putnu suga From Wikipedia, the free encyclopedia
Melnais alks jeb svilpējalks[1] (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.[2] Tam ir cirkumpolāra izplatība Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Ziemeļu Ledus okeānā gar Ziemeļamerikas un Eirāzijas ziemeļu piekrastēm.[3] Lielāko daļu savas dzīves melnais alks pavada jūrā, uz sauszemes iznākot tikai ligzdošanas laikā.
| Melnais alks Cepphus grylle (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Kaijveidīgie (Lari) |
| Dzimta | Alku dzimta (Alcidae) |
| Apakšdzimta | Alku apakšdzimta (Alcinae) |
| Ģints | Melnie alki (Cepphus) |
| Suga | Melnais alks (Cepphus grylle) |
 Melnais alks Vikikrātuvē | |
Melnais alks sastopams Ziemeļu ledus okeāna piekrastēs, sākot ar Aļaskas un Kanādas ziemeļu krastiem, izplatības areālam turpinoties Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Atlantijas okeānā melnais alks mājo Kanādas un ASV ziemeļaustrumu krastos, Grenlandē, Islandē, Svalbārā, Skandināvijas krastos, Britu salās un Eiropas krastos un salās Ziemeļu un Baltijas jūrā. Austrumu virzienā izplatība turpinās gar Norvēģijas un Krievijas ziemeļu piekrastēm.[3] Ziemo ligzdošanas vietu tuvumā vai pārvietojas uz tuvākajiem neaizsalušajiem ūdeņiem.[4]
Latvijā melnais alks regulāri novērojams migrācijas laikā rietumu piekrastē, iespējams, daļa piekrastē arī regulāri ziemo. Paliela ziemotne tika atklāta pie Irbes jūras šauruma rietumu ieejas 1992. gada ziemas beigās, kad tur uzturējās vairāki tūkstoši melno alku. Rīgas līcī tas ir reti novērojams.[4] Baltijas jūrā sastopama nominālpasuga — Cepphus grylle grylle.[2][4]
Melnais alks ir vidēji liels jūras putns. Tā ķermeņa garums ir 30—38 cm, spārnu plētums 49—58 cm, svars 350—575 g.[5][6][7] Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[7]
Ligzdošanas sezonā apspalvojums ir koši melns vai brūni melns ar platām, baltām joslām uz spārniem.[7] Smalkais, smailais knābis melns. Kājas un pleznotās pēdas koši sarkanas, kā arī, atverot knābi, tā iekšpuse ir sarkana, spilgti izceļoties uz melnā apspalvojuma.[7] Ziemā apspalvojums kopumā kļūst pelēks: vaigi, kakls un pavēdere balti, bet ķermeņa virspuse baltmelni raibumota. Baltās joslas uz spārniem saglabājas visa gada garumā.[5] Jaunie putni izskatās līdzīgi pieaugušajiem ziemas sezonā, bet ir par tiem tumšāki un brūnāki, arī uz spārniem baltajās joslās redzami pelēki laukumi. Kājas sarkanbrūnas, ne tik košas kā pieaugušajiem īpatņiem.[5][7]
Melnajam alkam ir raksturīgi ligzdošanas sezonā izvēlēties no vējiem aizsargātākas piekrastes līčos un iekšējās jūrās, salīdzinot ar citiem alkiem.[7] Šī suga ir arī vismazāk sabiedriska no visiem alkiem, un samērā bieži neligzdo kolonijās, bet gan pa vienam pārim. Ja melnie alki ligzdo kolonijā, tā ir salīdzinoši brīva un retināta, ar dažiem simtiem pāru,[7] tomēr, jo tālāk ziemeļos putni ligzdo, jo kolonija kļūst blīvāka.[8] Ligzdošanas laikā melnajam alkam raksturīga augstas skaņas svilpšana,[5][7] tādēļ tas ieguvis savu nosaukumu — svilpējalks.
Ārpus ligzdošanas sezonas melnie alki uzturas pa pāriem vai pa vienam, vietās ar vidēji spēcīgām straumēm, lai gan mēdz pulcēties labās barošanās vietās.[8][9] Šī suga izvairās no pārāk sekliem un pārāk dziļiem, kā arī no pārāk lēni vai ātri plūstošiem ūdeņiem.[9] Melnie alki ir labi peldētāji un nirēji, zem ūdens kustinot spārnus, it kā lidotu. Zem ūdens tie uzturas līdz 2,5 minūtēm.[8] Salīdzinot ar citiem alkiem, melnais alks ir lēnāks lidotājs un lido ar ātrumu 20 km/h.[8]
Malnais alks pamatā barojas seklos piekrastes ūdeņos (17—31 m,[9] bet var ienirt arī 50—60 m dziļumā[10]), ienirsot zem ūdens un medījot zivis un vēžveidīgos, nelielos daudzumos moluskus un jūras kukaiņus, kā arī barojas ar jūras augiem. Kopumā putns medī to, ko var noķert, un veikli pārorientējas no viena barības veida uz citu.[7] Mazāku medījumu melnais alks norij uzreiz, atrodoties zem ūdens, bet ar lielāku, cieši satvertu knābī, paceļas augšup un to apēd virs ūdens virsmas.[8]
Melnie alki dzimumbriedumu sasniedz 4 gadu vecumā.[8] Tie veido monogāmus pārus uz vairākām sezonām un vienmēr cenšas atgriezties vecajā ligzdošanas vietā.[10] Melnie alki ligzdo no maija līdz jūnijam. Ligzdošanai tiek piemeklēts akmeņains vai klinšains krasts, bet ligzdošanas vieta ir tāda, kurā ir kāda dabīga iedobe vai plaisa, kā arī ap ligzdošanas vietu tiek sakrauti sīki akmentiņi.[5] Dējumā ir 1—3 olas (visbiežāk divas).[10] Jaunākiem putniem dējums ir mazāks, vecākiem lielāks.[10] Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 28—32 dienas.[10] Mazuļus izšķiļoties sedz dūnas. Apmēram 3—4 dienu vecumā tie ligzdā tiek atstāti vieni. Jaunie putni ligzdu pamet apmēram 30—40 dienu vecumā un drīz pēc tam kļūst patstāvīgi. Tiem dūnu vietā ir izaugušas spalvas, bet tie joprojām nemāk lidot.[5][10] Reizēm, lai jaunos putnus iedrošinātu pamest ligzdu, vecāki tos izvilina, izmantojot zivis.[10]
Melnajam alkam ir 5 pasugas:[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
