Remove ads
From Wikipedia, the free encyclopedia
Frīdrihs Mēnius, arī Frīdrihs Meins (latīņu: Fridericus Menius arī Solomonus Majus Menius[1]; dzimis ap 1593. gadu Pomerānijā, miris 1659. gadā[2]) bija Zviedru Vidzemes tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas Gustava akadēmijas profesors, alķīmiķis,[3] 1632. gadā pirmais drukātā materiālā publicējis tautasdziesmu latviešu valodā.[4]
| ||||||||
|
Pieļauj, ka Mēnijs runājis arī latviski un daudzmaz pārzinājis latviešu dzīves apstākļus un sadzīves tradīcijas.[5]
Dzimis ap 1593. gadu Voldegkā[6] Pomerānijā, studēja Rostokas un Greifsvaldes Universitātēs. 1620. gadā iznāca viņa dzejas krājums un angļu komēdiju vāciskais tulkojums.[7] 1629. gadā Zviedrijas feldmaršals un Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītājs Gustavs Horns pieņēma Mēniju par lauka mācītāju Zviedru Vidzemes luterāņu baznīcas dienestā. 1630. gadā norīkoja par Carnikavas, Ādažu, šobrīd Baltezera (Neuermühlen), Daugavgrīvas[8] un Ropažu baznīcu mācītāju, kopš 1630. gada 23. augusta viņš bija Tērbatas Ģimnāzijas vēstures pasniedzējs.[9]
1630. gada iznāca viņa Intrada jeb ievads topošajā vispārīgajā Livonijas vēstures aprakstā.
Kad 1632. gadā pēc Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma Tērbatā nodibināja Academia Gustaviana, Frīdrihs Mēnijs 1632. gada 15. oktobrī kļuva par tās vēstures profesoru, taču drīz vien tika iecelts par Gustava Horna muižas pārvaldnieku un Tērbatu pameta. 1633. gadā Tērbatā izdeva viņa Prodromus jeb priekšvēstnesi Vidzemes tiesībās un tradīcijās no provinces dibināšanas līdz ķēniņa Gustava Lielā nāvei, bet 1632. vai 1635. gadā Syntagma de origine Livonorum jeb „Sacerējumu par livoniešu izcelsmi”, kurā otro reizi pēc 1584. gada Rīgas sālspūtēju pūšamo vārdu pieraksta bija publicēta latviešu tautasdziesma ar visām notīm:
Mane balte mamelit,
Dod man viene kakenit,
Man pelite piejukus
Pie ta sviesta bundelin'.
Bija precējies ar Tērbatas profesora Georga Manceļa māsu, bet tika apsūdzēts divsievībā un bēga no Vidzemes uz Zviedriju. Savukārt Zviedrijā viņu apsūdzēja par kristīgās reliģijas dogmu ķecerīgu iztulkojumu.[10] Pēc ilgstoša ieslodzījuma, pateicoties savām zināšanām ķīmijā (alķīmijā), 1640.—1644. gadā viņš strādāja par vara raktuvju uzraugu Zviedrijā.
Miris ap 1659. gadu Zviedrijā vai arī pārcēlies uz dzīvi Ziemeļamerikas kolonijās.[5]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.