From Wikipedia, the free encyclopedia
Ford Motor Company jeb Ford ir ASV autobūves kompānija, kas ražo "Ford" markas automobiļus.
| Ford Motor Company | |
|---|---|
 | |
| Veids | publiska kompānija |
| Dibināts | 1903. gada 16. jūnijā |
| Galvenais birojs |  Dīrborna, Mičigana, ASV |
| Vadība | Viljams C. Fords, jaunākais (direktoru padomes priekšsēdētājs) Alans R. Malalijs (prezidents) |
| Darbinieki | 164,000 (2010)[1] |
| Apgrozījums | ▲$128,954 miljardi (2010)[1] |
| Nozare | Autobūve |
| Produkti | automobiļi auto rezerves daļas |
| Mājaslapa | Ford.com |
Pasaulē ceturtā lielākā autobūves kompānija pēc visu laiku saražoto automobiļu daudzuma. Trešais lielākais ASV tirgū pēc GM un Toyota, un otrais Eiropā pēc Volkswagen.
Ieņem 10. vietu lielāko ASV publisko kompāniju sarakstā Fortune 500 (2011)[2] un 25. vietu lielāko pasaules korporāciju sarakstā Global 500 (2011).[3]
Galvenais kompānijas birojs atrodas Dīrbornā (Detroitas piepilsētā, Mičiganas štatā), bet Eiropas galvenā filiāle — Ķelnē, Vācijā.
1903. gadā Henrijs Fords nodibināja auto koncernu, nosaucot to savā vārdā - "Ford". Kompānija Ford bija pirmais ražošanas uzņēmums, kas uzsāka izmantot klasisko autoražotnes konveijeru, lai atvieglotu ražošanu, palielinātu apjomus, samazinātu izmaksas..
Pirmais masveidā veiksmīgais kompānijas modelis bija Ford Model T, ko ražoja no 1908. līdz 1926. gadam.
1914. gada 5. janvārī uzņēmums ieviesa astoņu stundu darba diena un dubultoja algu (5 $) par darba dienu.
1920. gadu beigās PSRS valdība noslēdza ar Ford kompāniju līgumu par palīdzību rūpnīcas izveidē Ņižņijnovgorodā. Pirmie rūpnīcas modeļi GAZ-A un GAZ-АА, bija licencētas Ford automobiļu kopijas.
Latvijā 1930. gadu beigās rūpnīcā Ford-Vairogs tika ražoti automobiļi pēc Ford licences.
Mūsdienās lielajā koncernā ietilpst astoņas auto markas: Ford, Mazda, Lincoln, Volvo Cars, Mercury, Jaguar Cars, Land Rover. Ford pieder 57 rūpnīcas 16 dažādās pasaules valstīs, 2002. gadā tika izveidota rūpnīca Krievijā.
2007. gada otrajā kvartālā Ford Motor Company pārdeva apakšuzņēmumu Aston Martin.[4] Bet 2008. gadā kompānija Jaguar Cars un Land Rover pārdeva Indijas kompānijai Tata Motors. 2010. gadā Ford pārdeva arī Volvo Cars Ķīnas kompānijai Zhejiang Geely.[5]
2003. gadā Ford atzīmēja 100 gadu pastāvēšanas jubileju.
Kompāniju Ford Motor jau vairāk ka 100 gadus kontrolē Fordu ģimene. Tomēr Ford Motor Company ir publiska kompānija, kuras akcijas kotējās Ņujorkas fondu biržā. Fordu ģimenei 2010. gada oktobrī piederēja 40% akciju, pārējās atradās brīvajā apgrozījumā.
Direktoru padomes priekšsēdētājs ir Viljams Fords, jaunākais, prezidents — Alans R. Malalijs.
Pirmais Ford sērijveidā ražotais automobilis bija Ford Model T modelis, to ražoja no 1908. līdz 1927. gadam, šo auto varēja iegādāties vidējās sabiedrības slāņa pārstāvji, jo tas tika ražots uz konveijera un tā cena bija 850 amerikāņu dolāru, kas bija nesalīdzināmi zemāka cena par citiem auto, kas tika ražoti tai pašā laika posmā (citu auto cenas svārstījās no 2000 - 3000 dolāru). Pirmajā ražošanas gadā tika saražotas 12 tūkstoši Model T. Līdz 1927. gadam tika saražoti 15 miljoni šī modeļa automobiļi, jo pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un šis rekords vel nav pārspēts līdz mūsdienām.
Henrijs Fords to bija iecerējis kā praktisku, pieejamu transportu parastam cilvēkam, un tas ātri kļuva novērtēts tā zemo izmaksu, izturības, daudzpusības un vieglās apkopes dēļ. Vairāk nekā 15 miljoni modeļu T tika uzbūvēti Detroitā un Hailendas parkā, Mičiganā. Automašīna tika montēta arī Ford rūpnīcā Mančestrā, Anglijā, un rūpnīcās kontinentālajā Eiropā.
Ford Model T bija četras durvis, nolaižams jumts, tas bija aprīkots ar četru cilindru dzinēju, kas attīstīja līdz 20 Zs (15 kW) lielu jaudu un spēja sasniegt 72 km/h lielu ātrumu.
Kompānija ražo plašu vieglo un komerctransporta Ford markas automobiļu spektru.
Kompānija ir sadalīta trīs struktūrvienības pēc ģeogrāfiskā stāvokļa: Ford North America, Ford Asia Pacific un Ford of Europe. Iepriekš katrai struktūrvienībai bija savs modeļu sortiments, bet 2006. gadā kompānijas vadība nolēma par labu "Vienotai Ford" stratēģijai, pēc kuras vadoties Ford pamazām sāks ražot globālus automobiļus, kopīgus visiem tirgiem, un par pirmo kļuva Ford Focus III modelis. Ford uzņēmumi atrodas ASV, Krievijas Federācijā, Kanādā, Meksikā, Vācijā, Brazīlijā, Argentīnā, Spānijā, Ķīnā un citās valstīs.
Ford of Europe galvenais birojs atrodas Ķelnē (Vācija). Struktūrvienības prezidents un ģenerāldirektors ir Stīvens Odels.
Kompānija Ford aktīvi piedalās sporta sacensībās visā pasaulē. Kompānijai ir pašai sava rallija komanda un tā piedāvā dzinējus citām komandām.
Ford ir viens no četriem ražotājiem trijās lielākajās NASCAR sērijās: Sprint Cup Series, Nationwide Series un Camping World Truck Series. Pamatkomandas ir Roush Fenway Racing, Yates Racing un Richard Petty Motorsports.
Ford ir sena rallija vēsture, Ford komanda piedalās Pasaules rallija čempionātā no pašiem tā pirmsākumiem 1973. gadā. Ford komandu 1979. gadā pārstāvēja Hannu Mikola, Bjorns Valdegards un Āri Vatanens, Ford Escort RS1800 piloti. B grupā Ford panākumus guva ar Ford RS200. 1999. gadā, dažādos etapos, Ford izmantoja dažādas Ford Focus WRC versijas. 2006. gadā, BP-Ford World Rally Team kļuva par otro Ford rallija komandu pēc Focus RS WRC 06.
Ford Kompānija bija viena no dzinēju piegādātājām Formula 1 sacīkšu automobiļiem (Cosworth markas dzinēji) 37 gadu garumā (1967—2004). 2000. gadā kompānija iegādājās Stewart Grand Prix komandu, pārsaucot to par Jaguar Racing. 2004. gadā komanda tika pārdota koncernam Red Bull, savukārt uzņēmums Cosworth — Džeraldam Forsaitam un Kevinam Kalhovenam. Ford ar savas markas dzinējiem ir uzvarējusi 176 Grand Prix sacensībā laika periodā no 1967. līdz 2003. gadam, kopā ar Lotus Cars un McLaren F1 komandām.[6]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
