Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (vācu: Georg Friedrich von Fölkersahm; 1766—1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas Impērijai. Vidzemes ģenerālgubernatora marķīza Pauluči kancelejas vadītājs (1813). Vidzemes guberņas civilais gubernators (1829—1847).

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Sabiedriskā darbība

Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs (1815). Jelgavas brīvmūrnieku Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818). 1836. gadā viņu par savu goda biedru ievēlējusi arī Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība.

Dzīvesgājums

Dzimis 1766. gada 10. novembrī Kurzemes un Zemgales hercogistē Felkerzāmu dzimtas muižā (Stelles muižā, mūsdienās Šēderes pagastā, vācu: Steinensee). 1781.—1785. gadā mācījās Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā. 1786.—1789. gadā studēja Getingenes Universitātē. 1793. gadā hercogs Pēteris viņu iecēla par ģenerālkomisāru, viņa uzdevums bija nodrošināt Kurzemes hercogistē izvietotā Krievijas karaspēka apgādi Kostjuško sacelšanās laikā. 1795. gadā kļuva par Kurzemes bruņniecības sekretāru, bijis viens no sešiem Kurzemes bruņniecības deputātiem, kas Pēterburgā parakstīja Kurzemes hercogistes pakļaušanās aktu. 1803. gadā Kurzemes bruņniecības deputāts Pēterburgā. 1809. gadā Kurzemes gubernatora padomnieks. 1812. gada kara laikā pēc Napoleona karaspēka iebrukuma Kurzemē pārcēlās uz Pēterburgu, pēc tam uz Rīgu, kur strādāja militārā gubernatora marķīza Pauluči kancelejā. 1812. gadā bija krievu ieņemtās Klaipēdas (vācu: Memel) ģenerālintendants. Vidzemes ģenerālgubernatora marķīza Pauluči kancelejas vadītājs (1813). 1815. gadā bija viens no Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājiem. 1829.—1847. gadā Vidzemes civilais gubernators, slepenpadomnieks (1835).

Miris 1848. gada 18. novembrī Rīgā.^[1]

Atsauces

1. Baltische Historische Kommission