē apmetušies jau pirms aptuveni 4000 gadiem.
Vietā, kur Nemuna beidzas platā sazarotā deltā, Kuršu jomu ieskauj baltu smilšu uzbērums. Leģenda vēsta, ka šeit bijusi mītiskā hercoga Videvuta pils.
Viduslaiki
Neringas teritorija piederēja Dienvidkuršu zemēm — Pilsātai un Lamatai. Pirmā apmetne Kuršu kāpā minēta 1385. gadā. Ap 1500. gadiem sākās masīva mežu izciršana, pastiprinājās ugunsgrēki, sāka sadalīties plāns augsnes slānis un vēji sāka stumt kāpas. 1569. gadā tika atzīmēts "valodu sajukums", proti, šeit vietējie ļaudis runāja daudzās valodās — vācu (iestādēs, baznīcā, skolā), lietuviešu, latviešu-kuršu un prūšu. Zvejnieki runāja galvenokārt kuršu valodā. Saskaņā ar 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšanas datiem no Kuršu kāpas galveno apdzīvoto vietu 1644 iedzīvotājiem 994 (~60% no visiem iedzīvotājiem) runāja Neringas kuršu valodā, no kuriem 65% bija tieši zvejnieku kārtas ļaudis. Gandrīz visi kurši saprata arī lietuviski, tāpēc dievkalpojumi notika lietuviski.
Jaunie laiki
16.—17. gadsimta laikā Kuršu kāpas iedzīvotāji mežus izcirta pārāk daudz, līdz ar to velēnas slāni vējš izpūta, un vējš sāka dzenāt un pūst smiltis pa visu kāpas pussalu. Visbeidzot piekrastes ciemus sāka pārņemt draudīgas, līdz šim neredzētas augstu smilšu strūklas. Cilvēkiem bija jāatstāj smiltīs grimstošās mājvietas un jāpārceļas citur. 16.—19. gadsimta laikā kopā tika aprakti 14 ciemi. Mūsdienu balto smilšu kāpu pakalnu pamatos palika iepriekšējo iedzīvotāju pagalmi, dārzi un kapenes.
Pēc tam tika veikti kāpu nostiprināšanas darbi. Nidas pasta darbinieks Georgs Dāvids Kuverts lielo darījumu sāka ar Urbo kalna stādīšanu ar Rietumeiropas kalnu priedēm. Tās tika stādītas un rūpīgi koptas, mudinot citus šo kāpu atjaunošanu turpināt.
Līdz 20. gadsimta sākumam Neringas teritorijā bija tikai zvejnieku ciemati. 1904. gadā tika izveidota priekškāpa jeb aizsargkāpa.
Jaunākie laiki
Pēc Pirmā pasaules kara uz Kuršu kāpu sāka braukt un apmesties uz dzīvi vasarnieki. Šeit viņus piesaistīja neticami skaista un unikāla ainava: smilšu kāpas, skaistas pludmales.
1923. gadā, kad Lietuvas pārvaldībā nonāca suverenitāte pār Kuršu kāpu, iedzīvotājiem radās problēmas ar savu tautību. Tikai neliela daļa iedzīvotāju izvēlējās pieņemt lietuviešu tautību, daudzi emigrēja uz Vāciju, bet citi palika savos ciemos kā vācu "ārzemnieki".
1946. gadā vasaras kūrorti Nida, Preila un Jodkrante tika atzīti par pilsētas tipa apdzīvotām vietām, bet 1947. gadā tie tika apvienoti ar Klaipēdas pilsētu.
Neringas pilsēta tika izveidota 1961. gada 15. novembrī apvienojot piecas apdzīvotas vietas — Alksnīne, Jodkrante, Nida, Pervalka un Preila. Par administratīvo centru tika noteikta Nida, savukārt Neringai — ainavu lieguma statuss. Tas tika darīts, lai vienkāršotu apdzīvoto vietu administratīvo pārvaldību, kuras, atrodoties kilometru attālumā viena no otras, nekad iepriekš nav veidojušas vienu pilsētu.
1997. gads tika apstiprināts jaunais Neringas ģerbonis.
