From Wikipedia, the free encyclopedia
Džērsija[2] jeb Džersi[3] (angļu: Jersey) ir sala Lamanša šaurumā. Pēc platības Džersija lielākā (116 km²) no Normandijas jeb Kanāla salām.
Džērsijas beilifiste Bailiwick of Jersey
|
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Devīze: franču: Dieu et Mon Droit ("Dievs un manas tiesības") |
||||||
Himna: God Save the King (oficiālā) Island Home (oficiālā) |
||||||
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Sentheljera 49°11.401′N 2°06.600′W | |||||
Valsts valodas | ||||||
Valdība | Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums | |||||
- | Hercogs | Čārlzs III Vindzors | ||||
Statuss | Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums | |||||
- | Administratīvā atdalīšanās no kontinentālās Normandijas | 1204 |
||||
- | Atbrīvošanās no nacistiskās Vācijas okupācijas | 1945. gada 9. maijs |
||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 119,49 km² (227.) | ||||
- | Ūdens (%) | 0 | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2021. gadā | 103 267.[1] (182.) | ||||
- | Blīvums | 859/km² (14.) | ||||
IKP (PPP) | 2005. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $5,1 miljardi | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $57 000 | ||||
Valūta | Sterliņu mārciņa (GBP ) |
|||||
Laika josla | GMT | |||||
- | Vasarā (DST) | (UTC+1) | ||||
Interneta domēns | .je | |||||
Tālsarunu kods | +44 |
Džērsijas beilifiste (angļu: Bailiwick of Jersey, franču: Bailliage de Jersey) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Džērsijai pieder dažas mazas salas un ir pašai savs parlaments (States Assembly).
Romas impērijas laikā 3. gadsimtā saukta par Cēzara salu (Caesarea).[3]
Vikingu laikos 9. gadsimtā salai uzbruka normaņi, 933. gadā to pakļāva Ruānas grāfs, vēlāk tā piederēja Normandijas hercogistei, kuru līdz 1204. gadam pārvaldīja Anglijas karaļi. 1259. gadā Anglijas karalis atteicās no pretenzijām uz Normandijas hercoga titulu, bet saglabāja tiesības uz Džērsiju un citām Kanāla salām.
Simtgadu kara laikā 1406. gadā franči nesekmīgi mēģināja iekarot salu.
17. gadsimtā vienu no angļu Ziemeļamerikas kolonijām nosauca par Jauno Džērsiju.
1781. gadā franči no jauna uzbruka salai, bet nespēja to ieņemt.
Otrā pasaules kara laikā no 1940. gada 1. maija līdz pat 1945. gada 9. maijam Džērsiju okupēja Vācija.
Kad no 1973. līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste bija Eiropas savienības dalībvalsts, Džērsija palika ārpus ES robežām.
Slavenākais salas iemītnieks ir dabas pētnieks un rakstnieks Džeralds Darels, Darela savvaļas parka (1959) un, uz tā bāzes, dibināta Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta dibinātājs.
Džersijas sala ir 118,2 km² lielā un atrodas Lamanša jūras šaurumā, aptuveni 22,5 km attālumā no Kotentinas pussalas Normandijā, Francijā. Džersija ir lielākā no Normandijas salām.
Džersijas ekonomika balstās uz finanšu pakalpojumiem, tūrismu, internetu un lauksaimniecību. Uz salas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Galvenie lauksaimniecības produkti ir kartupeļi un piens.
Apmēram 50% Džersijas iedzīvotāju nav vietējie iedzīvotāji. 30% iedzīvotāju ir koncentrēti Sentheljērā, Džersijas vienīgajā pilsētā. No 88 000 iedzīvotāju 40% ir Džersijas-Normaniešu izcelsmes un 40% Lielbritānijas izcelsmes. Lielākās minoritāšu grupas ir briti, portugāļi (īpaši no Madeira), īri un poļi. Džersijā pastāv arī franču kopiena.
Lielākā daļa vietējo Džersijas iedzīvotāju uzskata sevi par britiem un novērtē īpašās attiecības starp Lielbritānijas kroni un Džersiju.
Džersija administratīvi ir sadalīta 12 apriņķos (angļu: parish):
Džērsijas nacionālās komandas piedalās kā atsevišķa valsts Nāciju Sadraudzības spēlēs un Salu spēlēs. 1997. gadā Džersijā notika 7. Salu spēles.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.