Apes pagasts

Apes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, Igaunijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Apes pilsētu (eksklāvs) un Trapenes pagastu, Alūksnes novada Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastiem, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Reuges pagastu (agrāk Hānjamā, pirms tam Menistes un Varstu pagastiem).

Apes pagasts
Novads:	Smiltenes novads
Centrs:	Ape
Kopējā platība:[1]	125,2 km2
• Sauszeme:	123,1 km2
• Ūdens:	2,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	401
Blīvums (2024):	3,3 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs:	Liene Ābolkalne
Apes pagasts Vikikrātuvē

Daba

Reljefa formas

Ančku grava, Baudu kalns, Bombu kalns, Dauškānu kalns, Kazu grava, Koruļu kalns, Lielais kalns, Lielanšu grava, Maizes kalns, Paures kalns, Sedlu kalns, Slaucītāja kalns, Torņa kalns, Vosukalns.

Hidrogrāfija

Upes

Ančku strauts, Ašupīte, Blīgzne, Bērzupurva grāvis, Cekulupīte, Grīdupe, Jašupīte, Lielais grāvis, Mazuļu strauts, Melnāpurva grāvis, Melnupe, Nakri strauts, Peļļupīte, Salu grāvis, Silamītes strauts, Vaidava, Vosu grāvis, Zvirgzdupīte.

Ūdenstilpes

Ančkas dzirnavezers, Bezdibenis, Eniķu ezers, Grūbes ūdenskrātuve, Kalekaura ezers, Lielais ezers, Peļļu ezers, Rencītis, Rumpānu dzirnavezers, Trapānu dzirnavezers, Vītuma ezers.

Purvi

Bērzu purvs, Bremžu purvs, Cinaklis, Ezera purvs, Kampes purvs, Klajais purvs, Melnais purvs, Muškas purvs, Teteru purvs, Tīreļu purvs, Uskanu purvs.

Dabas aizsardzība

Apes dolomīta atsegums, Ašu purvs, Grūbes dolomīta atsegums, Korneti–Peļļi

Vēsture

1935. gadā Valkas apriņķa (1946.-1949. gados Alūksnes apriņķa) Jaunrozes pagasta platība bija 48,91 km² un tajā dzīvoja 1014 iedzīvotāji.^[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Apes un Jaunrozes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. No 1949. gadā abi ciemi ietilpa Apes rajonā. 1954. gadā Jaunrozes ciemu pievienoja Apes ciemam. 1956. gadā Apes rajonu likvidēja, ciemu pievienoja Apes pilsētai, izveidojot tās lauku teritoriju un iekļāva Alūksnes rajonā. Apes lauku teritorijai 1963. gadā pievienoja Jaunlaicenes ciema kolhoza «Padomju Dzimtene» teritoriju.^[4] 2009. gadā Apes pilsētu ar lauku teritoriju iekļāva Apes novadā. 2010. gadā Apes lauku teritoriju pārdēvēja par Apes pagastu. 2021. gadā Apes novadu iekļāva Smiltenes novadā.

Pieminekļi

Valsts nozīmes

• Jaunlaicenes muižas medību pils^[5]

Vietējas nozīmes

• nr. 2738.: Lūša krogs pie Vidzemes šosejas pagrieziena uz Alūksni (19. gs. 2.p.)^[6]
• nr. 2732.-2737.: Apes muižas apbūve (19./20. gs.) - kungu māja, kalpu māja, klēts, kūts, dzīvojamā ēka
• nr. 169.: Apes senkapi ("Zviedru kapi")
• nr. 170.: Ķiparu senkapi ("Zviedru kapi")

Dabas pieminekļi

• Apes dolomīta atsegums

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

ar Apes pilsētu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 2 892 —     1959 3 400 +17.6% 1965 3 200 −5.9%	Gads Iedz. ±% 1979 2 377 −25.7% 1989 2 261 −4.9% 2000 2 088 −7.7%	Gads Iedz. ±% 2011 1 499 −28.2% 2021 1 236 −17.5%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Uskani, Grūbe, Dauškāni.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
5. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts^{[novecojusi saite]}
6. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)