Ģeogrāfija
Ģeogrāfiskais stāvoklis
Neringas pilsēta ir vistālāk uz rietumiem esošā pilsēta Lietuvā. Tās administratīvais centrs — Nida, atrodas 50 km uz dienvidiem no apriņķa centra Klaipēdas, taču no kontinentālās Lietuvas un arī Klaipēdas pilsētas centra to atdala Kuršu joma, kas apskalo Neringas un vienlaikus arī pussalas austrumu daļu, kuras piekraste ir ļoti līkumota. Savukārt Neringas rietumu daļu apskalo Baltijas jūra.
Robežojas ziemeļos ar Klaipēdas pilsētas daļu Smiltīni, savukārt dienvidos — ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža.
Kuršu kāpu nacionālais parks
Pamatraksts: Kuršu kāpu nacionālais parks
Visa pilsētas teritorija pilnībā atrodas Kuršu kāpas nacionālajā parkā, tāpēc pārvietojoties un ceļojot pa pilsētas teritoriju ārpus zvejnieku ciemiem, ir jābūt piesardzīgiem un jāseko norādēm:
- Aizliegts pārvietoties ar motorizētiem transporta līdzekļiem pa mežiem, pludmalēm un kāpām; nobraukt no asfaltēta vai betona ceļa seguma; novietot transportlīdzekļus tam neparedzētās vietās.
- Aizliegts uzstādīt teltis, kā arī novietot kempinga automobiļus neparedzētās vietās; nakšņot mežā, pludmalē vai kāpās.
- Aizliegts kāpt un staigāt pa kāpām vai jebkādā citā veidā tās postīt.
- Aizliegts kurināt ugunskuru tam neparedzētā vietā.
- Aizliegts postīt augu valsti, kas ir iekļautas Lietuvas aizsargāto augu un sēņu sarakstā.
- Aizliegts piesārņot apkārtējo vidi un bojāt ceļa aprīkojumu.
- Aizliegts trokšņot, baidīt putnus ligzdošanas un migrācijas laikā, kā arī postīt ligzdošanas vietas.
- Aizliegts makšķerēt bez licences (licenci iespējams iegādāties Kuršu kāpas nacionālā parka informācijas centrā).[4]
Teritorijas iedalījums
Neringas teritorijas lielāko daļu veido meži (83,9%), ceļi — 1,7%, apbūve — 0,7%, ūdeņi — 0,01%, lauksaimniecības zeme — 0,2%, pārējā zeme — 13,5%.[5]
Klimats
Klimats ir mērens, pārejošs no piejūras uz kontinentālu, līdzīgs citu Lietuvas jūrmalas kūrortu — Klaipēdas un Palangas klimatam. Siltākais mēnesis Neringā ir augusts, tā vidējā temperatūra ir aptuveni 17 °C, dienā termometra stabiņš pakāpjas līdz 23-25 °C. Vidējā ūdens temperatūra jūrā vasarā ir no 17 °C un sasniedz 21-22 °C. Skaidro dienu šeit ir vairāk nekā Centrālajā vai Austrumlietuvā. Valda dienvidrietumu un ziemeļrietumu vēji.
Kūrorti atrodas Kuršu kāpas austrumu daļā, pie Kuršu jomas, un tos no jūras vējiem pasargā lielu kāpu grēda, kas apaugusi ar mežu.
Ziema Nidā ir silta un īsa ar biežiem atkušņiem. Aukstākā mēneša, februāra, vidējā temperatūra ir -2 °C. Nokrišņu daudzums ir aptuveni 750-800 mm gadā. Lielākais nokrišņu daudzums ir laika posmā no maija līdz septembrim.[6]
Iedzīvotāju skaits
Transports
Autotransports
Neringas ģeogrāfiskais stāvoklis ir unikāls, jo tā atrodas Kuršu kāpas pussalā, kur dienvidos tā robežojas ar Kaļiņingradas apgabalu: šeit ir valsts robeža ar Krievijas Federāciju, savukārt Kuršu kāpas ziemeļos ir Kuršu jomas līcis, kas atdala pussalu no kontinentālās Lietuvas un Klaipēdas pilsētas centra.
