From Wikipedia, the free encyclopedia
Jaunlaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Apes pagastu. Jaunlaicenes pagasta centrs ir Jaunlaicenes ciems.
| Jaunlaicenes pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Alūksnes novads | |
| Centrs: | Jaunlaicene | |
| Kopējā platība:[1] | 52,2 km2 | |
| • Sauszeme: | 50,7 km2 | |
| • Ūdens: | 1,5 km2 | |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 370 | |
| Blīvums (2024): | 7,3 iedz./km2 | |
| Izveidots: | 1919. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Neu-Laitzen | |
| krievu: | Ново-Лайценская | |
 Jaunlaicenes pagasts Vikikrātuvē | ||
Pagasts izveidots 1919. gadā Valkas apriņķa Jaunlaicenes muižas teritorijā. Pagasta iedzīvotāji piederēja Apukalna evaņģēliski luteriskajai draudzei. Pēc 1920. gada agrārās reformas Jaunlaicenes muižu ar Kalna un Evalda pusmuižām 3076,35 ha platībā sadalīja 112 vienībās. Apes muižu 557,89 ha platībā sadalīja 36 vienībās. Repjakalna muižu 1747,23 ha platībā sadalīja 75 vienībās.[3] 1935. gadā pagasta platība bija 161,9 km² un tajā dzīvoja 2163 iedzīvotāji.[4]
1945. gadā pagastā izveidoja Jaunlaicenes un Grūbes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jaunlaicenes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946—1949) un Apes (1949—1956), Alūksnes (1956-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962—1967) rajonos. 1954. gadā Jaunlaicenes ciemam pievienoja likvidēto Grūbes ciemu, bet kolhoza «Padomju Dzimtene» teritoriju 1963. gadā pievienoja Apes lauku teritorijai.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunlaicenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Jaunlaicenes pagasts atrodas Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē. Uz Jaunlaicenes un Ziemeru pagastu robežas atrodas 271,5 m augstais Dēliņkalns — augstākais paugurs Alūksnes augstienē ar relatīvo augstumu vairāk kā 70 m. Ap pauguru izveidots Dēliņkalna dabas liegums. Cits ievērojams paugurs pagasta teritorijā ir Apekalns (Opekalns; 235 m vjl). Jaunlaicenes pagasts kopā ar Ziemeru un Veclaicenes pagastiem iekļaujas aizsargājamo ainavu apvidū Veclaicene, kurš ir nozīmīgs ar savām nacionālas nozīmes ainavām.
Pagasta teritorijā atrodas nelielas Gaujas baseina upes — Vaidavas pietekas Apšupīte un Vārnupīte.
18. gadsimtā Jaunlaicenes muiža kļuva par Volfu dzimtas Vidzemes zara šūpuli. Muižas komplekss celts 18. gadsimta beigās, 19. gadsimta pirmajā pusē no laukakmeņiem un no vietēja ražojuma ķieģeļiem. Dzimtas tēvs Johans Gotlībs II pretim mājas logiem izveidojot „gabaliņu pilsētas”. Līdz mūsdienām muižas apbūvē saglabājušās 16 celtnes. Muižkunga dzīvojamā mājā ir ierīkots muzejs, kas stāsta par muižas apbūvi, Vidzemes muižu apsaimniekošanu, sadzīvi, baroniem un vietējiem iedzīvotājiem — malēniešiem.[6] Muižas teritorijā izveidots pastaigu maršruts ar stendiem vēsturiskās apbūves izziņai.
18. gadsimtā veidot sāktais 9 ha lielais Jaunlaicenes muižas parks ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (Nr.2790). Muižas īpašnieks Johans Gotlībs fon Volfs pēc sievas Marijas Klementīnes iecerēm parku papildināja ar jauniem stādījumiem, viens no tiem — septiņu ozolu grupa, kas apzīmēja viņu septiņus dēlus. Tēva iesākto parkā turpināja viņa dēls Jozefs, kurš parkā izveidoja lielu dīķi ar mākslīgu saliņu.[7] Šie objekti parkā saglabājušies līdz mūsdienām. Parka kvalitatīvai apsaimniekošanai un attīstībai 2020. gadā izstrādāja “Jaunlaicenes muižas parka ainavu tematisko plānu”[8] un 2022. gadā veica parka labiekārtošanas darbus.[9]
Jaunlaicenes muižas Volfu dzimtas kapi iesvētīti 1814. gadā. Ap 1860. gadu kapsētā pēc arhitekta Paula fon Hardenka meta uzcelta kapliča, kas izskatās kā maza gotiska baznīca.[10]
Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir visaugstāk virs jūras līmeņa (235 m vjl.) uzceltā baznīca Latvijā. Baznīcas vēsturi sāk skaitīt jau no 1683. gada, kad te tikusi uzcelta koka baznīca. Šobrīd aplūkojamais dievnams celts laika posmā no 1774. līdz 1779. gadam. Opekalna baznīcas tornis ir Strūves ģeodēziskā loka punkts “Oppekaln”.[11]
Dēliņkalns ir Alūksnes augstienes augstākais paugurs, kurā atrodas 27 metrus augsts skatu tornis ar binokli, no kurienes paveras plaša apkārtnes ainava. Dēliņklans tiek arī uzskatīts par malēniešu pasaules centru.[12]
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[13]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunlaicene (pagasta centrs), Apekalns, Vēciņi.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
