putnu suga From Wikipedia, the free encyclopedia
Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Mazā gaura ir vienīgā suga mazo gauru ģintī (Mergellus). Lai arī šo sugu sauc par gauru, un kādreiz tā tika sistematizēta gauru ģintī (Mergus), tā tomēr ir tuvāk radniecīga gaigalām (Bucephala).[1] Reizēm mazā gaura hibridizējas ar gaigalu (Bucephala clangula).
| Mazā gaura Mergellus albellus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Tēviņš augšpusē, mātīte apakšpusē | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Gauru apakšdzimta (Merginae) |
| Ģints | Mazās gauras (Mergellus) |
| Suga | Mazā gaura (Mergellus albellus) |
 Mazā gaura Vikikrātuvē | |
Mazā gaura ir ļoti sena ūdensputnu suga, tās senākās fosilijas ir atrastas Anglijā, un tās ir 2—1,5 miljonus gadu vecas no pleistocēna sākuma.[2]
Mazā gaura ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos. Ligzdošanai tai ir nepieciešami koki, tādēļ to nevar sastapt aiz mežu līnijas. Ziemas periodā tā migrē nedaudz uz dienvidiem un ziemo vēju pasargātajos Baltijas jūras līčos, iekšzemes ezeros Centrāleiropā.[3] Tā ziemo arī Melnās jūras krastos un Vidusjūras austrumdaļā, kā arī neliels daudzums ziemo Lielbritānijas piekrastēs. Dažas mazās gauras ir ieceļojušas Ziemeļamerikā.
Latvijā mazā gaura neligzdo, bet ir bieža caurceļotāja. Nelielā skaitā ziemo neaizsalušajos piejūras ezeros un Rīgas līča piekrastē. Reizēm mazo gauru var novērot arī vasarā zivju dīķos pie Lubānas ezera.[3]
_(1).jpg)
Mazā gaura ir maza auguma pīle, un ārēji ir kaut kas pa vidu gaurām un gaigalām. Tās ķermenis ir apmēram 38—44 cm garš, spārnu plētums 56—69 cm,[4] tēviņa svars ir apmēram 540—940 g, mātītes 700—800 g.[5]
Tai ir izteikts dzimumdimorfisms apspalvojumā. Tēviņi riesta tērpā ir melnbalti, bet mātītes pelēkas ar brūnu galvas virsu, to pazodes un vaigi ir balti. Lidojumā uz spārniem var redzēt košus, baltus laukumus. Tēviņu balto apspalvojumu, uz kura izceļas šaurās, melnās līnijas, mēdz salīdzināt ar ieplaisājušu ledu. Tā mugura un spārnu virspuse ir melna, bet tāpat kā mātītei uz spārniem ir balts laukums. Tēviņam uz galvas ir arī cekuls, kura nav mātītei. Uz acīm tam ir melnas brilles. Kad pārošanās beidzas, tēviņi kļūst līdzīgi mātītēm, arī jaunie putni izskatās līdzīgi mātītēm.[6]
Mazās gauras knābis ir pelēks, samērā šaurs, smails un ar līku knābja galu. Knābja malas ir robotas, kas ļauj labāk satvert zivis.
Tā mājo zivīm bagātos ezeros un lēnās upēs, uzturoties krastu tuvumā un slēpjoties zem nolīkušiem koku zariem. Mazās gauras ir ļoti draudzīgas un sociālas. Kad mazuļi ir izaudzināti tās veido barus, kas kopīgi barojas un migrē. Migrācijas laikā bars var būt ļoti liels, tajā var būt apmēram 10 000 putnu.[7]
Mazā gaura barojas dienas laikā, nirstot zem ūdens 1—4 metru dziļumā. Ligzdošanas sezonas laikā mazā gaura barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, vēžveidīgajiem, moluskiem, vardēm, zivīm un ūdensaugu sēklām, saknēm un lapām. Ziemas laikā un pavasarī tās pamatā barojas tikai ar zivīm.[7]
Mazā gaura veido monogāmus, īslaicīgus pārus. Pēc sapārošanās tēviņi pulcējas lielos baros, un uzturas kopā, kamēr tiem nomainās apspalvojums. Šajā laikā putni nevar lidot.[7] Mazā gaura ligzdo maijā. Ligzda tiek būvēta augstu koku dobumā, izmantotas tiek arī vecās dzeņu ligzdas. Mazā gaura labprāt ligzdo speciāli pagatavotos putnu būros.[7] Dējumā ir 6—9 olas. Inkubācijas periods ilgst 28 dienas, un olas perē tikai mātīte.[5]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
