Kampars

Kampars (C₁₀H₁₆O) ir terpenoīds, kurš pieder pie ketoniem (tā saucamais monoterpēnu ketons). Tā ir bezkrāsaina kristāliska viela, kam piemīt raksturīgs kampara aromāts. Kampars kristalizējas no etanola kā heksagonāli plāksnīšveida kristāli. Ūdenī šķīst vāji, labi šķīst spirtā un ēterī. Kampars ir optiski aktīva viela, kam ir divi optiskie izomēri un racēmiskais maisījums ar nedaudz zemāku kušanas temperatūru. Kampara molekulā ir divi asimetriskie oglekļa atomi, tomēr pazīstami tikai divi, nevis četri spoguļizomēri, jo pārējie divi ir pārāk nestabili saspriegto ķīmisko saišu dēļ. Visbiežāk sastopams ir d-kampars, kurš gaismas polarizācijas plakni griež pa labi; parasti ar nosaukumu "kampars" saprot tieši šo izomēru. Kampara molekulai ir sarežģīta bicikliska uzbūve (tās pamatā ir cikloheksāna gredzens ar oglekļa "tiltiņu" pa vidu — tādu struktūru sauc par norkampānu).

Šis raksts ir par ķīmisku vielu. Par citām jēdziena kampars nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kampars
Kampara struktūrformula un molekulas modelis Attīrīts kampars
Citi nosaukumi	d-2-keto-1,7,7-trimetilnorkampāns, d-2-kampanons, 2-bornanons, 1,7,7-trimetilbiciklo[2.2.1]heptān-2-ons
CAS numurs	76-22-2
Ķīmiskā formula	C10H16O
Molmasa	152,24 g/mol
Blīvums	990 kg/m3
Kušanas temperatūra	179,75 °C
Viršanas temperatūra	204 °C
Šķīdība ūdenī	0,12 g/100 ml

Atrašanās dabā

d-Kamparu (ko dēvē arī par japāņu kamparu) saturošie kamparkoki (Cinnamonum camphora) aug Japānā un Taivānas salā. d-Kampars ir galvenā kampareļļas sastāvdaļa. Kampareļļu iegūst no vismaz piecdesmit gadus veca kamparkoka lapām, zariem, sasmalcinātas koksnes, sajaucot to ar ūdeni, un veicot destilēšanu. No destilāta atdalās kampareļļa.^[1] Paretam dabā atrodams l-kampars, kas ietilpst dažu ēterisko eļļu sastāvā.

Īpašības

Oksidējot ar slāpekļskābi, var iegūt kamparskābi, kuru var oksidēt tālāk par kampānskābi, kamparonskābi un visbeidzot par trimetildzintarskābi. Ja d-kamparu reducē, iegūst d-borneolu un nelielu daudzumu l-izoborneola.

Izmantošana

Agrāk kamparu plaši lietoja celuloīda ražošanā par plastifikatoru (tādēļ degoši celuloīda priekšmeti ož pēc kampara).

Kamparu un tā atvasinājumus izmanto medicīnā sirds muskuļa stimulācijai. Kampareļļu un kamparspirtu lieto ārīgi pret niezi, izgulējumiem, muskuļu sāpēm, artrītu. Kampars ietilpst zobu pilienu sastāvā. Kampars pieder arī pie analeptiskajiem līdzekļiem.

Lieto arī bezdūmu pulvera ražošanā par flegmatizatoru.

Tā kā kamparam ir liela krioskopiskā konstante, to lieto molmasas noteikšanai ar krioskopijas metodi.

Atsauces

1. Gints Ročāns. "Tehnika" Nozīmīgi dati, fakti, notikumi un ievērojamas personas. "Avots", 2008.gads. ISBN 978-9984-800-45-5.

Literatūra

• П. Каррер. Курс органической химии. Ленинград: Государственное научно-техническое издательство химической литературы, 1960, 842. lpp. (krieviski)