Lindons Džonsons

Lindons Beinss Džonsons (angļu: Lyndon Baines Johnson; dzimis 1908. gada 27. augustā, miris 1973. gada 22. janvārī) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit sestais prezidents, no 1963. līdz 1969. gadam. Viņš bija viceprezidents laikā, kad ASV prezidenta amatā atradās Džons Kenedijs. Pēc Džona Kenedija slepkavības 1963. gada 22. novembrī Džonsons saskaņā ar ASV konstitūciju kļuva par prezidentu. Viņa prezidentūru aizēnoja Vjetnamas karš.

Lindons Beinss Džonsons Lyndon Baines Johnson
36. ASV prezidents
Amatā 1963. gada 22. novembris — 1969. gada 20. janvāris
Viceprezidents (i)	Hjūberts Hamfrijs
Priekštecis	Džons Kenedijs
Pēctecis	Ričards Niksons
37. ASV viceprezidents
Amatā 1961. gada 20. janvāris — 1963. gada 22. novembris
Prezidents	Džons Kenedijs
Priekštecis	Ričards Niksons
Pēctecis	Hjūberts Hamfrijs
ASV senators no Teksasas
Amatā 1949. gada 3. janvāris — 1961. gada 3. janvāris
Priekštecis	Vilberts Lī O'Denjels
Pēctecis	Viljams Bleklijs
Dzimšanas dati	1908. gada 27. augustā Stounvela, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati	1973. gada 22. janvārī (64 gadu vecumā) Stounvela, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija	Demokrātiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e)	Klaudija Džonsone
Profesija	skolotājs, rančo īpašnieks, politiķis, valstsvīrs
Augstskola	Teksasas Štata universitāte
Paraksts

Lindona Džonsona vārdā nosaukts Džonsona kosmosa centrs Hjūstonā, Teksasas štatā. 1964. gadā tika nominēts Nobela miera prēmijai.

Pilsoņtiesību likums

Lindona Džonsona prezidentūras laikā, 1964. gadā, stājās spēkā Pilsoņtiesību likums, kas paredzēja novērst rasu segregāciju sabiedriskās vietās un nodarbinātības diskrimināciju.

1964. gada ASV prezidenta vēlēšanas

1964. gadā Lindons Džonsons tika pārvēlēts par ASV prezidentu uz vēl vienu termiņu. Vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja, apsteidzot republikāņu kandidātu Beriju Goldvoteru. Džonsons ieguva 486 elektoru balsis, kamēr Goldvoters ieguva tikai 52 balsis.

Vēlēšanu tiesību likums

1965. gadā tika pieņemts Vēlēšanu tiesību likums, kas atcēla prasību pilsoņiem apliecināt, ka prot lasīt un rakstīt. Līdz ar to daudzi afroamerikāņi ieguva iespēju turpmāk doties uz vēlēšanām.

Vjetnamas karš

1963. gadā, kad Lindons Džonsons kļuva par ASV prezidentu, Amerikas Savienotās Valstis jau bija iesaistījušās Vjetnamas karā. Tajā brīdī Dienvidvjetnamā atradās aptuveni 16 tūkstoši amerikāņu karavīru, kas mēģināja neļaut Ziemeļvjetnamas komunistiem pārņemt varu un apvienot abas daļas vienā valstī. Ziemeļvjetnama agresīvi uzbruka, kas lika Lindonam Džonsonam pieņemt lēmumu par aviācijas uzbrukumu ziemeļvjetnamiešu pozīcijām. 1965. gadā viņš uz Vjetnamu nosūtīja vēl vairākas amerikāņu karavīru vienības, kuru uzdevums bija aizsargāt tās karabāzes. Lindona Džonsona prezidentūras laikā 1968. gadā Vjetnamā bija vairāk nekā 500 tūkstoši amerikāņu karavīru.

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lindons Džonsons.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)