From Wikipedia, the free encyclopedia
Fon Heikingi (vācu: von Heyking, von Heucking) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15. gadsimta un bija ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā (1620). Vēlāk dzimtas atzari izplatījās arī Prūsijā un Krievijā.
Heikingu dzimtas Kurzemes atzars cēlies no bruņinieka Heinriha (Hermaņa) Heikinga, kas pēc dzimtas leģendas pēc 1490. gada ieceļojis Livonijā no Vestfālenes. Zināms, ka 1535. gadā Livonijas ordeņa mestrs Hermans fon Brigenejs viņa dēlam Vilhelmam Heikingam piešķīra Terpentīnes (Terpentin) muižu pie Tērvetes upes, vēlāko Bramberģes muižu (Brandenburg).[1][2] 1537. gadā Aizputes pilskungs Johans Heikings savā īpašumā ieguva Embūtes pili, viņš bija Piltenes fogts laika periodā starp 1542. un 1547. gadu, kura īpašumā ap 1550. gadu bija arī Plepju muiža (Pleppen) pie Priekules.
1620. gadā Gothardu Heikingu uzņēma Kurzemes bruņniecībā. Vairāki Heikingu dzimtas piederīgie bija Kurzemes hercogistes un Piltenes apgabala politiķi, landtāgu vadītāji un landrāti. Pēc Kurzemes hercogistes un Piltenes apgabala pievienošanas Krievijas impērijai 1795. gadā Heikingi dienēja tās armijā. Krievijas impērijas valdība 1853. un 1862. gadā Heikingiem piešķīra mantojamu baronu titulu. 1905. gada revolūcijas laikā nodedzināja Heikingiem no 1853. gada piederējušo Lielīvandes muižu, ko ar nelielām izmaiņām atjaunoja 1912. gadā. Pēc 1920. gada agrārās reformas Heikingiem atņēma visus zemes īpašumus, un līdz 1939. gadam visi dzimtas piederīgie pameta Latviju.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.