Mudīte Austriņa (dzimusi 1924. gada 19. janvārī Rīgā, mirusi 1991. gada 2. jūlijā ceļā no Rīgas uz Vecpiebalgu, apbedīta Rīgā, Meža kapos) bija latviešu trimdas literāte un kultūras darbiniece. Rakstnieka Antona Austriņa meita.
| ||||||||||
Biogrāfija
M. Austriņa dzimusi rakstnieka Antona Austriņa un viņa sievas Martas ģimenē. Mācījusies Rīgas 17. pamatskolā Torņakalnā (1932—1937), beigusi Rīgas 2. ģimnāziju (1942). No 1942. gada studējusi baltu filoloģiju Latvijas Universitātē, bet studijas nav beigusi.
1944. gadā kopā ar māti devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Studējusi filoloģiju Tībingenes Universitātē (1945—1948). 1948. gadā izceļoja uz ASV. No 1948. līdz 1954. gadam strādāja par kalponi Irvingu ģimenē Ridžfīldā, Konektikutā. Studējusi mākslas zinātni Kolumbijas Universitātē (1954—1958).[1] Strādājusi par pārdevēju rotaslietu veikalā Manhatanā. 20. gadsimta 50. gados kļuvusi par vienu no grupējuma "Elles ķēķis" dalībniecēm. Šajā laikā rakstījusi īsprozu, 50. un 60. gadu mijā sacerējusi neliela apjoma liriskus darbus ar žanra apzīmējumu "baletiņi", kas laika posmā no 1959. līdz 1961. gadam publicēti žurnālā "Jaunā Gaita". 1959. gadā pārcēlusies uz Kaliforniju, strādājusi mākslas galerijā "Tristamba". 1964. gadā pārcēlusies uz Filadelfiju, strādājusi galerijā "Vendo Nubes". 1966. gadā atgriezusies Ņujorkā, mūža nogalē dzīvojusi Kalifornijā. No 1969. gada regulāri apciemojusi Latviju. 1991. gadā, būdama nedziedināmi slima, atgriezusies Latvijā, mirusi ceļā no Rīgas uz Vecpiebalgu, Cēsu tuvumā.[2]
Literārie darbi
1936. gada 17. maijā Latvijas radiofonā nolasījusi savu tēlojumu "Pavasaris".[3] Publicējusi atmiņu rakstus par tēvu A. Austriņu (1944) un savu krusttēvu, rakstnieku Kārli Skalbi (1946). Sarakstījusi ievadu A. Austriņa "Puiškāna" atkārtotam izdevumam (1947). No 1952. līdz 1953. gadam ASV latviešu jauniešu literārā žurnāla "Raksti" redaktore. M. Austriņas iesniegtā recepte iekļauta kopkrājumā "The Artists' & Writers' Cookbook" (1961). Sastādījusi Antona Austriņa dzejas izlasi "Krodziņš uz katedrāles" (1987). Izdota neliela M. Austriņas ceļojuma piezīmju grāmata "Rīgas mirkļi" (1988) un "baletiņš" angļu valodā "Heliade or Sun Games" (1991).[4] Trīs M. Austriņas "baletiņi" apkopoti antoloģijā "Elles ķēķis" (2004).
2024. gada maijā Gunara Saliņa un Elles ķēķa kultūras festivāla ietvaros tiek atzīmēta M. Austriņas 100. dzimšanas diena. Tiek izdota viņas literāro darbu izlase "Saules spēles", kurā iekļauti stāsti, baletiņi, cikls "Rīgas mirkļi", kā arī atmiņas par tuviem kultūras darbiniekiem un autobiogrāfiski tēlojumi.[5] Kā grāmatas apskatā atzīst LNB eksperte Astra Šmite, Austriņai "piemitis patiesi spožs neparastas stāstītājas talants".[6] Žurnālā "Rīgas Laiks" Ieva Lešinska par grāmatu raksta: "Kaut arī Mudītes Austriņas literārais temperaments man ir pasvešs, esmu patiesi priecīga par iespēju ielūkoties viņas pasaulē. Un viņas oriģinālie “baletiņi” ar savu naivo sirreālismu nolaižas kā tauriņš uz latviešu literatūras klasikas smagnējā granīta."[7] Kritiķe Sofija Kozlova par grāmatas izdošanas faktu raksta: "Šo notikumu ir vērts svinēt, jo skaļāk izskan kāda mazklausīta dzejnieces balss, kuras stāstos un baletiņos jaušas kosmisks pankultūru pirmmātes tēls – Saule. Savā krāšņumā baletiņi šķiet no pašas Saules nākam – reibinoši dziļās krāsās, ar tēliem un valodiskiem kruzuļiem rotāti, tie nes lasītāju sev līdzi aizvērtām acīm. Baletiņu žanrs ļauj laistīties Austriņas drosmīgajai valodas izjūtai, klasiskajai izglītībai un kopš bērnības uzsūktajai kultūras maņai."[8]
Bibliogrāfija
- Rīgas mirkļi. Ivara Hirša ilustrācijas. Los Altos: Gvido Press, 1988.
- Heliade or Sun Games. Gvido Augusta ilustrācijas. Los Altos: Gvido Press, 1991.
- Saules spēles: stāsti, baletiņi, Rīgas mirkļi, atmiņu drumslas, pašportreti. Sast. Kārlis Vērdiņš. Rīga: LU LFMI, 2024.
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
