Sāmsalas bruņniecība (vācu: Oeselsche Ritterschaft) bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija. Tās devīze bija citāts no Vecās Derības: "Dieva vārds paliek mūžīgi" (Das Wort Gottes Bleibt Ewiglich — D.W.G.B.E.).
Vēsture
Sāmsalas bruņniecība cēlusies no Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa Sāmsalas vasaļiem. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma pēdējais Sāmsalas—Vīkas katoļu bīskaps Jānis V fon Minhauzens 1560. gada 15. aprīlī savu bīskapiju pārdeva Dānijas karalim Frederikam II, kura jaunākais brālis Magnuss, vēlākais Livonijas karalis, tika ievēlēts par Sāmsalas un Kurzemes bīskapu. 1645. gadā Sāmsala nokļuva Zviedrijas pakļautībā un ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, tomēr Sāmsalas bruņniecība nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un tās delegāti regulāri pulcējās Sāmsalas landtāgos Ārensburgas pilī. No 1655. gada Sāmsalas bruņniecība vēlēja savu priekšstāvi (Ritterschaftshauptmann).
Pēc Lielā Ziemeļu kara Sāmsalas bruņniecība parakstīja pakļaušanās aktu Krievijas Impērijai. 1741. gadā izveidoja Sāmsalas bruņniecībai piederīgo dzimtu matrikulu. No 1753. gada vēlēja bruņniecības landmaršalu (Landmarschall) 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (Provinzialrecht der Ostseegouvernements), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi.
Pēc tam, kad ar Brestļitovskas miera līgumu Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Sāmsalas bruņniecība atbalstīja Apvienotās Baltijas hercogistes kā Vācijas Impērijas vasaļvalsts izveidošanu. Hercoga kronis tika piedāvāts Mēklenburgas hercogam Ādolfam Frīdriham, bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals Ādolfs Pilars fon Pilhavs kā valsts pārvaldnieks (Reichsverweser).
Savu publisko un tiesisko funkciju Sāmsalas bruņniecība zaudēja līdz ar Igaunijas Republikas nodibināšanos 1918. gadā un agrāro reformu 1919. gadā, tomēr turpināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija "Sāmsalas vispārējā labuma apvienība" (Oeselsche Gemeinnützige Verband). 1939. gadā gandrīz visi Sāmsalas dižciltīgo ģimeņu pārstāvji bija spiesti Igauniju pamest. 1949. gadā kopā ar Igaunijas, Kurzemes un Vidzemes dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.".
Imatrikulētās dzimtas
Sākotnēji 1741. gada Sāmsalas bruņniecības matrikulā bija šādas dzimtas:[1]
- Aderkasi (Aderkas)
- Belingshauzeni (Bellingshausen)
- Bergi no Kandelas (Berg a.d.H. Kandel)
- Bergi no Karmelas (Berg a.d.H. Carmel)
- Būrmeisteri (Buhrmeister)
- Bukshēvedeni (Buxhoeveden)
- Gāleni (Curland gen. Gahlen)
- Eki (Eck)
- Ekešparres (Ekesparre)
- Flemingi (Fleming)
- Gildenštubes (Güldenstubbe)
- Hariji (Harrien)
- Hoveni (Hove)
- Knoringi (Knorring)
- Lageršernas (Lagerstjerna)
- Lepsi (Leps)
- Lodes (Lode)
- Melleri (Moeller)
- Nolkeni (Nolcken)
- Ostenzakeni (Osten gen. Sacken)
- Pēci (Peetz)
- Polli (Poll)
- Preisi (Preis)
- Radingi (Rading)
- Redkenhofi (Redkenhof)
- Rēreni (Rehren)
- Zasi (Saß)
- Zēges fon Laurenbergi (Sege v. Laurenberg)
- Štakelbergi (Stackelberg)
- Šterki (Stärk)
- Štegelingi (Stegeling)
- Toisi (Tois)
- Tolli (Toll)
- Ikšķiļi (Uexküll)
- Fītinghofi (Vietinghoff)
- Vetbergi (Wettberg)
- Veimarn (Weymarn)
- Manteifeļi-Cēges (Zoege von Manteuffel)
Atsauces
Literatūra
Ārējās saites
Skatīt arī
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
