Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma). Karbona perioda nosaukums cēlies no akmeņogļu nosaukuma. Tādēļ šo periodu sauc arī par akmeņogļu periodu.
| Karbons 359.2 – 299 miljoni gadu | |
 | |
| Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 32.5 % apjoma (163% mūsdienu) |
| Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 800 ppm (3 × no pirmsindustriālā laikmeta) |
| Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā | ap 14 °C (0 °C virs mūsdienu līmeņa) |
| Jūras līmenis (virs mūsdienu) | 80—120 m[1] |
Klasifikācija
Karbonu izdalīja 1822. gadā angļi Viljams Konibīrs (William Conybeare) un Viljams Filipss (William Phillips). Periodu parasti iedala divās epohās: agrajā karbonā un vēlajā karbonā. Karbona nogulumieži atrodas virs devona iežiem, bet tos pārklāj perma nogulumieži.
Karbona sistēmas dalījums
Karbona sistēma tiek dalīta 2 virsnodalījumos, 3 nodalījumos un 7 stāvos:
| Periods (sistēma) | Apakšsistēma (virsnodalījums) |
Epoha (nodalījums) |
Laikmets (stāvs) | Intervāls |
|---|---|---|---|---|
| Karbona periods | Pensilvānijas | Augškarbons | Gžeļas | 303,7—298,9 Ma |
| Kasimovas | 307—303,7 Ma | |||
| Viduskarbons | Maskavas | 315,2—307 Ma | ||
| Baškīrijas | 323,2—315,2 Ma | |||
| Misisipi | Apakškarbons | Serpuhovas | 330,9—323,2 Ma | |
| Vizejas | 346,7—330,9 Ma | |||
| Turnejas | 358,9—346,7 Ma | |||
Karbona dalījums dažādos reģionos ir atšķirīgs. Rietumeiropā un Ziemeļamerikā karbona nogulumi lielākoties skaidri dalās divās daļās, kur apakšējie ir jūras nogulumi, bet augšējie kontinentālie. Tur dalījums ir divdaļīgs: C1 (Misispi) un C2 (Pensilvānijas). Bet Austrumeiropā un Āzijā (bijušajā PSRS), kur karbona nogulumi ir pilnīgāk pārstāvēti, ir pieņemts trīsdaļīgs dalījums: C1 (Dinantas), C2 (Maskavas) un C3 (Urālu) nodalījumi. Turklāt C2 un C3 Krievijas stratigrāfiskās vienības atbilst Rietumeiropas C2 nodalījumam.
Klimats
Skābekļa uzkrāšanās atmosfērā sakarā ar sauszemes augu savairošanos izraisīja Karū ledus laikmetu (no Karoo apgabala nosaukuma Dienvidāfrikā), ledāji pārklāja Pangejas superkontinenta dienviddaļu. Pirms 350—300 mlj. gadiem tagadējās Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas līdzenumus klāja plaši augiem noklāti purvi, bet skābekļa līmenis atmosfērā bija 35%. Šāds augsts rādītājs ir izskaidrojams ar to, ka atmirušie koki nevarēja pilnībā sadalīties, ogleklim izdaloties atmosfērā CO2 veidā, bet nogulsnējās purvainā apvidū, pārtopot akmeņogļu iegulās. Kā uzskata zinātnieki, tas notika tādēļ, ka karbona periodā sēnēm un mikroorganismiem vēl nebija fermentu, kas spētu efektīgi sadalīt lignīnu, kas ietilpa koksnes sastāvā. Tieši tad izveidojās lielas akmeņogļu iegulas, ko mūsdienās cilvēki izmanto kā degizrakteņus. Perioda beigās parādījās sēnes, kas lignīnu spēja sadalīt.
Karbona perioda laikā vairākas reizes notika jūru regresija, kā arī vulkāniska darbība.
Karbona pamatieži Latvijā
Karbona periodā lielākā daļa Latvijas teritorijas virsmas atradās Eiramerikas superkontinenta (izveidojās pēc Baltikas kontineta sadurmes ar Laurentijas kontinentu), krastā uz ziemeļiem no ekvatora, karbona nogulumu pamatieži atrodami vienīgi valsts dienvidrietumu daļā.
Karbona perioda Latvijas pamatiežus veido dolomīts, māls, merģelis un smilšakmens. Tie ir pieskaitāmi pie epikontinentālās jūras nogulumiem, tāpēc, ka tie tikuši pakļauti krasta procesiem, tajos parasti ir tukšumi.[2] Latvijas karbona nogulumi pieskaitāmi Turnejas stāva apakšdaļai un ir iedalīti Šķerveles, Lētižas, Paplakas un Nīcas svītās.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
