Ape
pilsēta Latvijā, Smiltenes novadā From Wikipedia, the free encyclopedia
Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai. Ietilpst Smiltenes novadā, pirms tam bijusi Apes novada administratīvais centrs. Atrodas 28 km attālumā no Alūksnes, 56 km no Smiltenes un 176 km no Rīgas, tikai 2 km attālumā no Igaunijas robežas.
| Ape | ||
|---|---|---|
| Novada pilsēta | ||
 Apes pilsētas un pagasta pārvalde | ||
| ||
 Ape | ||
| Koordinātas: 57°32′27″N 26°41′36″E | ||
| Valsts | Latvija | |
| Novads | Smiltenes novads | |
| Pilsētas tiesības | kopš 1928. gada | |
| Vēsturiskie nosaukumi |
vācu: Hoppenhof igauņu: Hopa | |
| Administrācija | ||
| • Apes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja | Liene Ābolkalne | |
| Platība[1] | ||
| • Kopējā | 2,5 km2 | |
| • sauszeme | 2,4 km2 | |
| • ūdens | 0,1 km2 | |
| Iedzīvotāji (2024)[2] | ||
| • kopā | 777 | |
| • blīvums | 323,8 iedz./km2 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | LV-4337 | |
| Ape Vikikrātuvē | ||
Pilsēta izveidojusies lēzenā ieplakā straujās, avotainās Vaidavas upes krastā 2 km no Vidzemes šosejas (A2). Ape ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām — 845 iedzīvotāji 2021. gada vidū (1301 kopā ar Apes pagastu, bijušo pilsētas lauku teritoriju).[3]
Vēsture
Ape izveidojusies uz Apes muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs Zīgfrīds Landers fon Špānheims 1420. gadā izlēņoja G. G. Hoppem. No viņa uzvārda cēlies muižas nosaukums — Ope (no 1925. gada — Ape). Te krustojās ceļi, kas veda uz Igauniju un Krieviju. Miesta tiesības Ope ieguva 1921. gadā.
Miests piedzīvoja uzplaukumu 19. gadsimta otrajā pusē, kad par muižas īpašnieku kļuva brīvkungs Aksels fon Delvigs.[3] Attīstību veicināja 1903. gadā atklātais šaursliežu dzelzceļš Stukmaņi (Pļaviņas)—Ape—Valka. Miests kļuva par tirdzniecības un amatniecības centru. Liela daļa ēku tika būvētas no vietējā krāsainā dolomīta.[4]
Latvijas brīvības cīņu laikā Apes apkārtnē 1919. gadā norisinājās sīvas kaujas starp Valmieras pulka, somu un igauņu karaspēku no vienas puses un Sarkanās armijas vienībām no otras.
Pilsētas tiesības Ape ieguva 1928. gadā. 1935. gadā pilsētiņā bija 922 iedzīvotāji, no kuriem 73% bija latvieši un 15% igauņi.[5] Apmēram puse no pilsētas dzīvokļiem šajā laikā bija elektrificēta.[6]
Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā PSRS no Apes izsūtīja 45 cilvēkus,[7] bet pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma tās atbalstītāji nogalināja ap 100 pilsētas ebreju.[8]
Laikā no 1950. līdz 1956. gadam Ape bija rajona centrs. Pašreizējās administratīvajās robežās Apes pilsēta ar lauku teritoriju izveidojusies 1967. gadā.
Dzelzceļa satiksme ar Api beidzās, kad 1970. gadā slēdza satiksmi posmā Valga—Ape, bet ar 1973. gada 1. janvāri pārtrauca pārvadājumus arī no Apes līdz Alūksnei. Drīz pēc tam slēgtajos posmos sliežu ceļi tika demontēti un nodoti metāllūžņos, bijusī trase tiek izmantota pārgājieniem.[9] No dolomīta būvētā Apes stacijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām; kādu laiku tā tika izmantota kā autoosta, arī pašlaik autobusi pietur laukumā blakus stacijas ēkai. Stacijas ēka mūsdienās ir slēgta, bet tās logos izvietoti informācijas stendi par Apes vēsturi.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Ievērojami cilvēki
- Andris Šķēle (1958), Latvijas uzņēmējs un bijušais politiķis.
Ģeogrāfija
Apes apkārtnē Alūksnes augstienes reljefs pāriet Vidusgaujas ieplakā.[11] Cauri pilsētai tek Vaidava.
Vidējā temperatūra: -7 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.[12]
Saimniecība
Pilsētā darbojas 30 uzņēmumi, kas sniedz 23 veidu pakalpojumus. Uzņēmējdarbības galvenās nozares: kokapstrāde, lauksaimniecība, tirdzniecība, tūrisms. Apes apkārtnē notiek dolomīta ieguve.[13]
Tūrisms
Augusta beigās notiek ikgadējie pilsētas svētki.[3] Parastie apskates objekti ir pilsētas centra dolomīta mājas un kaltais bruģis Pasta ielā, Vaidavas izziņas dabas taka gar dolomīta atsegumu "Raganu klintīm", novadnieku piemiņas vietas[3] (tai skaitā rakstniecei Elīnai Zālītei, matemātiķim Aivaram Liepam, folkloristam Dāvim Ozoliņam), Apes muižas parks, Dzenīšu dižvītols,[14] Apes muižas ēka, kas gan slikti saglabājusies.[15] Daudzām vecajām pilsētas ēkām raksturīgi koka jumtu stiprinājumi — "vēja spāres".[16]
Sports
Kopš 1974. gada Apē notiek tradicionālais "Vaidavas kauss" motokrosā,[17] kopš 2007. gada tas tiek papildināts ar velosacensībām Apes apkārtnē.[18] Kopš 2018. gada kalnu riteņbraukšanas sacensības notiek 100 km distancē.[19] Pilsētā darbojas motosporta un ledus hokeja klubs.[3]
Atsauces
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.