Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis bija viens no Kurzemes un Zemgales hercogistes heraldiskajiem simboliem, kurā Kurzemi simbolizēja lauva, bet Zemgali un Sēliju – alnis (briedis). To kopš 1565. gada kā savu ģerboni lietoja Gothards Ketlers, Kurzemes un Zemgales kungs Livonijā, Polijas karaliskās majestātes vietvaldis un gubernators Livonijā.
| Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis | |
|---|---|
.jpg) | |
| Detaļas | |
| Ieviests | 1565. gadā |
1566. gadā noslēgtā Grodņas ūnija paredzēja, ka Kurzeme un Zemgale tiesību ziņā tika pielīdzinātas 1525. gadā dibinātajai Prūsijas hercogistei, piešķirot to mantojuma lēnī pēdējam ordeņa meistaram Gothardam Ketleram. Ģerboņa vairodziņā bija attēlota Ketleru dzimtas ģerboņa figūra – katla kāsis un Sigismunda Augusta monogramma. 1579. gadā Stefans Batorijs hercoga ģerboni apstiprināja ar diplomu, kurā piešķīra ģerbonim elementu no sava ģerboņa – vilka žokli ar trim zobiem. Ketleru dinastijai beidzoties, no ģerboņa izzuda arī Ketleru zīme un parādījās Bīrona ģerbonis – celms, uz kura sēž putns un priekšā šķērsām noliktas atslēgas.[1]
Remove ads
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads