Klaipēdas osta

Klaipēdas osta (lietuviešu: Klaipėdos jūrų uostas) ir osta Lietuvas pilsētā Klaipēdā. Šī ir viena no dažām neaizsalstošām ostām Ziemeļeiropā. Pēc tonnāžas tā ir otrā lielākā Eiropas Savienības osta Baltijas jūrā.^[2] Kalpo arī par kruīza kuģu ostu. Pasažieru prāmju līnijas kursē uz Ķīli, Karlshamnu, Kopenhāgenu un citām Eiropas pilsētām.^[3]

Klaipēdas osta
Atrašanās vieta
Valsts	Lietuva
Atrašanās vieta	Klaipēda
Koordinātas	55°41′06″N 21°08′24″E
Informācija
Atvērta	1252[1]
Pārvaldnieks	Lietuvas valdība
Ostas teritorija	99 380 m²
Statistika
Kuģu iebraukšana	6 552 (2021)
Ikgadējā kravas tonnāža	45.62 miljoni (2021)
Pasažieru satiksme	1076 (2021)
Mājaslapa
portofklaipeda.lt

Vēsture

Klaipēdas osta 20. gadsimta sākumā

Jau 13. gadsimtā Mēmele (senākais Klaipēdas nosaukums) bija iesaistīta jūras tirdzniecībā.^[1] Klaipēdas osta vairākus gadsimtus konkurēja ar Gdaņskas un Kēnigsbergas ostu. 20. gadsimta sākumā tā nonāca Lietuvas Republikas Satiksmes ministrijas jurisdikcijā.

Līdz Pirmajam pasaules karam ostas galvenā krava bija kokmateriāli. 20. gadsimtā par ostas precēm kļuva minerāli un celulozes preces. Tika izbūvēta arī zvejniecības un kuģubūves nozares atbalsta infrastruktūra.

Pašreizējais stāvoklis

2018. gadā Klaipēdas ostā pārkrāva vairāk nekā 46 miljonus tonnu kravu

Kuģi ostā

1991. gadā, pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas, tika izveidota Klaipēdas Valsts jūras ostas pārvalde, kas sāka pārvaldīt ostu un atbalstīt tās integrāciju plašākā Lietuvas transporta sistēmā. Pārvalde ir atbildīga par ostas infrastruktūras uzturēšanu, rekonstrukciju un modernizāciju, savukārt par iekraušanas un izkraušanas operācijām ir atbildīgi atsevišķi neatkarīgi termināļi. Ostas zeme un infrastruktūra pieder valstij, bet notiek privatizācija.

Osta var uzņemt kuģus, kuru garums nepārsniedz 250 metrus ar iegrimi līdz 13,5 metriem. Ostas teritoriju apkalpo divas dzelzceļa stacijas un automaģistrāle, kas savieno Klaipēdu ar Kauņu, Viļņu un tuvāko valstu pilsētām, piemēram, Minsku, Kijivu un Maskavu.

1997. gadā ostā pārkrāvēja 16,13 miljonus tonnu kravu, bet 2010. gadā to apjoms pārsniedza 31 miljonu tonnu. 2010. gadā tika pārvadāti aptuveni 321 000 pasažieru, kuri izmantoja prāmjus, kas kursēja uz Ķīli un Zasnicu (Vācija), Ohusu (Zviedrija), Kopenhāgenu un Fredericiju (Dānija).

2015. gadā ostas pārvalde noslēdza līgumu ar Austrijas uzņēmumu STRABAG, lai padziļinātu kuģošanas kanālu līdz 15 metru dziļumam.

Ostā strādā vairāki lieli objekti un uzņēmumi:

• Kuģu būvētava "Baltija"
• DFDS Seaways
• Kuģniecības uzņēmums "Limarko"
• Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes stacija
• Klaipedas jūras kravu pārvadājumu kompānija
• AS Klaipėdos Smeltė
• Klaipėdos Nafta
• BLRT Grupp

Gada kravu apgrozījums (milijons tonnu)[4]
2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009
19.40	17.24	19.74	21.19	20.25	21.79	23.61	27.36	29.88	27.86
2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019
31.28	36.59	35.24	33.42	36.41	38.51	40.14	43.17	46.58	46.22
2020	2021	2022
47.79	45.62	36.12

• 
  Kruīza kuģu termināļa krastmala
• 
  Iekraušana
• 
  Osta
• 
  Jūras vārti
• 
  Kruīza kuģis Costa Magica Klaipēdas ostā

Atsauces

1. «History». Port of Klaipeda.
2. «Klaipėdos uostas išlaiko tvirtas pozicijas». Lietuvos Respublikos susisiekimo ministerija. 2022. gada 25. janvārī.
3. «Tarptautiniai keltai». klaipedainfo. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. septembrī. Skatīts: 2023. gada 26. aprīlī.
4. «Port statistics». Port of Klaipėda. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 25. jūnijs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klaipēdas osta.
• Oficiālā mājaslapa
• Informācija par Klaipēdas ostu
• Prāmji no Vācijas uz Klaipēdu DFDS Seaways (Germany)