Jaunais laiks

"Jaunais laiks" bija labēja politiskā partija Latvijā. Partija ir bijusi pārstāvēta gan 8., gan 9., gan 10. Saeimā (apvienības "Vienotība" sastāvā). Tā tika dibināta 2002. gada 2. februārī pēc Einara Repšes iniciatīvas un 2011. gada 11. novembrī kopā ar partijām "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" darbību turpinājusi, saplūstot partijā "Vienotība".

Jaunais laiks
Vadītājs	Valdis Dombrovskis
Dibināta	2002. gada 2. februāris
Likvidēta	2011. gada 6. augusts
Pēctecis	Vienotība
Ideoloģija	Liberālisms
Oficiālās krāsas	Zila, balta
Latvijas politika Partijas Latvijā

Vadītāji

Vārds	Periods
Einars Repše	02.02.2002. — 31.03.2007.
Arturs Krišjānis Kariņš	31.03.2007. — 02.03.2008.
Solvita Āboltiņa	02.03.2008. — 06.08.2011.

Partijas pārstāvība valdībā

• 2002—2004 — vada valdību (premjerministrs — E. Repše)
• 2004 — opozīcijā I. Emša valdībai
• 2004—2006 — pie varas A. Kalvīša valdības sastāvā
• 2006—2007 — opozīcijā A. Kalvīša valdībai^[1]
• 2007—2009 — opozīcijā I. Godmaņa valdībai
• 2009—2011 — vada valdību (premjerministrs — V. Dombrovskis)

Rezultāti vēlēšanās

Gads	Vēlēšanas	Rezultāti (%)	Deputāti
2002.	8. Saeimas vēlēšanas	23,86 (Rīgā — 26,18)	26 / 100
2004.	6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas	19,71 (Rīgā — 19,22)	2 / 9
2005.	Pašvaldību vēlēšanās	Rīgā — 18,10	13 / 60
2006.	9. Saeimas vēlēšanas	16,38 (Rīgā — 16,57)	18 / 100

Darbība

Dibināta 2002. gada 2. februārī pirms 8. Saeimas vēlēšanām.

2003. gada martā partijā bija 320 biedri.^[2]

Lielāko krīzi partija piedzīvoja 2008. gada janvārī, kad vienlaicīgi izstājušies 22 biedri — 8 pilsētu un pagastu vadītāji, 7 līdzšinējie partijas nodaļu vadītāji un vairāki citi pašvaldību deputāti (t.sk. Staiceles mērs Jānis Bakmanis, Limbažu mērs Juris Žūriņš, Saldus mērs Didzis Konuševskis, Skultes pagasta vadītāja Velta Puriņa, Apes pilsētas vadītāja Astrīda Harju, Aronas pagasta vadītājs Andrejs Piekalns, Rūjienas mērs Guntis Gladkins un Smiltenes vicemēre Ilze Vergina).^[3]

2008. gada 2. martā par partijas vadītāju kļuva Solvita Āboltiņa.

2011. gada 11. novembrī kopā ar partijām "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" darbību turpinājusi saplūstot^[4] reorganizācijas ceļā^[5] partijā "Vienotība".

JL nozīmīgākie ierosinājumi un ierosinātie likumprojekti

• 2007. gadā ierosināja referendumu par 2007. gada 1. marta likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atcelšanu.^[6] Nepietiekamās vēlētāju aktivitātes dēļ pirmsreferenduma aptaujā, tas nenotika.
• 2010. gada februārī ierosināja samazināt pieļaujamos vēlēšanu tēriņu griestus, izdevumus samazinot par gandrīz 40%.^[7]
• 2010. gada februārī (deputātes Sarmītes Ķikustes iniciatīva) partija ierosināja grozījumus Alkohola aprites likumā, kas liegtu alkoholu pārdot ik gadu 1. septembrī veikalos, restorānos un citviet. Lēmumu aizliegt tirgot alkoholu Zinību dienā Saeimas deputāti pieņēma februāra vidū. Valsts prezidents Valdis Zatlers likuma grozījumus neapstiprināja un atdeva Saeimai pārskatīt vēlreiz.