Griķi (ģints)

Griķi (latīņu: Fagopyrum) ir lakstaugu ģints sūreņu dzimtā. Tajā ietilpst daži nozīmīgi pārtikas augi, piemēram, sējas griķi un Tatārijas griķi. Ģints sākotnējais izplatības areāls ir meklējams Indijas subkontinentā, lielākajā daļā Indoķīnas, kā arī Ķīnas centrālajā un dienvidaustrumu daļā. Sugas plaši tiek kultivētas arī citur pasaulē — viscaur Holarktikā un vietām Āfrikā un Dienvidamerikā.^[1]

Griķi Fagopyrum
Sējas griķu ziedi
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Neļķu rinda (Caryophyllales)
Dzimta	Sūreņu dzimta (Polygonaceae)
Apakšdzimta	Sūreņu apakšdzimta (Polygonoideae)
Ģints	Griķi (Fagopyrum)
Griķi Vikikrātuvē

Apraksts

Griķu ģints sevī iekļauj 15 līdz 16 augu sugas, tostarp divus nozīmīgus kultūraugus: griķus (Fagopyrum esculentum) un Tatārijas griķus (Fagopyrum tataricum). Abiem ir līdzīgi lietojumi, un tie tiek klasificēti kā pseidolabība, jo tos izmanto tāpat kā graudaugus, bet tie nepieder graudzāļu dzimtai.

Griķu ģints sugām ir raksturīgi ziedi ar piecām ziedlapām, kas ir sakārtoti saliktās, ķekarveida ziedkopās.^[2]

Taksonomija

Griķu ģinti 1754. gadā pirmoreiz aprakstīja angļu botāniķis Filips Millers.^[3] Tā ir vienīgā ģints griķu ciltī (Fagopyreae) un atrodas sūreņu apakšdzimtā (Polygonoideae).^[4]

Sugas

Kopš 2019. gada marta tiek atzītas šādas griķu sugas:^[1]

• Fagopyrum callianthum Ohnishi,
• Fagopyrum capillatum Ohnishi,
• Fagopyrum caudatum (Sam.) A.J.Li,
• Fagopyrum crispatifolium J.L.Liu,
• Fagopyrum cymosum (Trevir.) Meisn.,
• Fagopyrum densivillosum J.L.Liu,
• Fagopyrum esculentum Moench — sējas griķi,
• Fagopyrum gilesii (Hemsl.) Hedberg,
• Fagopyrum gracilipedoides Ohsako & Ohnishi,
• Fagopyrum gracilipes (Hemsl.) Dammer,
• Fagopyrum homotropicum Ohnishi,
• Fagopyrum jinshaense Ohsako & Ohnishi,
• Fagopyrum kashmirianum Munshi,
• Fagopyrum × kuntzei Beck,
• Fagopyrum leptopodum (Diels) Hedberg,
• Fagopyrum lineare (Sam.) Haraldson,
• Fagopyrum longzhoushanense J.R.Shao,
• Fagopyrum luojishanense J.R.Shao,
• Fagopyrum macrocarpum Ohsako & Ohnishi,
• Fagopyrum pleioramosum Ohnishi,
• Fagopyrum pugense T.Yu,
• Fagopyrum qiangcai D.Q.Bai,
• Fagopyrum rubrifolium Ohsako & Ohnishi,
• Fagopyrum statice (H.Lév.) Gross,
• Fagopyrum tataricum (L.) Gaertn. — tatārijas griķi,
• Fagopyrum tibeticum (A.J.Li) Adr.Sanchez & Jan.M.Burke,
• Fagopyrum urophyllum (Bureau & Franch.) Gross,
• Fagopyrum wenchuanense J.R.Shao,
• Fagopyrum zuogongense Q.F.Chen.

Atsauces

1. «Fagopyrum Mill. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2022-03-20.
2. Quinet, Muriel; Cawoy, Valérie; Lefèvre, Isabelle; Van Miegroet, Françoise; Jacquemart, Anne-Laure; Kinet, Jean-Marie (2004-07). "Inflorescence structure and control of flowering time and duration by light in buckwheat (Fagopyrum esculentum Moench)". Journal of Experimental Botany 55 (402): 1509–1517. doi:10.1093/jxb/erh164. ISSN 0022-0957. PMID 15208346.
3. «Fagopyrum | International Plant Names Index». www.ipni.org. Skatīts: 2022-03-20.
4. Schuster, Tanja M.; Reveal, James L.; Bayly, Michael J.; Kron, Kathleen A. (2015-12-31). "An updated molecular phylogeny of Polygonoideae (Polygonaceae): Relationships of Oxygonum, Pteroxygonum, and Rumex, and a new circumscription of Koenigia". Taxon 64 (6): 1188–1208. doi:10.12705/646.5. ISSN 0040-0262.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Griķi.
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)