Eskimosi

Eskimosi (angļu: Eskimo, franču: Esquimaux, krievu: Эскимосы) ir etnonīms, ar ko apzīmē tuvu radniecīgas tautas, kas apdzīvo Arktikas reģionu Ziemeļamerikā un Krievijas ziemeļaustrumos. Divas galvenās eskimosu tautu grupas ir inuiti (grenlandieši, Kanādas inuiti, inuvialuiti, nunatukavuti un Aļaskas iņupiati) un jupiki (Aļaskas alutīki un jupiki un Sentlorensas salas un Čukču pussalas juiti). Dažkārt pie eskimosiem pieskaita arī pēc valodas radniecīgos aleutus un rietumu literatūrā arī čukčus un citas Krievijas ziemeļaustrumu tautas.

Eskimosi

Iņupiatu ģimene Aļaskā, 1929. gads.
Visi iedzīvotāji
183 500
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Kanāda	65 125 (2016)[1]
Grenlande	51 365 (2010)[2]
ASV	16 581 (2010)[3]
Dānija	15 815 (2015)[4]
Krievija	1750 (2010)[5]
Valodas
Eskimosu—aleutu valodas
Reliģijas
šamanisms, animisms, protestantisms, pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
aleuti, čukči

Etnonīms

Tiek uzskatīts, ka vārds «eskimosi» Eiropas valodās ienācis no krī valodas askamiciw vai askipiw — ‘jēlas gaļas ēdāji’. Pēc cita skaidrojuma nosaukums cēlies no algonkinu ayas̆kimew — ‘sniega kurpju valkātāji’.^[6] Pirmoreiz rakstu avotos kā franču Esquimaux 1795. gadā publicētajā Semjuela Hīrna grāmatā A Journey from Prince of Wales's Fort in Hudson's Bay to the Northern Ocean in the Years 1769, 1770, 1771, 1772.^[7]

Grenlandē, Kanādā un ASV termins «eskimosi» tiek uzskatīts par nicinošu un to ir tendence aizstāt ar etnonīmu «inuiti». Dažkārt ar terminu «inuiti» tiek apzīmētas visas eskimosu tautas, ieskaitot arī par inuitiem sevi neuzskatošos jupikus un juitus. Krievijā termins «eskimosi» ir oficiāls apzīmējums Sibīrijas eskimosiem — juitiem.^[8]

Antropoloģija

Antropoloģiski pieder pie mongoloīdās rases arktiskā atzara.^[9]

Dzīvesveids

Eskimosu tautas apdzīvo galvenokārt Arktikas piekrastes apgabalus un to tradicionālā nodarbošanās ir jūras dzīvnieku medības un zveja.