Filipīniešu—amerikāņu karš

Filipīniešu—amerikāņu karš (angļu: Philippine-American War) bija karš mūsdienu Filipīnu teritorijā no 1899. gada 14. augusta līdz 1902. gadam (pēc cita traktējuma līdz 1913. gadam) starp ASV un Filipīnām. Kara rezultātā ASV anektēja Filipīnu teritoriju.

Filipīniešu-amerikāņu karš
ASV karavīri kara laikā
Sākums: 1899. gada 14. augusts
Vieta: Filipīnas
Puses
ASV	Filipīnas
Līderi
Viljams Makinlijs Teodors Rūzvelts	Emilio Agvinaldo
Zaudējumi
4324 karavīru	16 000 karavīru, 250 000 līdz 1 000 000 civiliedzīvotāju no kara, bada un slimībām
Galvenās sadursmes
Kauja par Manilu
Beigas
Beigas: 1902. gada 4. jūlijs
Līgums: -
Iznākums: ASV uzvara

Kara iemesli

1898. gada 10. decembrī Parīzē starp Spāniju un ASV tika noslēgts Parīzes Miera līgums, kurā, cita starpā, ASV par 20 miljoniem ASV dolāru iegādājās Filipīnas.^[1]

1896. gadā Filipīnās organizācijas "Katipunan" vadībā bija sākusies revolūcija pret Spānijas koloniālo režīmu. Starp filipīniešiem un spāņu karaspēku sākās karadarbība. Par revolūcijas līderi izvirzījās Kavitas pilsētas mērs Emilio Agvinaldo. 1897. gada decembrī pamiera sarunās starp Agvinaldo un spāņu gubernatoru Fernando Primo de Riveru, revolūcijas līderis Agvinaldo piekrita, saņemot atlīdzību, doties prom no Filipīnām. Pirms došanās uz jauno apmešanās vietu Honkongā, Agvinaldo aicināja Filipīnu kaujiniekus nolikt ieročus. Tomēr daži filipīniešu grupējumi turpināja cīņu.

1899. gada 1. maijā ASV kara flote smagi sakāva spāņus Manilas līča kaujā un 19. maijā ar ASV atbalstu Agvinaldo atgriezās Filipīnās. Filipīniešu kaujinieki dažu mēnešu laikā padzina spāņus no Filipīnām, izņemot Manilu, kura palika spāņu rokās. 12. jūnijā Filipīnas deklarēja neatkarību. Filipīnu neatkarību neatzina ne ASV, ne Spānija.

Augustā ASV karaspēks iegāja Manilā, bet 1899. gada 1. janvārī Agvinaldo tika pasludināts par Filipīnu prezidentu. ASV karaspēka pavēlniecība jau agrāk deklarēja, ka filipīniešu spēkiem ir aizliegts pietuvoties Manilai.

Kara gaita

Atklāta karadarbība

1899. gada 4. februārī bruņota incidenta dēļ sākās karadarbība. Nekāds kara pieteikums netika paziņots, ASV prezidents Viljams Makinlijs deklarēja, ka Manilai uzbrukuši bandīti. Šīs un nākamās dienas laikā notika t. s. Manilas kauja, kuras rezultātā filipīnieši tika atspiesti no Manilas. ASV kara gadu laikā palielināja iesaistītā karaspēka daudzumu līdz 126 000 karavīriem. Tā kā filipīniešu spēki bija apmēram 90 000 karavīru un tiem trūka ieroču, tie relatīvi ātri tika sakauti.

Partizānu karš

No 1900. gada filipīnieši pārgāja uz partizānu kara taktiku. Iesākumā ievērojami pieauga ASV karaspēka zaudējumi, un prezidents Makinlijs pat izskatīja iespēju pamest Filipīnas. Tomēr turpinot karu daudz nežēlīgāk, — apšaujot filipīniešus, kuri padevušies; nodedzinot veselus ciemus, amerikāņiem izdevās pamazām sakaut pretinieku. 1901. gada 23. martā amerikāņi sagūstīja prezidentu Agvinaldo. 1901. gada 1. aprīlī Agvinaldo atzina ASV aneksiju un trīs nedēļas vēlāk pubicēja uzsaukumu, kurā aicināja savus sekotājus nolikt ieročus. Tomēr filipīniešu spēki turpināja karot Migela Malvara vadībā. Izmantojot izdedzinātās zemes taktiku, amerikāņiem izdevās sakaut filipīniešu kaujiniekus. 1902. gada aprīlī Malvars padevās.

Kara rezultāts

Nelielas filipīniešu daļas turpināja pretošanos līdz 1913. gadam, arī Moro nemiernieki, kuri darbojās atsevišķi no Akvinaldo karavīriem.

Pašā ASV izveidojās spēcīga opozīcija karam, kuras pazīstamākie pārstāvji bija Marks Tvens, Endrū Karnegī un Viljams Džennings Braiens, kuri uzskatīja, ka ASV nedrīkstētu pārvērsties par koloniālu valsti.

ASV anektēja Filipīnas, 1916. gadā tai tika piešķirta pašpārvalde, bet 1946. gadā tā kļuva par neatkarīgu valsti. Spāņu valodas vietā par valsts valodu kļuva angļu valoda.

Atsauces

1. 1898. gada līgums (angliski)

Ārējās saites

• The American Peril – An Examination of the Spanish–American War and the Philippine Insurrection by Dan Carlin
• War Arnaldo Dumindin
• Images from the Philippine-United States War historicaltextarchive.com