From Wikipedia, the free encyclopedia
Manteifeļi (vācu: Manteuffel) un Manteifeļi-Cēges (vācu: Manteuffel genannt Zoege, Zoege von Manteuffel, Manteuffel-Szoege) ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13. gadsimtam, bet Igaunijā līdz 14. gadsimtam.
16. gadsimta vidū Piltenes apgabala muižnieki Cēges izmainīja savu uzvārdu un sāka sevi dēvēt par Manteifeļiem-Cēgēm.
Par pirmo Manteifeļu dzimtas pārstāvi uzskata 1256. gadā pieminēto Anklamas soģi Johanesu Mandiulu (Johannes Mandiuel aduocatus de Thanglim). Pēc dzimtas leģendas pirmie tās pārstāvji bijuši kareivīgi un ļauni, tadēļ iesaukti par "velna vīriem" (man Düwel).
Igaunijas un Kurzemes Manteifeļiem sākotnējais uzvārds bijis Zoje un pirmais ar šādu uzvārdu bijis 1325. gadā Dāņu Igaunijā dzīvojošais Gerhards Zoje (Gerardus Soye). Dokumentos šos uzvārds sastopams arī kā Coje vai Cēge (varianti Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege, Szoege).
Pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss iecēla Kārli Cēgi (Szöge) par Piltenes soģi jeb fogtu (Stiftvogt) savos Kurzemes valdījumos (1561-1578), kamēr pats 1570. gadā tika kronēts par Livonijas karali un pārcēlās uz dzīvi Oberpālenē. Pēc Kārļa Cēges nāves 1578. gadā Piltenes apgabala zemes īpašumus mantoja viņa brālis Johans Cēge. Kazdangas Manteifeļu atzara pārstāvji brāļi Kārlis Johans Cēge un Johans Gerhards Cēge atbalstīja Kurzemes hercogu centienus pievienot Piltenes apgabalu Kurzemes un Zemgales hercogistei.[1] 17. gadsimtā Cēges pieņēma Manteifeļu uzvārdu, kas pēdīgi kļuva par dubultuzvārda sastāvdaļu. Ierakstīti Sāmsalas bruņniecības (1741) un Kurzemes bruņniecības matrikulās.
Vidzemē dzimušo Gothardu Johanu fon Manteifeli 1759. gadā iecēla par Svētās Romas impērijas grāfu. 19. gadsimtā Manteifeļu dzimta izplatījās arī Polijā.
Pēc 1920. gada agrārās reformas Manteifeļiem muižas atņēma un viņi pārcēlās uz dzīvi Vācijā un Polijā.
Līdz 1920. gadam Manteifeļu dzimtai piederēja šādas Kurzemes muižas 12 671 ha kopplatībā:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.