Remove ads
Jānis Rudzutaks (krievu: Ян Э́рнестович Ру́дзутак; 1887—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no vadošajiem PSRS politiķiem un arodbiedrību darbiniekiem pirms Otrā pasaules kara. Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas Politbiroja loceklis (1926—1932). Nogalināts 1938. gadā NKVD "Latviešu operācijā".
| ||||||||||||
Dzimis 1887. gada 15. augustā Kursīšu pagasta "Cauņu" mājās zemnieka Ernesta Rudzutaka un viņa sievas Elkes ģimenē. 1903. gadā sāka strādāt kādā Rīgas rūpnīcā. 1905. gada revolūcijas laikā iestājās LSDSP, 1906. gadā viņu ievēlēja Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Rīgas komitejā, darbojās propagandistu kolēģijā. 1907. gadā viņš vadīja Ventspils LSD organizāciju, par politisko darbību 1907. gadā viņu apcietināja un ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā. 1909. gadā viņam piesprieda 10 gadus cietumā, no tiem daļu laika pavadīja Maskavas Butirku cietumā.
Pēc Februāra revolūcijas Rudzutaku atbrīvoja un viņš iesaistījās tekstilrūpniecības strādnieku arodbiedrībā, ievēlēts Maskavas Arodbiedrību padomes prezidijā. Pēc Oktobra revolūcijas bija Maskavas Tautsaimniecības padomes (совнархоз) priekšsēdētājs un dažādu arodbiedrību vadītājs (1917—1920). Nosūtīts darbā uz Vidusāziju, kur vadīja Krievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Turkestānas biroju, no 1922. gada Vidusāzijas biroju, piedalījās Dženovas starptautiskajā ekonomikas konferencē (1922. gada 10. aprīlī—19. maijā).
1924. gadā viņu iecēla par PSRS Satiksmes ceļu tautas komisāru, 1926. gadā par PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieku. No 1923. gada bija Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja locekļa kandidāts, tad no 1926. līdz 1932. gadam bija Politbiroja loceklis. No 1931. gada PSRS Strādnieku un zemnieku inspekcijas tautas komisārs. No 1934. gada atkal partijas Centrālkomitejas Politbiroja locekļa kandidāts.[1]
1937. gada 24. maijā, NKVD "Latviešu operācijā", Rudzutaku apcietināja un apsūdzēja "kontrrevolucionārā trockistiskā darbībā un spiegošanā par labu nacistiskajai Vācijai". Vairāk nekā gadu ilgās pratināšanās neatzina savu vainu un nedeva liecības par spīti spīdzināšanām. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Rudzutakam piesprieda nāvessodu. Nošauts Komunarkas masu kapos pie Maskavas 1938. gada 29. jūlijā.
Rudzutaka piemiņai veltīta latviešu rokgrupas "Līvi" dziesma "Dzelzsgriezējs" (1987).[2]
Remove ads
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads