From Wikipedia, the free encyclopedia
Hāni (vācu: Hane, von Hahn) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Krievijā. Ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Pēc viena uzskata dzimta cēlusies no pārvācotiem vendu dižciltīgajiem.[nepieciešama atsauce] Egkehards Hāne (vācu: Egkehardus Hane) jeb Gailis (latīņu: Eggehardus Gallus) pieminēts kā Mēklenburgas firsta Johana I (1237—1264) bruņinieks un padomnieks. Kopš 14. gadsimta sākuma Hānes dzimta pazīstama arī Livonijā, bet tieša saistība ar Mēklenburgas dzimtu nav pierādāma.
Livonijas ordeņa bruņinieks Reimārs Hāne 1310. gadā bija Kuldīgas komturs, 1314.—1316. gadā Paides komturs, bet 1323. gadā Cēsu komturs. 1324.—1328. gadā viņš bija Livonijas ordeņa mestrs. 1318. gadā pieminēts arī viņa brālis Dānijas ķēniņa vasalis Johans Hāne. 1476. gadā Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs Heinriham Hānam piešķīra Pastendes muižu, kas bija fon Hānu dzimtīpašumā līdz pat 1920. gada agrārajai reformai.[1]
Krievijas impērijas Hānu dzimtas pamatlicējs bija Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts Hāns (miris 1799), kas esot ieviesis pasta zīmogu sūtījumu apmaksai. Viņa dēli ierakstīti Pēterburgas guberņas bruņniecības matrikulā, bet mazdēli 1848. gadā uzņemti Sāmsalas bruņniecības matrikulā.[2] 1862. gadā Krievijas valdība Hāniem piešķīra baronu titulu.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.