Šajā ziņā visvieglāk nokļūt Neringā pussalas ziemeļu daļā ar kādu no divām prāmju līnijām (t.s. vecā un jaunā pārceltuve) Klaipēdā. Šajā gadījumā jārēķinās ar papildu izdevumiem, jo tiek iekasēta vietējā nodeva par atļauju transportlīdzekļa iebraukšanai Kuršu kāpas nacionālā parka valsts aizsargājamajā teritorijā, kā arī Neringas pašvaldības administrētajā teritorijā.[12]
Autobusu satiksme[12]
Ja nav sava transporta, tad uz Neringu var ērti nokļūt ar autobusu no Viļņas, Kauņas un Klaipēdas, kas kursē katru dienu. Tāpat arī pa Kuršu kāpas teritoriju kursē autobusi no Nidas līdz pārceltuvei Smiltīnē, kas savstarpēji savieno arī citas Neringas pilsētas daļas.
Prāmju satiksme[12]
Prāmju satiksme starp pilsētām pastāv:
Attālumi līdz citām pilsētām
- Nida — Klaipēda 50 km.
- Nida — Palanga 81 km.
- Nida — Kauņa 263 km.
Nidas ostas pasažieru terminālis. - Nida — Viļņa 361 km.
- Nida — Kaļiņingrada 89 km.
- Nida — Liepāja 148 km.
- Nida — Rīga 353 km.
Pilsētas daļas
Jodkrante
Jodkrante (lietuviešu: Juodkrante) ir Neringas pilsētas daļa, ar aptuveni 900 cilvēkiem tā ir otra lielākā lietuviešu apmetne Kuršu kāpās aiz Nidas. Tā atrodas 18 kilometrus uz dienvidiem no Klaipēdas un 30 km uz ziemeļiem no Nidas.
Pilsētas skats no putnu lidojuma.
Kuršu vimpeļu galerija.
Kuršu jomas krasta promenāde.
Raganu kalns.
Arhitektūra Jodkrantē.
Pervalka
Pervalka (lietuviešu: Pervalka) ir Neringas pilsētas daļa ar aptuveni 200 iedzīvotājiem. Tā atrodas 15 km uz ziemeļiem no Nidas un 15 km uz dienvidiem no Jodkrantes.
Pilsētas skats no putnu lidojuma.
Kuršu jomas piekraste.
20. gasimta sākuma māja.
Pervalkas bāka.
Arhitektūra Pervalkā.
Preila
Preila (lietuviešu: Preila) ir Neringas pilsētas daļa ar aptuveni 300 iedzīvotājiem. Tā atrodas 5 km uz ziemeļiem no Nidas un 20 km uz dienvidiem no Jodkrantes.
Pilsētas skats no putna lidojuma.
20. gadsimta sākuma māja.
Arhitektūra Preilā.
Senā arhitektūra Preilā.
Kuršu jomas piekraste Preilā.
.jpg)
Nida
Nida (lietuviešu: Nida) ir Neringas pilsētas daļa ar aptuveni 1200 iedzīvotājiem. Tā atrodas 30 km uz dienvidiem no Jodkrantes un 50 km no Klaipēdas.
Pilsētas skats no putna lidojuma.
Tomasa Mannas māja.
Tradicionāla Neringas māja.
Nidas katoļu baznīca.
Skats uz Kuršu jomu.
Kultūra
Māju dizains
Neringai raksturīga unikāla viensētu arhitektūra, tikai piekrastes reģionam raksturīga māju apdare. Tautas arhitektūras celtnes tiek restaurētas un pielāgotas mūsdienu vajadzībām. Tipisko māju krāsas ir pārmantotas no pagānu reliģijas un simbolizē dievišķības: zemi (brūns), debesis un ūdeni (zils), mākoņus (balts). Augšā divi sakrustoti "zirgi" (zirgu galvas).
Pilsētas ģerbonis
Ģerbonis tika apstiprināts 1997. gadā. Tas ir sadalīts sešos melnos un sudrabotos laukos, kas simbolizē Kuršu kāpu ciemu vimpeļus: Nidas, Preilas, Pervalkas, Juodkrantes, Purvines un Karvaiču. "N" simbolizē Neringas pilsētu.
Sadraudzības partneri
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
