From Wikipedia, the free encyclopedia
Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putnu dzimta, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes paceplīšu apakškārtā (Acanthisitti). Visi Jaunzēlandes paceplīši ir endēmas Jaunzēlandes putnu sugas.
| Jaunzēlandes paceplīšu dzimta Acanthisittidae (Sundevall, 1872) | |
|---|---|
 Jaunzēlandes klinšu paceplītis (Xenicus gilviventris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Jaunzēlandes paceplīšu apakškārta (Acanthisitti) |
| Dzimta | Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) |
 Jaunzēlandes paceplīšu dzimta Vikikrātuvē | |
Nesenā pagātnē Jaunzēlandes paceplīši tika sistematizēti tirāniņu apakškārtā (Tyranni), bet mūsdienās, balstoties uz jaunākajiem DNS pētījumiem, šī grupa tiek sistematizēta kā trešā zvirbuļveidīgo putnu apakškārta.[1] Šajā dzimtā ir apvienotas 2 mūsdienās dzīvojošas suga un 5 izmirušas sugas, kas tiek iedalītas 4 ģintīs. Savu nosaukumu — paceplīši — putni ieguvuši, pateicoties gan vizuālajai, gan uzvedības līdzībai ar paceplīšu dzimtas (Troglodytidae) putniem, lai gan abas grupas nav tuvu radniecīgas.
Jaunzēlandes paceplīši, tāpat kā daudzas citas Jaunzēlandes putnu sugas, cietuši no cilvēku apmešanās Jaunzēlandē. Pirmās trīs paceplīšu sugas izmira pēc maoru ierašanās un Polinēzijas žurkas (Rattus exulans) izplatīšanās. Ziņas par šīm sugām iegūtas tikai no fosilajiem atradumierm. Stīvena salas paceplītis (Xenicus lyalli) līdz ar maoru ierašanos izmira galvenajās salās, bet neliela populācija ilgstoši izdzīvoja Stīvena salā Kuka šaurumā, līdz ap 1900. gadu salā līdz ar eiropiešiem ieradās arī kaķi.[2] Arī Jaunzēlandes krūmu paceplītis (Xenicus longipes) nepārdzīvoja žurku un kaķu invāziju salās un izmira 1972. gadā.[3]
Mūsdienās dzīvojošie Jaunzēlandes paceplīši ir nelieli putniņi ar smailu, smalku knābi, īsiem, noapaļotiem spārniem, ļoti īsu asti un neuzkrītošu, zaļganpelēku apspalvojumu.[4] Mazākais no abiem ir Jaunzēlandes paceplītis (Acanthisitta chloris), kura ķermeņa garums ir 8 cm, svars 6—7 g[5] bet Jaunzēlandes klinšu paceplīša (Xenicus gilviventris) ķermeņa garums ir apmēram 10 cm, svars 16—20 g.[6]
Jaunzēlandes paceplīši mājo mežos un galvenokārt barojas ar kukaiņiem. Abu mūsdienās dzīvojošo sugu putni ir vāji lidotāji un pastāv viedoklis, kas balstīts uz fosiliju anatomiju, ka četras no piecām izmirušajām sugām nav spējušas lidot. Šīs četras sugas un arī izmirusī garkāju stērste (Emberiza alcoveri) no Kanāriju salām ir vienīgie zināmie zvirbuļveidīgie putni, kas ir bijuši zaudējuši spēju lidot. Jaunzēlandes paceplīši ir aktīvi dienas laikā, tie veido monogāmus pārus un vij ligzdas vai nu kokā, vai zemē starp akmeņiem.
Jaunzēlandes paceplīšu apakškārta (Acanthisitti)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
