Lādogas pogainais ronis
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lādogas pogainais ronis jeb Lādogas ronis (Pusa hispida ladogensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.[1] Sastopms tikai Lādogas ezerā un Ņevas iztekā Krievijas ziemeļrietumos. Mūsdienās Lādogas pogaino roņu populācijā ir apmēram 2000 īpatņi.[2] Suga ir aizsargājama un iekļauta Krievijas Sarkanajā grāmatā.[2]
| Lādogas pogainais ronis Pusa hispida ladogensis (Nordquist, 1899) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Airkāji (Pinnipedia) |
| Dzimta | Roņi (Phocidae) |
| Ģints | Pogainie roņi (Pusa) |
| Suga | Pogainais ronis (Pusa hispida) |
| Pasuga | Lādogas pogainais ronis (Pusa hispida ladogensis) |
| Sinonīmi | |
| |
 Lādogas pogainais ronis Vikikrātuvē | |
Lādogas pogainais ronis ģeogrāfiski izolētā vidē dzīvojis apmēram 11 000 gadus, šajā laikā iegūstot atšķirīgas morfoloģiskas un ekoloģiskas iezīmes no nominālpasugas — Arktikas pogainā roņa. Nošķirtība no kopējās pogaino roņu populācijas izveidojās pēc pēdējā ledus laikmeta. Lādogas roņa tuvākais radinieks ir Saimā pogainais ronis, kas mājo Saimā ezerā. Abi ezeri (Saimā un Lādogas) savienoti ar Vuoksas upi.
Lādogas pogainais ronis ir mazākais no visām pogaino roņu pasugām. Ķermeņa garums nepārsniedz 135 cm, svars 32—56 kg.[2][3] Kā visiem pogainajiem roņiem matojums uz muguras tumšāks nekā pavēderē. Uz tumšās muguras izceļas gaišie, izstieptas formas gredzeni.[2] Salīdzinot ar pārējām pasugām, arī vibrisi jeb taustes mati ir garāki un kažoka matojums uz muguras kopumā tumšāks. Apmēram 47% no visiem Lādogas roņiem uz muguras ir tumši brūns matojums ar gaišākiem gredzeniem, 29% īpatņu tumši brūns kažoks ar gaišiem gredzeniem, kuriem redzams vēnām līdzīgs tīklojums, 17% īpatņu kažoks ir gaiši brūns ar melnu jostu ap vidu, gredzeni neskaidri un plankumi siltā laikā izskatās brūni. Par pārējiem īpatņiem (7%) trūkst apraksta.[3][4] Matojums tiek mainīts laikā no aprīļa līdz jūnijam.[4]
Lādogas pogainais ronis vasaras periodā uzturas ezera ziemeļdaļas piekrastes joslā, kurā ir daudz akmeņainas grēdas un sēres, lieli, pa vienam stāvoši akmeņi un saliņas. Toties ziemas periodā tas uzturas uz ledus dienvidu un dienvidrietumu daļā. Barojas galvenokārt ar zivīm, piemēram, salakām, repšiem, ķīšiem un stagariem, kā arī ar vēžveidīgajiem.[2]
Dzimumbriedumu Lādogas pogainā roņa mātītes sasniedz 4—5 gados, tēviņi 6—7 gadu vecumā.[2][5] Vairošanās sezona sākas ziemas beigās, februāra beigās, marta sākumā. Neilgi pirms ronēna dzimšanas māte sniegā izrok mazuļa alu, kurā ieeja ir caur āliņģi. Piedzimstot mazulim ir krēmīgi balts kažoks, tas ir 50—60 cm garš un sver 4—5 kg. Māte to zīda ar pienu 6—8 nedēļas.[2][4][5] Kad mātīte beigusi zīdīt mazuli, tā atkal sapārojas. Grūsnības periods ilgst 11 mēnešus. Lādogas pogainā roņa dzīves ilgums apmēram 30—35 gadi.[5]
20. gadsimta sākumā Lādogas roņu populācijā bija apmēram 20 000 īpatņi. Pārmērīgu un nekontrolētu medību dēļ to skaits ir strauji samazinājies un populācijā ir tikai vairs aptuveni 2000 īpatņi. Medības tika aizliegtas 1980. gadā, tomēr joprojām tiek novēroti malumedniecības gadījumi. Roņus apdraud arī dažādi zvejniecības rīki, piemēram, tīkli, ezera industrializācijas būves, ūdens piesārņojums ar naftas produktiem un atpūtas zonu attīstība pie ezera cilvēku vajadzībām roņu iecienītās uzturēšanās vietās.[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
