Barkavas pagasts

Barkavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Ošupes, Praulienas, Mētrienas un Indrānu pagastiem, Rēzeknes novada Nagļu pagastu un Dekšāres pagastu un Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagastiem.

Barkavas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Barkava
Kopējā platība:[1]	189,1 km2
• Sauszeme:	184,5 km2
• Ūdens:	4,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	1 095
Blīvums (2024):	5,9 iedz./km2
Izveidots:	1866. gadā
Barkavas pagasts Vikikrātuvē

Daba

Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, rietumu daļa — Jersikas līdzenumā. Reljefs izteikti līdzens, augstākais punkts — 116,3 m austrumos no Stalīdzāniem. Pagasta teritorijā atrodas Teiču purvs un četri mazāki purvi: Saukas purvs, Salenieku purvs, Lielsalas purvs un Radžēļu purvs. Pagasta kopējā platība ir 18 791 ha. No tiem 5239,8 ha aizņem meži un 9062 ha lauksaimniecības zeme.

Hidrogrāfija

Ūdenstilpes

Grāna ezers, Ķeiķu ezers, Lubāns, Pieslaistes ezers, Puntes ezers.

Ūdensteces

Lisiņa pie Barkavas

Aiviekste Meirānu kanāls Malmuta Brieža grāvis Teicija Ūjiņa Pabrauklis Veclisiņa Ikaviņa Peilāgs Lisiņa Bestineica Vasijas strauts Jāņakrusta strauts Dīrīte Grāna grāvis Lubāna izvadkanāls Zvidzienas kanāls Īdeņas kanāls Ciska Vecmalmuta Vecciska Suļka

Aiviekste Kāršupīte Isliena Dubīte Madava Sumeja Jaunisliena Vaibiņa Kaķene

Mežu masīvi un purvi

Dūtsolas pūrs, Radžēļu purvs, Riste, Lielā sala, Lielsalas purvs, Mindaugas purvs, Saukas purvs, Siena purvs, Šķobri, Teiču purvs, Zaļā sala, Zvirgzdājs.

Dabas aizsardzība

Barkavas novadā atrodas daļa no Teiču rezervāta, daļa no dabas lieguma Barkavas ozolu audze, daļa no dabas lieguma Lubāna mitrājs, dabas liegums Lielsalas purvs.

Vēsture

Pirmās ziņas par Barkavas pagastu kā administratīvo teritoriju atrodamas kopš 1866. gada. 1873. gadā tas tika apvienots ar Murmastienes pagastu.^[3] 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Barkavas pagasta platība bija 277,2 km² un tajā dzīvoja 5235 iedzīvotāji.^[4]

Muižas

Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Barkavas pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās ^[5]:

• Barkavas muiža (3623 ha) - 580 zemnieku saimniecībā, muižas kungu mājā iekārtoja slimnīcu,
• Murmastienes muiža (2153 ha) - 314 zemnieku saimniecībās.

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Barkavas pagasta teritorijā atrodas vienīgi bijušās Barkavas muižas centrs.

Teritoriālās izmaiņas

1945. gadā pagastā izveidoja Barkavas, Borbaļu, Čeržinieku, Murmastienes un Sumenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Barkavas ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Varakļānu (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. Barkavas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Čeržinieku ciema kolhoza «Arājs» teritoriju, 1954. gadā — likvidēto Sumenieku ciemu, 1977. gadā — daļu likvidētā Saikavas ciema.^[6]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Barkavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Kultūras pieminekļi

• Barkavas katoļu baznīca
• Lisiņas pilskalns
• Malmutas apmetne II
• Aizkārkles senkapi
• Malmutas apmetne I

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 3 250 —     1935 3 780 +0.40% 1959 2 365 −1.93%	Gads Iedz. ±% g.p. 1967 2 000 −2.07% 1979 2 078 +0.32% 1989 1 974 −0.51%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 1 683 −1.44% 2011 1 354 −1.96% 2021 1 164 −1.50%

Apdzīvotās vietas

Barkavas pagasta robežzīme

Ciemi

Lielākās apdzīvotās vietas ir Barkava (pagasta centrs) un Stalīdzāni.

Skrajciemi

Aiztilte Akmeņsala Bozēni Bulmeistari Čērzenieki Jaunzemnieki

Mālsala Mālnieki Mindauga Muiža Obsenieki Osogols

Radžēļi Silaunieki Sumeinieki Veczeltiņi Zaļmežnieki

Savrupenes

Aizkārkle Apsala Bauska Bestineicas Dūtsola

Egļusalas Laudzenes Malmutas grīva Mindaugas sala Mojišku pļavas

Pulcenes Raksala Olksna Vaišļusala Žeidu kokts

Ievērojamas personības

• Ēvalds Mugurēvičs (1931-2018) — vēsturnieks un arheologs

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra