Folklendu vilks
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Folklendu vilks (Dusicyon australis) ir suņu dzimtas plēsējs. Tā ir Folklendu vilku ģints (Dusicyon) vienīgā suga. To mēdz saukt arī par Folklendu suni jeb Folklendu lapsu. Vārds Dusicyon australis nozīmē "muļķa suns no dienvidiem", atzīmējot vilka absolūto baiļu trūkumu no cilvēka.[1]
| Folklendu vilks † Dusicyon australis (Kerr, 1792) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Folklendu vilki (Dusicyon) |
| Suga | Folklendu vilks (Dusicyon australis) |
| Izplatība | |
 Folklenda salas | |
 Folklendu vilks Vikikrātuvē | |
Pēdējais Folklendu vilks tika nošauts 1876. gadā.[2] Tas bija vienīgais Folklenda salu iedzimtais zīdītājs. Vistuvākie radinieki Folklendu vilkam suņu dzimtā ir zorro ģints (Lycalopex) sugas, ieskaitot kolpeo lapsu (Lycalopex culpaeus). Mūsdienās Folklendu salās ir ievestas kolpeo lapsas, aizvietojot izmirušo Folklendu vilku.[3] Ir zināms, ka vilkam ir bijušas divas saimes: rietumu Folklendu vilki un austrumu Folklendu vilki, tomēr trūkst informācijas, cik lielas ir bijušas atšķirības.
Folklendu vilks ir bijis viens no lielākajien Dienvidamerikas suņu dzimtas dzīvniekiem. Tā augstums skaustā ir bijis 60 cm.[1] Tā kažoks bija rudi pelēkā krāsā, ar baltu astes galu un melnām ausīm. Pavēdere bija gaiši pelēcīga. Par šiem vilkiem ir saglabājušās ziņas, ka tie ir rējuši līdzīgi suņiem. Arī dažas galvaskausa iezīmes ir līdzīgas ar mājas suni. Tas vedina zinātniekus domāt, ka Folklendu vilks ir cēlies no mājas suņa, kas kaut kādā veidā aizvēsturē ir nokļuvis salās, un tur kļuvis atkal par savvaļas dzīvnieku. Tomēr pārliecība par to, kā ir viedojusies Folklendu vilka evolūcija, zinātniekiem nav.
Tika runāts, ka rietumu Folklendu salas vilki bija mazāki, sarkanīgāki, un ar smalkāku spalvu. Bartolomejs Salivans 1844. gadā rakstīja Darvinam: "Nav apstiprinājies mums stāstītais fakts par to, ka katrā salā dzīvo atšķirīgi dzīvnieki. Tie ir viena auguma un līdzīgā krāsā. Mums nekad nav gadījies redzēt kādu atšķirību." Oldfīlds Tomas veica abu salu vilku galvaskausu mērījumus, un viņš nonāca pie pretēja uzskata kā Bartolomejs Salivans. Viņš nosauca austrumu Folklendu salas vilku par Dusicyon darwini , bet rietumu Folklendu vilku par Dusicyon australis. Mūsdienās reizēm tiek izdalītas Folklendu vilkam divas pasugas: Dusicyon australis australis un Dusicyon australis darwinii.[1]
Tā barošanās ieradumi nav zināmi. Tā kā salās nebija grauzēju, tad iespējams vilki medīja uz zemes ligzdojošos putnus, kā zosis un pingvīnus, kukaiņus un jūras izskalotos gliemjus, un jūras dzīvnieku mazuļus.[4] Iespējams tas pārtika arī no augiem.[1]
Ir zināms, ka Folklendu vilks ir racis alas, kurās ierīkoja savu midzeni.
Pirmais, kas aprakstīja Folklendu vilku, bija kapteinis Džons Strongs 1692. gadā. Luis Antuāns de Bugenvills, pirmās apmetnes dibinātājs Folklendu salās, dzīvnieku sauca par vilkulapsu.
Kad salas apmeklēja slavenais dabas pētnieks Čārlzs Darvins 1833. gadā, tas Folklendu vilku nosauca par Canis antarcticus. Folklendu salu kolonisti uzskatīja, ka vilks ir kaitīgs un bīstams viņu atvestajām aitām, tādēļ organizēja Folklendu vilka indēšanas, ķeršanas lamatās, nogalināšanas un izšaušanas kampaņas. Tā kā salās nav mežu, kur vilkam noslēpties, tad iznīcināšanas kampaņas diezgan ātri nesa rezultātus.
1868. gadā vienu dzīvu Folklendu vilku aizsūtīja uz Londonas zooloģisko dārzu. Vilks nebrīvē izdzīvoja tikai dažus gadus. Jau pēc Folklendu vilka izmiršanas Tomas Hakslijs 1880. gadā vilku izdalīja kā koijota pasugu. Oldfīlds Tomas 1914. gadā klasificēja to kā patstāvīgu ģinti, dodot vārdu Dusicyon, kas toreiz bija kopīga Folklendu vilkam un visiem Dienvidamerikas zorro, kolpeo lapsu ieskaitot. Mūsdienās zorro ir izdalīti zorro ģintī Lycalopex.
1834. gadā Darvins savā grāmatā "Bīgla ceļojums" aprakstīja Folklendu salās redzēto dzīvnieku, dodot tam vārdu Canis antarcticus:
"Vienīgais četrkājainais dzīvnieks salās ir liela vilkam līdzīga lapsa, kas sastopama gan austrumu, gan rietumu pusē. Nav šaubu, ka tā ir īpaša suga, un ir sastopama tikai šajā arhipelāgā. Visi salu iedzīvotāji un ieceļotāji apgalvo, ka šāds dzīvnieks nav sastopams nekur citur Dienvidamerikā. Cilvēki apgalvo, ka tā raksturs un ieradumi ir līdzīgi ar kulpeo, bet es esmu redzējis abus, un varu teikt, ka tie ir diezgan atšķirīgi. Lapsa ir slavena ar savu miermīlīgumu un ziņkārību. Ir zināms, ka pirmie jūrnieki ziņkārību sajauca ar niknumu un bailēs skrēja ūdenī, lai paglābtos. To uzvedība nav mainījusies joprojām. Dzīvnieks mēdz ienākt teltī, lai to apskatītu, īstenībā, lai nozagtu kādu gaļas gabalu, kamēr ceļotāji guļ. Gaučo regulāri nogalina lapsas, turot vienā rokā iesmu ar gaļas gabalu, bet otrā nazi, kas gatavs dūrienam. To skaits ir strauji samazinājies; tie vairs nav sastopami salas daļā, kas atrodas starp Santsalvadoras līci un Berklijas šaurumu. Tie ir izzuduši no šīs teritorijas dažu gadu laikā pēc cilvēku ienākšanas, un visticamāk, ka šī lapsa drīz būs izmirusi tāpat kā dodo, kas ir noslaucīts no zemes virsas. Misters Lovs, inteliģents cilvēks, kas ilgāku laiku jau dzīvo salās, man apgalvo, ka lapsas no rietumu salas ir mazākas un sarkanākas nekā tās, kas dzīvo austrumu salā."
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
