Mētrienas pagasts

Mētrienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastiem, Varakļānu novada Murmastienes pagastu, kā arī Jēkabpils novada Atašienes un Mežāres pagastiem.

Mētrienas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Mētriena
Kopējā platība:[1]	140,3 km2
• Sauszeme:	136,9 km2
• Ūdens:	3,4 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	601
Blīvums (2024):	4,4 iedz./km2
Mētrienas pagasts Vikikrātuvē

Mētrienas pagasta kopējā platība ir 14025,2 ha, pagasta centrs ir Mētrienas ciems. Mētrienas pagasts atrodas Madonas rajona dienvidaustrumu daļā, robežojoties ar četriem Madonas rajona pagastiem — Barkavas, Murmastienes, Ļaudonas un Praulienas pagastiem un diviem Jēkabpils rajona pagastiem — Mežāres un Atašienes. Attālums no Mētrienas ciema līdz Madonas rajona centram — Madonai — ir 24 km, līdz Rīgai — 185 km.

Daba

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Augstākā vieta dienvidrietumos no Ozolkalna (125,0 m vjl). Reljefs lēzeni viļņots (100—110 m vjl.). Pa pagasta ziemeļu robežu tek Aiviekste, uzņemot Zošupi, Jošu, Odažu, bet pa austrumu robežu — Aiviekstes pieteka Isliena. Ezeri atrodas galvenokārt pagasta dienvidu daļā. Dienvidaustrumu malā atrodas daļa no Teiču purva (Kurtavas purvs). Austrumu malā atrodas augstais Ozolsalas purvs. Aptuveni 43% pagasta teritorijas aizņem meži.

Hidrogrāfija

Upes

• Aiviekste lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, Madonas rajonā. Garums ir 114 km, baseina platība 9160 km². Aiviekste iztek no Lubānas ezera. Upes gada notece ir 1,841 km³, kritums ir 23 metri — 0,2 m/km. Aiviekste ir robežupe starp Mētrienas un Praulienas pagastiem. Lielākās pietekas Aiviekstei ir Pededze, Balupe, Liede, Kuja, Iča un citas upes. Upei ir publisko ūdeņu statuss
  • Isliena 25 km gara robežupe starp Mētrienas un Barkavas pagastiem
  • Joša Aiviekstes pieteka, kas iztek no Runcu ezera. Upe ir 13 km gara
  • Odaža Aiviekstes pieteka. Upe ir 4 km gara.
  • Talicka
  • Zušupe
• Ūdze (Odze) Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils rajonos. Garums ir 29 km, baseina laukums — 187 km². iztek no Odzienas ezera. Upe visā garumā regulēta. Upes gada notece ir 0,041 km³, kritums ir 20 metri — 0,8 m/km. Lielākās pietekas ir Apozole, Dēmenīša.
  • Dēmenīša Odzes pieteka, 6 km gara. Upe iztek no Kutavas ezera.

Ezeri

• Kurtavas ezers ezers atrodas Teiču purva malā. Platība ir 74 hektāri, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km. Ezera vidējais dziļums ir 0,8 metri, lielākais dziļums — 1,2 metri. Ezerā ietek vairāki grāvji, iztek Dēmenīša. Ovāla, sekla ezerdobe, krasti zemi, izskaloti, kūdraini. Ezera dibenā biezs kūdras slānis. Kurtavas ezers ir distrofs ezers. Ezerā ir sastopamas raudas, līdakas, līņi, asari, plauži, karūsas; visbiežāk sastopamā zivs ir rauda.
• Odzienas ezers atrodas pie Madonas — Atašienes ceļa. Platība ir 47,6 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais ezera dziļums ir 1,8 metri, lielākais dziļums — 3,3 metri. Baseina platība — 7,1 km². Ovāla ezerdobe, piekraste ir zema, aizaugusi, tālāk slīps pacēlums. Ezera dibens ir līdzens, pie krastiem smilšains, vidū dūņains. Eitrofs ezers. No Odzienas ezera iztek Odze, ietek divi strauti. Publiskais ezers. Ezerā mīt dažādas zivis — plauži, karūsas, līdakas, asari un līņi. Visbiežāk sastopamā zivs ir rauda.
• Islienas ezers
• Sildu ezers atrodas Teiču purva ziemeļrietumu daļā. Ezera platība — 7,7 ha. Ezera dibens lielākoties kūdrains, vietām dūņains. Ezera lielākais dziļums — 2,7 metri. Hidroloģiskais režīms — noteces.
• Dzērvītes ezers ezera laukums ir 3,4 ha. Ezera vidējais dziļums — 2 metri, vidējais dziļums — 2,6 metri. Hidroloģiskais režīms — noteces
• Limenu ezers ezera laukums 3,9 ha, lielākais dziļums ir 7 metri. Hidroloģiskais režīms — noteces.
• Runcu ezers atrodas netālu no Mētrienas ciema. Ezera platība — 4,1 ha. Ezera maksimālais dziļums ir 0,8 metri. Ezers ir stipri aizaudzis. No ezera iztek Jošas upe

Purvi

• Kurtavas purvs (daļa no Teiču purva, kura kopplatība 19 587 ha)
• Ozolsalas purvs (554 ha)

Vēsture

Līdz 1925. gadam Mētrienas pagasts tika saukts par Ļaudonas-Odzienas pagastu (vācu: Laudon-Odsen, krievu: Ляудон-Одзенская). 1935. gadā Madonas apriņķa Mētrienas pagasta platība bija 129,31 km² un tajā dzīvoja 1790 iedzīvotāji.^[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Mētrienas un Pamatu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Mētrienas ciems ietilpis Krustpils (1949-1962) un Madonas (pēc 1962. gada) rajonos. Madonas rajona Pamatu ciemam 1961. gadā pievienoja Saikavas ciema kolhoza «Līdums» teritoriju. 1964. gadā likvidēja Mētrienas ciemu, teritoriju pievienojot Pamatu, Ļaudonas (kolhoza «Ļaudona» teritoriju) un Mežāres (padomju saimniecības «Mežāre» teritoriju) ciemiem. 1977. gadā Pamatu ciemam pievienoja daļu Ļaudonas ciema teritorijas.^[4] 1990. gadā Pamatu ciemu reorganizēja par Pamatu pagastu un tajā pašā gadā pārdēvēja par Mētrienas pagastu. 2009. gadā Mētrienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 1 825 —     1959 1 525 −0.75% 1967 1 400 −1.06%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 972 −2.99% 1989 1 051 +0.78% 2000 969 −0.74%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 693 −3.00% 2021 593 −1.55%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Mētriena (pagasta centrs), Dēgļi, Āriņi, Ozolkalns, Dūkstupi, Rāksala.

Saimniecība

Zemju iedalījums

Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām Mētrienas pagastā ir šāds:

• Lauksaimniecība — 8812,0 ha;
• Mežsaimniecība — 2275,7 ha;
• Ūdenssaimniecība — 76,0 ha;
• Vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve — 24,1 ha;
• Daudzdzīvokļu māju apbūve — 9,5 ha;
• Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve — 2,8 ha;
• Sabiedriskas nozīmes objekti — 2695,5 ha;
• Rūpniecības objekti — 2,0 ha;
• Satiksmes infrastruktūras objekti — 125,4 ha;
• Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti — 1,2 ha;
• Pārējie objekti — 1,0 ha.
• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes — 5433,3 ha
• Meži — 5965,6 ha
• Krūmāji — 214,0 ha
• Purvi — 1511,4 ha
• Zeme zem ūdeņiem — 337,2 ha
• Zeme zem ēkām un pagalmiem — 111,2 ha
• Ceļi — 181,6 ha
• Pārējās zemes — 270,9 ha
• Kopā — 14025,2 ha

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
5. OSP