karpu dzimtas zivs From Wikipedia, the free encyclopedia
Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.[1][2] Izplatības areāls — mērenā josla.
| Līnis Tinca tinca (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Apakškārta | Karpu apakškārta (Cyprinoidei) |
| Dzimta | Līņu dzimta (Tincidae) |
| Ģints | Līņi (Tinca) |
| Suga | Līnis (Tinca tinca) |
| Sinonīmi | |
| |
 Līnis Vikikrātuvē | |
Eirāzija, sākot ar Rietumeiropu, Britu salas ieskaitot, un beidzot ar Obas un Jeņisejas upju baseiniem Āzijā.[3][4] Līnis ir populāra zivs dīķsaimniecībās.[4]
Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 2016. gadā tika izdalīta līņu dzimta.[1] Pirms tam šis taksons tika izdalīts kā karpu dzimtas apakšdzimta.
_(13532518743).jpg)
Līnis mājo lielākajā daļā Eiropas, izņemot Īriju un Skandināvijas ziemeļus aiz 61° ziemeļu paralēles, bet Grieķijas dienvidos līnis ir introducēts.[3] Āzijā tā dabīgais izplatības areāls austrumu virzienā stiepjas līdz Jeņisejas baseinam. Nelielā skaitā mājo arī Baikālā, kas ir vistālāk austrumos esošā līņa apdzīvotā vieta.[5] Ziemeļos areāls sasniedz 60° ziemeļu paralēli.[3]
Latvijā līnis ir viena no izplatītākajām zivju sugām.[4] Mīt ezeros, upēs, vecupēs, sastopams arī jūras piekrastē, lielo upju grīvu tiešā tuvumā.[4][6] Parasti uzturas vietās, kur ūdens ātri sasilst.[6] Nelielos, seklos, slēgtos ezeros nav sastopams. Līnis no 1955. līdz 1996. gadam ielaists vairāk nekā 120 ezeros. Selekcionēta līņa zeltainā forma, kas no pamatformas atšķiras ar gaiši zeltaino krāsu.[4]
Līnis ir vidēji liela saldūdens zivs. Tā garums var būt līdz 75—84 cm, svars 9 kg,[3][4] lai gan parasti garums ir 20—40 cm, svars līdz 1,5—3,5 kg.[5][6] Latvijā līnis var izaugt līdz 45—53 cm garumam, sasniedzot 3,7 kg masu.[4] Ķermenis gaļīgs, samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts, astes stumbrs — resns un saīsināts. Mute neliela ar biezām lūpām, vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju, katrā stūrī īss tausteklis.[3][5][6] Acis mazas un koši sarkanas, visas spuras noapaļotas, tumši pelēkas vai pelēkbrūnas. Līņa ķermenis ir pārklāts ar biezu gļotu slāni, zvīņas sīkas, plānas un garenas, dziļi iegrimušas ādā.[4][6] Uz sānu līnijas ir 87—120 zvīņas. Rīkles zobi vienā rindā.[3][5] Tēviņiem vēdera spuras otrais stars ievērojami resnāks par pārējiem, turklāt vēdera spuras garākas kā mātītēm, to gali sasniedz anālās spuras pamatni.[4][5][6]
Līņa ķermeņa krāsa atkarīga no vides, kurā tas dzīvo. Dzidros ūdeņos tas var būt zaļgansudrabots, bet ūdenstilpēs ar biezām dūņām līnis ir tumši brūns ar bronzas spīdumu. Tipiski tā mugura ir zaļganbrūna, sāni zaļgandzelteni (mugura tumšāka par sāniem), vēders dzeltenīgs vai pelēcīgs. Izņemot līni no ūdens, tā krāsa mainās.[4][5]
Zeltainais līnis ir selekcionēts līņa paveids, kuru izmanto kā dekoratīvo zivi parka dīķos. Tā krāsa variē no gaiši zeltaina toņa līdz tumši sarkanai. Dažiem īpatņiem uz sāniem un spurām ir melni plankumi. Ārēji tas atgādina zelta zivtiņu.[7]
Līnis galvenokārt mājo lēni tekošos vai stāvošos ūdeņos ar mālainu vai dūņainu gultni, ūdenstilpēs ar bagātīgu veģetāciju.[8] Līnis ļoti reti sastopams dzidrās ūdenstilpēs ar grantainu gultni, un kopumā tas izvairās no ātrām straumēm. Spēj dzīvot tilpnēs ar zemu skabekļa līmeni,[3] pat tādās, kurās karpa nespēj dzīvot.[8] Līņa mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie īpatņi pa vienam. Tomēr nelielus bariņus veido nārsta laikā un ziemojot. Ziemā līnis ir mazaktīvs, mēdz ierakties dūņās.[4] Arī vasarā līnis ir samērā mazaktīvs, uzturas tuvu gultnei, starp augiem, izvairās no spožas gaismas. Lielāko daļu sava mūža pavada vienā un tai pašā vietā.[5] Tas barojas galvenokārt naktī ar bentosu, priekšroku dodot dzīvnieku izcelsmes barībai, piemēram, trīsuļodu kāpuriem, gliemežiem un sīkgliemenēm.[4][8][9] Pieaugušie līņi barojas arī ar detrītu un augu daļām.[5]
Dzimumgatavība līnim iestājas 2—7 gadu vecumā, sasniedzot 6—25 cm garumu.[4] Tēviņiem tas parasti ir 2—3 gadu vecumā, mātītēm 3—7 gados.[3] Latvijā līnim dzimumgatavība iestājas vēlāk, sasniedzot 9—27 cm garumu. Nārsto no aprīļa līdz augustam, Latvijā no maija līdz augustam, kad ūdens temperatūra ir 14—27°C. Nārstošana var notikt gan seklumā, gan dziļumā, no 15 cm līdz 2 m (parasti seklumā[3]),[4] starp augiem, kur iznērstajiem ikriem vēlāk pielipināties.[3] Auglība no 5600 līdz 1,2 milj. ikru. Līnim raksturīgs porciju nārsts 2—3 (reizēm līdz 8) piegājienos ar 9—30 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 25—60 dienas. Ikri ir lipīgi un pielīp pie ūdensaugiem un grunts. To attīstība ilgst 3—7 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Pēc izšķilšanās kāpuri 3—4 dienas pavada, piestiprinājušies pie augiem. Linis var sasniegt 18 gadu vecumu, Latvijā 14 gadu vecumu.[4]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
