administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā From Wikipedia, the free encyclopedia
Maskavas apgabals (krievu: Московская область) ir Krievijas federācijas subjekts tās Eiropas daļas centrā. Ietilpst Centrālajā federālajā apgabalā, apgabala centrs ir Maskava, tomēr pati pilsēta neietilpst apgabala sastāvā.
Maskavas apgabals | |||
Московская область | |||
|
|||
Pārvaldes centrs | Maskava | ||
---|---|---|---|
Oficiālā valoda | krievu | ||
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Centrālais | ||
Platība | |||
- Kopējā | 45 800 km² | ||
Iedzīvotāji | |||
- Kopā | 6 628 100 | ||
- Blīvums | 144,7/km² | ||
- Tautas | krievi (91,00%) | ||
Pilsētas | 56 | ||
Rajoni | 38 | ||
Mājaslapa: http://www.mosreg.ru/ | |||
Maskavas apgabals Vikikrātuvē |
Ziemeļrietumos un ziemeļos apgabals robežojas ar Tveras apgabalu, ziemeļos — Jaroslavļas apgabalu, ziemeļaustrumos un austrumos ar Vladimiras apgabalu, dienvidaustrumos ar Rjazaņas apgabalu, dienvidos — Tulas apgabalu, dienvidrietumos — Kalugas apgabalu, bet rietumos ar Smoļenskas apgabalu.
Atrodas Austrumeiropas līdzenumā. Apgabala ziemeļos un rietumos — Smoļenskas-Maskavas augstiene, bet austrumos — purvainā Meščeras zemiene. Klimats mēreni kontinentāls. Vidējā temperatūra janvārī ir –10 °C, bet jūlijā — +17 °C.
Visas apgabala upes ietilpst Volgas baseinā. Lielākās upes - Volgas pieteka Oka ar pietekām Maskavu un Protvu.
Lielākās pilsētas — Balašiha, Himki, Podoļska. Senākā apgabala pilsēta ir Volokolamska (dibināta 1135. gadā, agrāk nekā Maskava).
Maskavas apgabals ir viens no lielākajiem rūpniecības produkcijas ražotājiem Krievijā. PSRS laikos ap Maskavu tika radītas t. s. zinātnes pilsētas (наукоград) - parasti militāras nozīmes pētniecības centri - Žukovska (aviācijas pētniecība), Kļimovska (ieroču rūpniecība), Reutova (raķešbūvniecība), Koroļova (kosmiskās tehnoloģijas), Černogolovka (fizika un ķīmija), Dubna (atomenerģētika). Apgabalā atrodas Krievijas kosmisko kuģu (Koroļovā) un kara pavadoņu (Krasnoznamenskā) vadības centri.
Apgabala pilsētā Sergijevposadā atrodas Krievijas pareizticīgo baznīcas svarīgākais klosteris - Trejādības-Sergija laura (Троице-Сергиева лавра).
Kopējais iedzīvotāju skaits apgabalā ir 6 672 773 (2008) (6 645 672 — 2007, 6 628 107 — 2006). Vidējais apdzīvojuma blīvums ir 145,7 cilv./km2 (2008) — vislielākais no visiem reģioniem, galvenokārt tāpēc, ka tajā liela daļa iedzīvotāju dzīvo pilsētās — 80,4 % (2008). Vislielākais tas ir Maskavas tuvumā, bet vismazākais - rajonos, kuri atrodas tālāk no Maskavas - tikai ap 20 cilv./km2.
Lielākās etniskās grupas
Tautība | Iedzīvotāju skaits |
---|---|
krievi | 6022763 |
ukraiņi | 147808 |
tatāri | 52851 |
baltkrievi | 42212 |
armēņi | 39660 |
mordovieši | 21856 |
azerbaidžāņi | 14651 |
čuvaši | 12530 |
moldāvi | 10418 |
ebreji | 9899 |
gruzīni | 9888 |
vācieši | 4607 |
uzbeki | 4183 |
baškīri | 3565 |
tadžiki | 3404 |
korejieši | 3232 |
kazahi | 2493 |
osetīni | 2389 |
lezgīni | 2130 |
čečeni | 1941 |
grieķi | 1850 |
udmurti | 1847 |
bulgāri | 1511 |
čigāni | 1511 |
avāri | 1242 |
lietuvieši | 1172 |
nav zināma tautība | 172090 |
Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita
Pilsēta | Iedzīvotāju skaits |
---|---|
Balašiha | 188 700 |
Himki | 183 600 |
Podoļska | 180 000 |
Koroļova | 174 600 |
Mitišči | 163 400 |
Ļuberci | 159 000 |
Kolomna | 148 000 |
Elektrostaļa | 145 800 |
Odincova | 129 000 |
Serpuhova | 123 800 |
Žeļeznodorožnija | 122 600 |
Orehovozujeva | 121 700 |
Noginska | 115 800 |
Ščolkova | 112 800 |
Sergijevposada | 109 300 |
Žukovska | 103 100 |
Krasnogorska | 99 500 |
Puškina | 97 700 |
Voskresenska | 90 600 |
Domodedova | 84 900 |
Ramenska | 82 300 |
Reutova | 81 600 |
Kļina | 81 500 |
Dolgoprudnija | 80 500 |
Čehova | 73 600 |
Narofominska | 71 400 |
Lobņa | 68 400 |
Jegorjevska | 66 800 |
Stupina | 66 500 |
Dmitrova | 62 300 |
Dubna | 62 200 |
Pavlovskijposada | 61 400 |
Solņečnogorska | 56 700 |
Ivantejevka | 55 700 |
Kļimovska | 55 700 |
Vidnoje | 53 700 |
Frjazina | 52 600 |
Litkarina | 51 700 |
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.