From Wikipedia, the free encyclopedia
Hiēnas, hiēnu ģints (Hyaena) ir viena no hiēnu dzimtas (Hyaenidae) mūsdienās dzīvojošu sugu ģintīm, kurā apvienotas 2 sugas.
| Hiēnas Hyaena (Brisson, 1762) | |
|---|---|
 Svītrainā hiēna (Hyaena hyaena) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Kaķveidīgie (Feliformia) |
| Dzimta | Hiēnu dzimta (Hyaenidae) |
| Ģints | Hiēnas (Hyaena) |
| Iedalījums | |
| |
 Hiēnas Vikikrātuvē | |
Hiēnas ir sastopamas Āzijas rietumos un Āfrikā, turklāt abu sugu izplatības areāli nepārklājas. Brūnā hiēna (Hyaena brunnea) mājo tikai Āfrikas dienvidos. Reizēm brūnās hiēnas izdala atsevišķā brūno hiēnu ģintī (Parahyaena), tomēr pēdējo gadu pētījumi apstiprina brūno hiēnu piederību hiēnu ģintij (Hyaena).
Salīdzinot abas sugas, brūnās hiēnas galvaskauss ir lielāks nekā svītrainajai hiēnai (Hyaena hyaena). Brūnās hiēnas tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes, bet svītraino hiēnu abi dzimumi ir vienādi lieli. Kopumā hiēnu ģints sugas ir mazākas nekā plankumainās hiēnas (Crocuta), bet lielākas nekā zemesvilki (Proteles).
Hiēnas ir izteikti maitēdāji un pamatā barojas ar kritušu vai lielo plēsēju nomedītu zālēdāju kauliem un paliekām. Kauli tiek sagrauzti smalkos gabalos un tad norīti, reizēm mazākie kauli tiek norīti veseli.[1] Hiēnas ir agresīvas un spēj padzīt diezgan lielus plēsējus, lai tiem atņemtu medījumu. Hiēnas diezgan regulāri padzen melnmuguras šakāli un gepardu, bet reizēm pat pieaugušu leoparda tēviņu.[2] Tās arī pašas medī mazākus zālēdājus, grauzējus un nelielus plēsējus, kā, piemēram, lielausu lapsas.[3] Reizēm tās uzbrūk mežacūkām un dzeloņcūkām.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
