From Wikipedia, the free encyclopedia
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām. Nogulumi ir veidojušies frānas laikmetā 385,3 ± 2,6 — 374,5 ± 2,6 miljonu gadu intervālā starp vidusdevona živetas un augšdevona famenas laikmetiem. Reinas apgabalā frānas stāvu sauc par adorfas stāvu.
Frānas stāvu 1862. gadā Ardēnu kalnos izdalījis ģeologs Ž. Omaliuss d'Aluā (d'Halloy). Nosaukums ņemts no Frānas ciema (Frasnes-Iez-Couvin) netālu no Kuvinas pilsētas Beļģijā, pie kura pirmo reizi tika aprakstīts stāva ģeoloģiskais griezums. Šo griezumu veido koraļļu rifu kaļķakmeņi un mālaini slānekļi. To raksturo specifiska Beļģijas pleckāju un galvkāju fauna.
Stāvs tika dalīts trijos (vietām divos) apakšstāvos un 2—5 zonās. Rietumeiropas goniatītu (galvkāju) fācijas ietver 3 zonas: 1) Pharciceras lunulicosta; 2) Manticoceras cordatum un М. carinatum; 3) Crickites holzapfeli.
Bijušās PSRS teritoriju raksturo šādas frānas stāva vadfosilijas:
Latvijā frānas stāva pamatnē ir Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņi, aleirolīti un māli, kas veidojušies transgresijas fāzē, palielinoties jūras dziļumam. Frānas stāva lielākā daļa (Pļaviņu, Salaspils, Daugavas un Katlešu svītas) sastāv no dolomītiem, merģeļiem, māliem un ģipšakmeņiem, bet augšējā daļa (Ogres, Stipinu un Amulas svītas) veidojusies jūras regresijas fāzē, kad nogulumu sastāvā atkal dominēja terigēnais (drupu) materiāls — smiltis aleirīti un māli.
Arī Latvijā frānas stāvs tiek dalīts 3 apakšstāvos:
Jāatzīmē, ka vēl joprojām Latvijā tiek apstrīdēta frānas stāva apakšējā robeža, jo dažādi pētnieki to nosprauž atšķirīgi. Bez klasiskā viedokļa, ka frānas apakšējā robeža iet pa Gaujas svītas apakšējo daļu, ir uzskati, ka Gaujas svītu būtu jāietver vidusdevona živetas stāvā, un robeža ietu starp Gaujas un Amatas svītām. Ir arī tāds viedoklis, ka arī Amatas svīta būtu pieskaitāma živetas stāvam un frānas stāvs sākas ar Pļaviņu svītu.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.