Koraļļu rifs

Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti. Koraļļu rifi ir izplatīti pārsvarā seklās tropu jūrās. Optimālais koraļļu rifu augšanas dziļums ir 10-20 metri.

Tropiskais koraļļu rifs

Rifā atrodas koraļļi — koloniāli dzīvnieki, kuri nogulsnē kalcija karbonātu. Atšķirībā no dzīvās rifa ārpuses, rifa iekšpuse ir nedzīva, tajā ir spraugas un plaisas, kur zivis spēj noslēpties no ienaidniekiem.^[1]

Rifi var būt divējādi – piekrastes un barjeru rifi.

• Piekrastes rifi atrodas tuvu krastiem un atsedzas bēguma laikā. Tie pārsteidz ar krāsu spilgtumu. Parasti uz koraļļiem un starp tiem apmetas uz dzīvi lielā skaitā dažādi citi dzīvnieki (adatādaiņi, gliemji, tārpi, zivis u. c.). Arī visiem tiem ir spilgta krāsa, turklāt dažreiz plankumaina vai svītraina, tādēļ tie kļūst neredzami starp spilgtajiem koraļļiem.

• Barjeru rifi atrodas noteiktā atstatumā no krasta. Milzīgs barjeru rifs 1400 km garumā stiepjas gar Austrālijas austrumu krastu.

Koraļļu rifu izplatība.

Koraļļu rifi pazīstami arī fosilā stāvoklī kopš vissenākajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem. Pašus senākos rifus ir veidojuši tagad jau izmirušie tetrakoraļļi jeb rugozas (Rugosa).

Atsauces

1. Silvija S. Madera. «Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 23.lpp.», 2001.gads. Skatīts: 03.10.2021.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Koraļļu rifs.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)