Živetas stāvs

Živetas stāvs (D₂gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām. Nogulumi ir veidojušies živetas laikmetā 387,7—382,7 miljonu gadu intervālā starp vidusdevona eifela un augšdevona frānas laikmetiem.

Dalījums

Živetas stāvu 1839. gadā Ardēnu kalnos izdalījis beļģu ģeologs Žans d'Alluā. (Jean Baptiste Julien d'Omalius d'Halloy). 1880. gadā franču ģeologs Žils Goslē (Gosselet) griezumu precizēja. Nosaukums ņemts no Živē (Givet) pilsētas (Ardēnu departamentā) netālu no Beļģijas robežas, kur pirmo reizi tika aprakstīts stāva ģeoloģiskais griezums. Stratotipiskajā griezumā Dinantas muldas dienvidu malā tiek izdalītas četras paleontoloģiskas zonas:

1. Zona Undispirifer undifer sastāv no mālainiem kaļķakmeņiem un kaļķakmens slānekļiem (biezums 5–7 m). Paleontoloģiski to raksturo koraļļi — Favosites antipertosus, Chaetetesinflates, Ceratophyllum bathycalyx, pleckāji — Schizophoria ex gr. striatula, Gypidula brevirostris, Spinatrypa tubaecostata, Undispirifer undiferus, Stringocephalus burtini, gliemeņvēži — Leperditia briarti, L. okeni, L.consobrina, un konodonti — Spathognathodus planus, Sp. bidentatusbidentatus, Icriodus obliquimarginatus, Polygnathus linguiformis.
2. Zona Stringocephalus burtini, sastāv no organogēni-terigēniem kaļķakmeņiem (biezums 85 m), veidojot biostromus. Apakšējā daļā dominē koraļļi, bet augšējā — stroamtoporāti. Raksturīgā fauna ir Actinostroma clathratum, Amphipora angusta, A. ramosa, Hermatostoma pustulosum, Parallellopora paucicanaliculata, Stachyodes caespitosa, Favosites goldfussi, F. piriformis, F. saginatus, Alveolites cavernosus, A. maillieuxi, Thamnopora angusta, Th. cervicornis, Th. reticulata, Grypophyllum gracile, Hexagonaria quadrigemina, Schizophoria striatula, Gypidula globosa, Douvillina interstrialis, Productella subaculeata, Schnurella schnurii, Spinatrypa tubaecostata, Sp. aspera, Undispirifer undiferus, Cyrtospirifer tenticulum, Athyris concentrica, Uncites gryphus, Bornhardtina laevis, Stringocephalus burtini, Rensselandia caiqua, kā arī sastopamas vēderkāju, gliemeņu, gliemeņvēžu, trilobītu (Dechenella aff. verneuli) un konodontu (Spathognathodus cf. bipennatus, Spathognathodus planus, Icriodus obliquimarginatus) fosilijas.
3. Zona Mediospirifer mediotextus sastāv no slānekļiem un mālainiem vai organogēniem koraļļu-stromatporātu kaļķakmeņiem (biezums 112 m). Raksturīgā fauna ir Thamnopora cornigera, Hexagonaria quadrigemina, Mediospirifer mediotextus, Athyris globularis. Bez to šeit ir sastopami pleckāji Gypidula brevirostris, G. biplicata, Stropheodonta grandis, Spinocyrtia ascendens, Eoreticularia curvata, Athyris concentrica, Rensselandia caiqua, R. amygdala.
4. Zona Hexagonaria guadrigemina sastāv pārsvarā no koraļļu-stromatporātu kaļķakmeņiem (biezums 166 m). Faunu raksturo bieži sastopami Actinostroma ģints pārstāvji (īpaši A. bifarium), Amphipora (A. ramosa u.c.), Clathrodictyon (С. latifistulatum u.c.), stromatoporāti — Heratostroma, Parallellopora, Stachyodes, Stromatopora, Stromatoporella, Trupeiostroma, rugozas — Stringophyllum, Acanthophyllum, Grypophyllum, Temnophyllum (T. latum), Disphyllum (D. aequiseptatum) un Hexagonaria un no tabulātiem dominē Alveolites un Thamnopora, mazāk Coenites subramosus un С. medius. No pleckājiem var minēt Schizophoria striatula, Mystrophora areola, Gypidula brevirostris, G. biplicata, Productella subaculeata, Schnurella schcnurii, Septalaria phillipsi, Plectorhynchella, Spinatrypa tubascostata, Sp. aspera, Mediospirifer mediotextus, Undispirifer undiferus, Reticulariopsis maureri, Cyrtospirifer tenticulum, Athyris concentrica, Uncitus gryphus, Bornhardtina laevis, Rensselandia caiqua, R. amygdala, Stringocephalus burtini.

Rietumeiropas galvkāju fācijās živetas stāvs tiek saukts par agoniatītu stāvu sakarā ar plašu Agoniatites ģints sugu izplatību, un tiek dalīts divās zonās: 1) Cabrieroceras crispiforme (-Werneroceras rouvillei) zona, kas atbilst agrāk izdalītajai Maenioceras undulatum zonai, 2) Maenioceras terebratum zona.

Reinas apgabalā živetas nogulumi visplašāk pārstāvēti Bergišenas apgabalā un Eifela kalnos. Eifela kalnos živetas stāvu veido kaļķakmeņi ar merģeļiem un tiek dalīts loogheras, kirtenas, draimillenas, rodertas un kerpenas slāņos ar bagātīgu pleckāju (stringocefālu) un koraļļu faunu.

Živetas stāvs Latvijā

Latvijā živetas stāva nogulumi ir izplatīti lielākajā valsts teritorijā un pārstāvēti ar Burtnieku svītu. Sīkāk živetas nogulumi Latvijā un Baltijā netiek dalīti. Biezums Latvijā līdz 89 metriem.

Jāatzīmē, ka vēl joprojām Latvijā tiek apstrīdēta živetas stāva augšējā robeža, jo dažādi pētnieki to nosprauž atšķirīgi. Bez klasiskā viedokļa, ka živetas stāva augšējā robeža iet pa Burtnieku svītas augšējo daļu, ir uzskati, ka arī Gaujas svītu būtu jāietver vidusdevona živetas stāvā, un robeža ietu starp Gaujas un Amatas svītām. Ir arī tāds viedoklis, ka arī Amatas svīta būtu pieskaitāma živetas stāvam un frānas stāvs sākas ar Pļaviņu svītu.