Eiropas Kosmosa aģentūra
Eiropas starpvaldību organizācija, kuras galvenais mērķis ir kosmosa izpēte From Wikipedia, the free encyclopedia
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; angļu: European Space Agency — ESA, franču: Agence spatiale européenne — ASE) ir 1975. gadā dibināta starptautiska organizācija, kuras mērķis ir apvienot Eiropas valstu pūliņus kosmosa apgūšanā. EKA galvenā mītne atrodas Parīzē, Francijā.

ESA dalībvalstis
EKA Sadarbības valstis
Parakstīts Sadarbības līgums
![]() EKA logo | |
Īpašnieks |
22 Eiropas valstis
|
---|---|
Dibināta | 1975. gada 30. maijā |
Galvenā mītne | Parīze, Francija |
Kosmodroms | Kuru (Franču Gviāna) |
Administrators | Johans Dītrihs Verners (ģenerāldirektors) |
Budžets | ▲ 4,43 miljardi € (2015)[1] |
Oficiālā valoda | angļu, franču un vācu[2] |
Mājaslapa | www.esa.int |
Dalībvalstis
Pašlaik (2015) EKA ir 22 pastāvīgās dalībvalstis:
- Apvienotā Karaliste
- Austrija
- Beļģija
- Čehija (no 2008. gada novembra)
- Dānija
- Francija
- Grieķija (no 2005. gada marta)
- Igaunija (no 2015. gada 4. februāra)[3]
- Itālija
- Īrija
- Luksemburga (no 2005. gada jūnija)
- Nīderlande
- Norvēģija
- Polija (no 2012. gada septembra)
- Portugāle (no 2000. gada novembra)
- Rumānija (no 2011. gada decembra)
- Somija
- Spānija
- Ungārija (no 2015. gada 24. februāra)[4]
- Vācija
- Zviedrija
- Šveice
Kopš 1979. gada Kanāda sadarbojas ar EKA īpašā statusā.
EKA cieši sadarbojas arī ar Krieviju un Ķīnu.
Vairākas jaunās Eiropas Savienības valstis gatavojas kļūt par ESA loceklēm.
Latvijas dalība
Latvija izteica gatavību uzsākt sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru 2009. gadā.[5] Ministru kabinets Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru atbalstīja 2009. gada 5. maija sēdē, pilnvarojot izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi parakstīt Sadarbības līgumu. Pirmais posms — Sadarbības līgums (angļu: Cooperation Agreement) tika noslēgts 2009. gada 23. jūlijā[6]. Dalība Eiropas Kosmosa aģentūras projektos paredz sadarbību materiālzinātnes, satelītbūves, elektronikas un citās inženierzinātņu jomās. Otrais posms sākās 2013. gada 19. martā, kad Latvija parakstīja Eiropas Sadarbības valsts līgumu (European Cooperating State Agreement) un kļuva par vienu no EKA Sadarbības valstīm, tādējādi nodrošinot ciešāku iesaistīšanos EKA starptautiskajos projektos.[7] 2015. gada 30. janvārī Latvija parakstīja EKA Eiropas Sadarbības valsts plāna hartu (ESVP harta, PECS Charter).[8] Tā paredzēta piecu gadu periodam, pēc kura valsts vai nu kļūst par EKA dalībvalsti, vai asociatīvo valsti, vai noslēdz jaunu ESVP hartu.
2020. gada 24. jūnijā Eiropas Kosmosa aģentūras Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā. Līgums stāsies spēkā pēc ratificēšanas Saeimā.[9] Saeima līgumu apstiprināja 27. jūlijā.[10]
Latvija kā asociētā dalībvalsts maksā EKA budžetā 9,5 miljonus eiro gadā.[11]
Skatīt arī
Piezīmes
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.