From Wikipedia, the free encyclopedia
Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta,[1][2] kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii). Lašu dzimtā ir apmēram 66 sugas,[3] kas iedalītas 10 ģintīs un 3 apakšdzimtās. Tā apvieno lašus, foreles, palijas, sīgas un alatas. Visas lašveidīgās zivis nārsto saldūdenī, bet lielākā daļa sugu pamatā mājo jūrā. Šādas zivis sauc par anadromām zivīm. Pēc nārsta daudzu lašveidīgo sugu zivis iet bojā.[3]
| Lašu dzimta Salmonidae (Cuvier, 1816) | |
|---|---|
 Avota palija (Salvelinus fontinalis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Progresīvo kaulzivju kohorta (Euteleosteomorpha) |
| Apakškohorta | Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) |
| Kārta | Lašveidīgās (Salmoniformes) |
| Dzimta | Lašu dzimta (Salmonidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Lašu dzimta Vikikrātuvē | |
Lašveidīgo zivju dabīgais izplatības areāls ir ziemeļu puslode, bet tās ir introducētas daudzās vietās pasaulē, kur ir vēsi ūdeņi.[4] Lašveidīgās zivis tiek augstu vērtētas zivsaimniecībā.
Latvijas dabīgajās ūdenstilpēs un zivjaudzētavu dīķos sastopamas 16 lašu dzimtas sugas: alata (Thymallus thymallus),[5] lasis (Salmo salar), taimiņš (Salmo trutta), kuprlasis (Oncorhynchus gorbuscha), ketlasis (Oncorhynchus keta), kižučs (Oncorhynchus kisutch), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Arktikas palija (Salvelinus alpinus), avota palija (Salvelinus fontinalis), repsis (Coregonus albula), Baikāla omulis (Coregonus autumnalis migratorius), sīga (Coregonus lavaretus), muksuns (Coregonus muksun), čirs (Coregonus nasus), pelede (Coregonus peled) un nelma (Stenodus leucichthys nelma).[6][7] Strautos un upītēs mājo arī strauta forele (Salmo trutta fario), kas ir taimiņa saldūdens pasuga.
Lielākā daļa lašu dzimtas sugu ir ievestas, zivjaudzētavās pavairotas un audzētas. Taču, zivīm nonākot upēs un ezeros, tās reizēm iedzīvojas dabiskajā ekosistēmā,[8] lai gan stabilu populāciju izveidošanās Latvijā nav zināma.[6] Lašveidīgās zivis, kas mājo Latvijas dabīgajās ūdenstilpēs, ir lasis, taimiņš, strauta forele, alata, repsis un sīga, no kurām pēdējās 3 sugas ietvertas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[6][5][7]
Mūsdienu lašveidīgās zivis attīstījušās no trīs pamatlīnijām: sīgām, alatām un lašiem un forelēm.[9] Senākās lašveidīgās fosilijas Eosalmo driftwoodensis ir saglabājušās no eocēna. Tās ir atrastas Britu Kolumbijā. Visām mūsdienu trijām lašveidīgo zivju līnijām ir radniecība ar šo seno fosiliju, kas pierāda šo grupu piederību vienai kārtai.[9] Otra senā fosilija no miocēna vidus ir atrasta Aidaho.[10] Šai senajai zivij ir radniecīgas mūsdienu Klusā okeāna lašu ģints (Oncorhynchus) sugas.
Lašveidīgajām zivīm ir samērā primitīvs izskats, salīdzinot ar pārējām īstajām kaulzivīm. To vēdera spuras ir novietotas tālu uz atpakaļu, kā arī tauku spura atrodas salīdzinoši tuvu astes spurai. Kopumā šīs zivis ir slaidas, ar noapaļotām zvīņām un šķeltu asti. Tām ir viena rinda ar asiem zobiem.[11] Lielākais dzimtā ir karaliskais lasis (Oncorhynchus tshawytscha),[3] kura ķermeņa garums var sasniegt 150 cm, bet svars 59 kg.[12] Mazākas sugas ir tās, kas visu savu dzīvi pavada saldūdenī.[13] Viena no mazākajām dzimtā ir Jaludzjanas alata (Thymallus yaluensis), kuras maksimālais ķermeņa garums nepārsniedz 20 cm.[14]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
