zvirbuļveidīgo kārtas putnu dzimta From Wikipedia, the free encyclopedia
Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tā apvieno 172 putnu sugas, kas sistematizētas 17 ģintīs.[1] Šīs grupas tuvākie radinieki ir mušķērāju dzimtas sugas, ar kurām vēl nesenā pagātnē mežastrazdi tika sistematizēti vienā dzimtā, pēdējos izdalot mežastrazdu apakšdzimtā (Turdinae).[2][3] Mežastrazdu sugas ir izplatītas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, Arktikas polāro reģionu un dažas salas.[4][5] Tās sastopamas dažādās biomās — mežos, krūmājos, purvos, atklātās ainavās un pilsētās.
| Mežastrazdu dzimta Turdidae (Rafinesque, 1815) | |
|---|---|
,_Битцевский_лес.jpg) Melnais mežastrazds (Turdus merula) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Mežastrazdu dzimta (Turdidae) |
 Mežastrazdu dzimta Vikikrātuvē | |
Latvijā pamatā sastopamas 6 mežastrazdu dzimtas sugas: plukšķis (Turdus iliacus), melnais mežastrazds (Turdus merula), dziedātājstrazds (Turdus philomelos), pelēkais strazds (Turdus pilaris), apkakles strazds (Turdus torquatus) un sila strazds (Turdus viscivorus); 2 sugas novērotas tikai vienu vai divas reizes — melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) un raibais zemesstrazds (Zoothera aurea).[6]
Mežastrazdu dzimtas putni ir mazi vai vidēji lieli. Lielākais dzimtā ir raibais zemesstrazds,[7] kura ķermeņa garums var sasniegt 31 cm.[8] Kopumā mežastrazdu ķermeņa formas ir noapaļotas, ar nelielu galvu un smalkām kājām. Tiem ir slaidi, taisni knābji, īsi, visbiežāk noapaļoti spārni, vidēji garas astes un lielas acis. To apspalvojums var būt dažāds - brūns, pelēks, zils un melns, bieži ar dažādām košām, kontrastainām pazīmēm, kas var būt baltas, oranžas, sarkanas vai dzeltenas.[4] Parasti visu sugu jaunie putni ir brūnpelēki raibumoti. Bieži tēviņiem un mātītēm ir atšķirīgi apspalvojumi - mātītēm apspalvojums tādos gadījumos ir gaišāks un pelēcīgāks.[9]
Lielākā daļa mežastrazdu dzimtas putnu jūtas ļoti labi gan kokos, gan uz zemes. Pa zemi tie pārvietojas ar palēcieniem vai pārskrējieniem. Putni uz zemes aktīvi meklē barību, pārrakņājot augsni, vecās koku lapas un kritalas.[9] Barība tiek meklēta gan ēnainos meža biezokņos, gan atklātās vietās. Mežastrazdu dzimtas putni pamatā barojas ar kukaiņiem un kāpuriem., bet tie barojas arī ar augļiem, ogām, sēklām, lapām.[4][9]
Mežastrazdu dzimtas putni veido monogāmus pārus un pāris ir ļoti teritoriāls. Abi dzimumi aktīvi apsargā savu teritoriju, kas nometnieku sugas nodrošina ar barību visa gada garumā. Kad pāris ir izveidojies, tad tēviņš no teritorijas padzen arī visas svešās mātītes.[9] Mežastrazdu dzimtas putni ir ļoti vokāli un to dziesma parasti ir melodiska un veidojas no komplicētām, bagātīgām frāzēm. Dzied tikai tēviņi riesta laikā visbiežāk krēslas un nakts stundās.[9] Šīs dzimtas putni atkarībā no sugas ligzdo koku dobumos, klinšu iedobēs, alās vai uz zemes, tie vij kausveida ligzdas. Ligzdas vietu parasti izvēlas un ligzdu būvē mātīte. Lai arī olas perē abi vecāki, lielāko daļu uz olām sēž mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro, kā arī par putnēniem rupējas un tos baro abi vecāki.[9]
Piecas ģintis, kas kādreiz tika sistematizētas mežastrazdu dzimtā, mūsdienās tiek sistematizētas mušķērāju dzimtā (Muscicapidae). Tās ir lakstīgalas (Luscinia), zilastītes (Tarsiger), žagatstrazdi (Copsychus), akmeņčakstītes (Oenanthe) un čakstītes (Saxicola).[10]
Mežastrazdu dzimta (Turdidae)[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
